Kā neatdot politiku politiķiem

Sveiks!
Kāds šim rakstam sakars ar zoofīlijas, nekrofīlijas utt. pasludināšanu par normu?

Jūsuprāt, jautājumu uzdošana ir vilku bedre? Vēlējos vienkārši uzzināt trūkstošos posmus loģikas pārlēcienā cilvēktiesību ierobežošana veicina perversiju. Kāpēc un kādā veidā?
Jo kā tad sanāk?
Tikai politiskā elite un garīgie līderi zina, kas ir tikumīgs? "Tikumības likums" izglītības iestādēs bija nepieciešams, jo skolotāji ir perversi un nesaprot, kas ir labi skolēniem?

> Marta Avens. Un Jūs būsit tā, kas spriedīs, kas ir "normāls"? Nelieciet smieties.

Par Dogo - šis nu ir tas gadījums, kad es arī uzskatu, ka tā ir apzināta nomelnošanas kampaņa! It kā suņi saslimst tieši no Dogo, bet varbūt Dogo pārtika bija populāra tapēc daudzi suņi to lietoja, jau iepriekš būdami slimi, vai saslima nesaistīti vispār ar pārtiku?! Tie būtu tikai loģiski jautājumi uz kuriem neviens kas apsūdz pat nepūlās atbildēt.

"Kad televīzijā rāda, kā sievietes piketos kliedz, ka viņu organisms pieder viņām un nevienam nav tiesību noteikt, vai viņas drīkst vai nedrīkst ziedot savas olšūnas, mēs, profesionāļi, redzam glupu cilvēku saietu, kas neko nesaprot no medicīnas. Ne es, ne arī manas kolēģes savām meitām neatļautu iet uz olšūnu donāciju, ja vien olšūnas nebūtu nepieciešamas kādai tuvai radiniecei konkrētam mērķim. Strādājot stacionāros, mēs redzam smagās komplikācijas, turklāt, jo lielāka mediķim pieredze, jo vairāk viņš apzinās iespējamos riskus,” saka Nellija Lietuviete. Diemžēl situācija ir tāda, ka nereti sievietes kļūst par olšūnu donorēm, vispār neapzinoties riskus. “Traģiskākais ir tas, ka pat tiek pieļauta šāda situācija – dakteris aiziet uz augstskolu pie jaunām meitenēm un dala šokolādes ar informāciju par to, cik olšūnu donācija ir nekaitīga. Tas ir noziegums! Jo katram speciālistam būtu jāveic milzīgs izskaidrojošais darbs. Tas diemžēl nenotiek, tāpēc savā praksē satieku meitenes, kas naudas dēļ uz olšūnu donāciju gājušas divas un pat trīs reizes gadā.”
http://skaties.lv/sievietei/labsajutai/naudas-del-gatavas-kastreties-jaunas-sievietes-neapzinas-olsunu-donacijas-riskus/

Laimes zemē Dānijā ir visaugstākie antidepresantu lietošanas rādītāji, un ārkārtīgi liels skaits bērnu ir uzsēdināti uz ritalīna.

Paldies Marta avenam par viedokli. Raksta seju esat atsedzis. Vairāk vilku bedrē nav jēgpilni arī varbūt.

Gan jau ka Jūs labi sapratāt, ka ne par to manā komentārā bija stāsts.
Ja tomēr nesapratāt, tad acīmredzot nevarēšu palīdzēt.

Patiešām atvainojos, ka izdarīju tā, kā izdarīju, taču neredzu jēgu par šiem jautājumiem strīdēties. Pasaulē ir acīmredzamas lietas. Piemēram, ka sniegs ir balts. Ja kāds to nesaredz, vai ir jēga to mēģināt pierādīt?

Varu vēlreiz atkārtot - manuprāt, homoseksualitāte it tāda pati perversija kā zoofīlija un nekrofīlija. Tās visas ir pretrunā ar veselo saprātu saskatāmo lietu kārtībai šeit uz Zemes. Vai es to varu pierādīt? Nē, nevaru - tieši tāpat, kā nevaru pierādīt, ka sniegs ir balts tiem, kas to nesaredz. Cilvēkus nav grūti apmuļķot ar Overtona logiem un tad priecāties, kā jau nākošie apmuļķoto apmuļķotie apmuļķo citus.

Ir viens apsvērums, ko esmu jau minējis šeit ne reizi vien - vai tās sabiedrības, kas ievēro attiecīgās "cilvēktiesības", vai tās ir laimīgas? Tiek atrasti mistiski laimes indeksi, kas apstiprina, ka piemēram, Dānijā ir pati laimīgākā sabiedrība pasaulē. Tad man ir nākošais jautājums - ja šajās sabiedrībās viss ir tik labi un pareizi - kāpēc tās izmirst (iemetiet googlē "fertility rate" un padomājiet par to, ko nozīmē attiecīgie rezultāti) ??

Jauku dienu Jums un pārējiem!

Šī ir tāda dīvaina situācija.
Pat ja tagad atnāktu kāds nebūt Patiesības Zinātājs un izspriestu tiesu, ka šajā viedokļu nosacītā sadursmē taisnība ir man, nesajustu par to nekādu gandarījumu.

Ir dziļas skumjas par to, kas notiek. Jā, skumjas nes līdzi diezgan fundamentālu mācību stundu - ir jāmācās PIEŅEMT, ka ir lietas Pasaulē, ko, pat ja redzu un saprotu to aplamību, nevaru mainīt. Mainīt varu tikai sevi un savu attieksmi pret lietām ...

Var jau būt, ka attiecīgās situācijās Jūs esat "tā". Par to nezinu, jo blakus ar svecīti neesmu stāvējis.

Nē, nebūšu tas, kurš tiesās un spriedīs, kas ir "normāls" un kas "nenormāls". Taču zinu, ka cilvēkiem piemīt vai vismaz mēdz piemist veselais saprāts. Un šī saprāta ietvaros nesaredzu atšķirību, piemēram, starp "cilvēktiesībām" nodarboties ar zoofiliju un pederastiju. Vai nekrofīliju.

Manis pēc, lai katrs izklaidējas, kā vēlas.
Taču esmu pret acīmredzamu perversiju pasludināšanu par dzīves normu.

Labvakar!
Tikai tāds, ka kāds cepas par cilvēktiesību neievērošanu attiecībā uz perversijām. Un tikai. Protams, ka sīkums!

"... pēdējā laikā Latvijā notikuši vairāki mēģinājumi ierobežot cilvēku tiesības: gan absurdais Tieslietu ministrijas sagatavotais atzinums par Stambulas konvenciju, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes lēmums aizliegt sieviešu ordināciju, gan bēdīgi slavenais "tikumības likums" jeb grozījumi izglītības likumā, saskaņā ar kuriem izglītības iestādēm jāsargā skolēni no "netikumīgas" informācijas."

Baznīcas darīšanas šeit nevajadzētu jaukt iekšā, jo baznīca ar saviem bzzzdinkiem vismaz teorētiski ir atdalīta no valsts.

Attiecībā par pārējo - man, savukārt", "ir sakrājies", ka nebūs tālu brīdis, kad tiks sludinātas cilvēku tiesības uz visatļautību. Pašreizējie mēģinājumi ietērpt perversijas normālisma drēbēs šķiet vēl tikai ziediņi.

Paldies, labs un informatīvi apkopojošs raksts

Kas ir savdabīgi un bēdīgi, ka bailes no perversijas tikumības uzraugi bieži slēpj zem rūpēm par veselību. No vienas puses tas laupa iespēju diskutēt par būtību, tā vietā kaudze laika un enerģijas tiek tērēts mēģinājumā pierādīt, ka tu neesi kamielis, jeb citiem vārdiem sakot, atspēkojot "zinātniskus" faktus, no otras puses man īsti nav skaidrs, kā šādas "rūpes" atšķiras no parastiem meliem?

Cik tas ir brīnišķīgi, kad ļaudis nobremzē diskusiju ar "Gan jau ka Jūs labi sapratāt, ka ne par to manā komentārā bija stāsts. Ja tomēr nesapratāt, tad acīmredzot nevarēšu palīdzēt." Tipa - uzskatu, ka homoseksuālitāte ir perversija, bet atklāti gan par to nerunāšu, tik tā mājieniem, mājieniem, lai vienmēr paliek atkāpšanās ceļs, un varu noliegt paša teikto un teikt, ka esmu pārprasts, nesaprasts. Citus pamācīt veikli, bet kad lūdz paskaidrojumus, tad "ne! nerunāšu!"