Kā izdzīvot bēgļu straumē?

Ja pieņem abstrakciju, ka cilvēks ir tikai garīga būtne, viss Ilmāra rakstītais ir patiesība. Tomēr ignorēt cilvēka fizisko būtību un likusakarības, kas to nodrošina laika asī ir greizi, vai vismaz lepnība.
1. Fiziskajai būtībai( tai kas skaitās gara/dvēseles/saprāta māja) ir evolūcijas procesā ieviesti pamatprincipi, kas veiksmīgi nodod un uztur konkrēto ģenētisko materiālu laika asī un tie mehānismi, absolūtā garīguma/saprātīgumu/citu saprāta konstruktu adorētājiem par spītu, darbojas zemapziņā un tur nu neko nepadarīsi, pat ja saprāts/gars/dvēsele pārņem totālu vadību.
2. Lībieši un prūši neizmira, vienkārša asimilizācija, cik vieni latviešos, tik otri vāciešos/poļos/leišos/baltkrievos, izmira konkrētā kultūra un valoda, tas gan ir tiesa, vai tā ietekmēja asimilizētājus-nenoliedzami, bet tikai kā jauna sķautnīte asimilizētājtautā.
3. Kultūras un dabas daudzveidība ir mazinājusies un tur nu strīdēties nav vērts. Kur noved monokultūru pārsvars var lieliski redzēt ekosistēmās, pieņemu tas nebūtu pieņemams arī individuālisma apoliģētiem. Kur nav vieta mijiedarbībai/konfliktam/daudzveidībai tur agri vai vēlu iestājas lielais tukšums, pēc monokultūras lielās uzvaras, protams, bet tā tad arī ir monokultūras pēdējā Pirra uzvara. Starp citu monokultūra ir arī galējais liberālisms-kultūru eklektika.
4. Atteikties no dabiskas reakcijas - sava sociuma(ģimenes,dzimtas, grupas, tautas, valsts) aizsardzības( bailes, nojausmas, kas iniciē šādu reakciju, nerodas skaidrajā saprātā/ garīgumā, tā ir zemapziņa, ko nevar kontrolēt, nemēģināšu diskutēt pat galējām reliģiskajām praksēm), apelējot pie tā, ka ļaužu dvēseles ķļūst neglītas un ļaunas šādā sadursmē, ir ceļš uz beigām- savas kultūras nāvi, citas virulentākas kultūras priekšā, kura nebaidīsies būt ļauna, neglīta utt. savu mērķu labad.
5. Pret veco labo evolūcijas principu arī neiziesi, uzvar stiprākais un konkrētiem dzīves apstākļiem piemērotākais, bet parasti evolūcijā pozīcijas tiek zaudētas cīnoties ( piemēram prūši), tāds nu ir tas iekšējais dabas iebūvētais mehānisms-mainies,uzvari, paliec. Evolūcija attiecas arī uz cilvēku sabiedrībām/kultūrām.
6. Bēgļu jautājums patiesībā ir daudz prozaiskāks par filosofisko šķautni, oikonomika-demogrāfija. Eiropai akūti nākotnē vajag darbaspēku tajās darbaspēka ietilpīgajās nozarēs, kuras tā negrib pārvietot uz demogrāfiski pilnvērtīgākajiem reģioniem, visas know-how rūpniecības nozares, cerība uz ex-Varšavas bloku zuda, jo izrādījās tādi paši eiropieši kā rietumnieki( uz sevi orientēti individuālisti, kam neko īsti nenozīmē nākošās paaudzes, sociālās konstrukcijas utt.), tad nu likmes uz sociumiem ,kam vismaz daudz augstāka atražošanās ražība un stiprākas savstarpējās saites, lai arī kulturāli daudz svešāki un agresīvāki. Sociālais konstrukts, nodokļu maksātāji-pensijas, solījums uz kā turas valstis, it seviški pie vidējā vecuma pieauguma, ir būtisks iemesls, kāpēc ar steigu vajag jaunus cilvēkus. Ja tas solījums paredzamā nākotnē nobrūk( nav jaunas cilvēku plūsmas uz konkrētajām valstīm), vai sociumam ir vajadzīga valsts? vismaz valsts esošajā + - brīvprātīgās vienošanās paskatā nē, jo netur solījumu, paliek totalitārs modelis, kur indivīdu pakļauj struktūrai.