Foto - Kaptain Kobold
 
Domas
03.12.2012

Kā ievērot iekšējās kārtības noteikumus skolās?

Komentē
0

Lai cilvēks kādā noteiktā vidē vai organizācijā justos droši un viņam būtu skaidrība par notiekošo, ir vajadzīgi noteikumi, kas jāievēro. Arī skolās, lai radītu mācībām atbilstošu vidi, tiek izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi. To, cik veiksmīgi šie noteikumi veic savas funkcijas, ietekmē vairāki faktori: kas izstrādā noteikumus; kā šie noteikumi tiek pasniegti tiem, kuriem tie jāievēro un tiem, kuriem to ievērošana jānodrošina; kā noteikumos atspoguļojas skolas vērtības un vajadzības; vai tie ir visiem saprotami un pieņemami; kādas ir noteikumu neievērošanas sekas un daudzi citi. Šobrīd skolēni kārtības noteikumus nereti mēģina apiet vai neievēro – palielinās neattaisnoto stundu kavējumi, aizvien brīvāka ir skolēnu uzvedība stundās un starpbrīžos. Kāds ir iemesls šīm pārmaiņām? Kā tās risināt, veidojot sakārtotu skolu vidi un vienlaikus neierobežojot skolēnu brīvību? Šis un līdzīgi jautājumi šobrīd skolām un skolotājiem kļuvuši ļoti aktuāli.

Noteikumu sistēmas dažādās skolās

Lai uzzinātu skolotāju viedokli par noteikumu sistēmām viņu skolās, tika aptaujāta daļa "Iespējamās misijas" skolotāju. No aptaujātajiem skolotājiem 75% ir kopumā apmierināti ar noteikumu sistēmu viņu skolā, tomēr puse aptaujāto uzskata, ka noteikumiem nepieciešami uzlabojumi (1.att.). Katrs ceturtais skolotājs ar esošajiem skolas noteikumiem nav apmierināts un uzskata, ka noteikumos nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai tie pildītu paredzētās funkcijas. Visbiežāk minētās problēmas ir tādas, ka noteikumi ir pārāk gari, tādēļ skolēni nav ar tiem kārtīgi iepazinušies un tos neievēro, jo ir ievērojuši, ka pārkāpumiem neseko noteikumos paredzētās sekas.

  1. att. Cik lielā mērā esi apmierināts ar savā skolā skolēniem izstrādātajiem noteikumiem?

Daudz bēdīgāka ir situācija ar noteikumiem pakārtotajām sistēmām, kas paredz sekas par noteikumu pārkāpšanu. Tikai viens no aptaujātajiem skolotājiem uzskata, ka skolā realizētā seku sistēma ir saprotama gan skolotājiem, gan skolēniem un tiek ievērota. Trešdaļa aptaujāto skolotāju atzīst – lai arī sekas ir zināmas un saprotamas skolotājiem un skolēniem, tās ne vienmēr tiek realizētas. Puse skolotāju novērojuši, ka par noteikumu pārkāpumiem paredzētās sekas nepārzina skolēni vai skolotāji un tās bieži vien netiek realizētas (2.att.).

2.att. Kā tavā skolā tiek realizēta seku sistēma par noteikumu neievērošanu?

Lai gan, uzsākot darbu skolā, skolotāji saņem skolas iekšējās kārtības noteikumus, ar kuriem patstāvīgi jāiepazīstas, problēmas var radīt tas, ka ne vienmēr noteikumi un sekas ir noformulēti nepārprotami un saprotami, bet vēl vairāk tas, ka šīs sekas ir skolēnam maznozīmīgas. Piemēram, ja par skolas noteikumu neievērošanu arī ir paredzētas kādas sekas, tad visbiežāk tās ir formulētas dežūrfrāzē: "Noteikumu neievērošanas gadījumā skolēni saņem disciplināru sodu – piezīmi, aizrādījumu, brīdinājumu, rājienu, par to informējot vecākus". Lielai daļai skolēnu gan šādi aizrādījumi un brīdinājumi, arī saukšana pie skolas direktora "uz paklāja" ir pasākums, ar ko var bravūrīgi lepoties klasesbiedru priekšā. Soda vietā noteikumu pārkāpējam, pretēji paredzētajam, izdodas sevi vēlreiz negatīvi apliecināt. Skolām jādomā par jaunām, iedarbīgām un loģiski interpretējamām sekām – tādām, kas kompensē noteikumu pārkāpēja iztraucētajiem klasesbiedriem neiegūtās zināšanas, nevis īsteno formālu sodu. Kā piemēru varētu minēt prasību pārkāpējam veidot saviem klasesbiedriem uzskatāmu mācību materiālu, teiksim, plakātu.

Kā lielāko problēmu skolotāji min nekonsekvenci seku īstenošanā – to, ka ne visi kolēģi pārzina un ievēro paredzētās sekas, kā arī to, ka skolēni apzinās un izmanto situāciju, ka par pārkāpumiem netiek sodīti. "Skolas formālā kārtība – rakstītie iekšējās kārtības un citi noteikumi – atšķiras no tā, kas reāli notiek," min viens no aptaujātajiem "Iespējamās misijas" skolotājiem. Cits skolotājs atzīst, ka nereti skolēni par aizrādījumiem e-klasē vien smej, norādot, ka par to jau tāpat "nekas nebūs".

"Iespējamās misijas" dalībnieku pieredze liecina, ka efektīva forma, kādā veicināt vēlamo uzvedību, ir atzinības izteikšana par teicamu darbu vai attieksmi. Viens no veidiem, kā to iespējams darīt, ir izstrādāt ne tikai negatīvo seku (sodu) sistēmu, bet arī pozitīvo seku sistēmu, kurā skolēns tiek atalgots par labi paveiktu darbu/teicamu uzvedību. Diemžēl, tikai ceturtdaļa aptaujāto skolotāju norāda, ka viņu skolās pozitīvo seku sistēma ir izveidota, un min, ka tai ir nepieciešami būtiski uzlabojumi.

75% skolotāju atzīst, ka viņu skolās pozitīvo seku sistēma nav izstrādāta un netiek lietota. Vairāki skolotāji norāda, ka šādas sistēmas skolā mēģināts ieviest, tomēr plānotais nav īstenots līdz galam, piemēram, labākajai klasei tikusi solīta ekskursija, kura tā arī nav notikusi. Skolotāji min, ka pozitīvo seku sistēmas realizē savās stundās, piemēram, skolēniem, kuru darbi ir uzrakstīt labi, ļaujot izvēlēties ieskaišu uzdevumus, vai veicot pozitīvos ierakstus e-žurnālā un zvanot vecākiem, lai informētu par bērna sasniegumiem un pozitīvo uzvedību. Skolas līmenī tradicionāli tiek izmantota atzinība vai balva  par teicamām sekmēm semestra beigās.

Ir nozīmīgi panākt to, lai skolā esošā noteikumu sistēma funkcionētu efektīvi. Pretējā gadījumā rodas virkne problēmu, kas traucē skolotājiem strādāt un skolēniem mācīties. Kā piemēru veiksmīgas noteikumu sistēmas trūkumam skolotāji min to, ka katrs kolēģis noteikumus interpretē savā veidā, vai arī dažādi skolotāji sava priekšmeta ietvaros izveido paši savu noteikumu/seku sistēmas, tādējādi skolotāju prasības atšķiras katrā klasē. Tā rezultātā rodas neizpratne un apjukums, jo skolēni nespēj izsekot dažādajām prasībām, bieži – arī dusmas un nevienlīdzības sajūta, kas nereti izraisa disciplīnas problēmas stundās. Šāda situācija neveicina konstruktīvu, uz progresu virzītu attiecību veidošanos starp skolēniem un skolotājiem, kas ir nozīmīgi kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.

Kā noteikumus padarīt labākus?

Kā galveno veiksmīgu noteikumu priekšnosacījumu, skolotāji min to, ka tiem jābūt skaidri saprotamiem un zināmiem gan skolotājiem, gan skolēniem. Aptaujātie skolotāji norāda arī to, ka noteikumiem jābūt pozitīvi formulētiem (norādot, kas ir jādara, nevis – ko nedarīt), tādējādi veicinot skolēna izpratni par sagaidāmo uzvedību/rīcību un parādot, ka šāda vēlama rīcība tiek arī novērtēta. Par nozīmīgu skolotāji uzskata arī seku sistēmu, kurā paredzētās sekas tiek konsekventi īstenotas noteikumu pārkāpumu gadījumos. Savukārt konsekventas rīcības pamatā ir skolotāju izpratne par skolas noteikumiem un reakciju dažādās situācijās. "Iespējamās misijas" absolvents, Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs uzskata, ka ir būtiski regulāri pārrunāt noteikumus un analizēt dažādas situācijas arī pašu skolotāju vidū, lai veidotu vienotu izpratni par rakstītajiem noteikumiem. Jo vienotāka būs skolotāju izpratne, jo līdzīgākas būs skolotāju veiktās darbības, kas palīdzēs arī skolēnam orientēties iespējamajās sekās noteikumu pārkāpumu gadījumā.

Skolotāji arī uzskata, ka noteikumiem ir lielāka iespēja būt veiksmīgiem, ja tos ierosina paši skolēni, ja tie ir saistīti ar skolas vērtībām un orientēti uz skolēnu izaugsmi. Šādā veidā jau pašā sākumā skolēni kļūst par savas vides veidotājiem un noteicējiem, kas piešķir noteikumiem lielāku nozīmi un var palielināt skolēnu līdzdalību noteikumu ievērošanā un pārkāpumu fiksēšanā. To pierāda daudzu skolotāji pieredze ar kopīgu klases noteikumu veidošanu, kas ļauj vajadzīgajā mirklī skolēniem atgādināt, kur sākas viņu atbildība.

Noteikumu pārkāpumi no skolēnu puses var paaugstināt gan skolēnu, gan skolotāju stresa līmeni stundas laikā. Neparedzētas situācijas klasē, kas prasa tūlītēju risinājumu, uz brīdi liek novirzīt otrajā plānā mācību stundā ieplānotajās aktivitātes, kas pārējiem skolēniem traucē pilnvērtīgi sekot stundā notiekošajam. Jebkuram pedagogam, kas rūpējas par to, lai visi skolēni no mācību stundas gūtu maksimālo ieguvumu, šis aspekts ir traucējošs. Aptauja par noteikumu nepietiekamās kvalitātes negatīvajām sekām drīzāk atklāj skolotāja rīcību šajās stresa situācijas – brīžos, kad ir vajadzība rīkoties pārliecināti, plānoti un loģiski, skolotāji mēdz apjukt, nekonstruktīvi izturoties pret pārkāpēju. Bieži vien tā vietā, lai skolēnam mēģinātu palīdzēt, skolotāji piesola sodus, kas vai nu netiek īstenoti vai arī neveicina situācijas uzlabošanos. Skolotājiem ir nepieciešama sakārtota, skaidra noteikumu un seku sistēma - tikai tad ir cerība, ka arī noteikumu neievērošanas izraisītajās situācijās skolotājs spēs panākt veiksmīgu ilgtermiņa risinājumu, tā nodrošinot labākus mācību apstākļus arī pārējiem skolēniem.

Jautājumi diskusijai:

1. Kādas pozitīvo seku sistēmas varētu ieviest skolās?

2. Kā veidot noteikumus tā, lai skolēni paši vēlētos tos pildīt un kam jānotiek skolā, lai noteikumi būtu ne tikai uz papīra, bet darbotos arī dzīvē?

3. Ja tu šobrīd varētu mainīt vienu lietu skolā, kas tā būtu un kāpēc?

Edīte Sarva "Iespējamās misijas" ietvaros uzsāka darbu Ziemeļvalstu ģimnāzijā Rīgā, pasniedzot bioloģiju, ķīmiju un veselības mācību. Šobrīd Edīte uzsākusi darbu arī Rīgas speciālās pamatskolas Attīstības centrā ar 2.-4. kl. skolēniem. Edīte turpina studijas, lai iegūtu bioloģijas un dabaszinību skolotājas kvalifikāciju.

Aleksandrs Vorobjovs ir matemātikas un fizikas skolotājs, mediju pulciņa vadītājs Rīgas Mūzikas internātvidusskolā, kur kā "Iespējamās misijas" vēstnieks strādā jau 4. gadu. Turpina studijas Latvijas Universitātes Vidējās izglītības matemātikas skolotāja studiju programmā.

Tēmas

Edīte Sarva, Aleksandrs Vorobjovs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!