Kā es sajutos kā komisārs

Pavisam par ko citu. Lasot aprakstu, aizķēra termins "muzikāls numurs". Nesen dzirdēju vienas aktrises, kura bija apguvusi mūzikla veidošanu ASV, stāstu. Viņa formulēja tā, mūziklā dziedāšana nav muzikāli numuri , kas iestarpināti dramatiskā izrādē. Kas tad ir šis darbs? Mūzikls, muzikāla izrāde vai mūzikas automāta izrāde?

Pārstāvu vidējo paaudzi. Man izrāde ļoti patika. Ja būtu nedaudz vairāk mūzikas, būtu ideāli. Nepiekrītu viedoklim, ka tā ir jauniešu izrāde. Tā ir izrāde visām paaudzēm, un ne tikai Jumpravas faniem.

Tā kā šī tomēr ir abonementu izrāde, tad man radās jautājums, cik daudziem no "jaunās un vēl jaunākās" paaudzes ir abonementi. Nav nekas pret eksperimentiem, bet ne uz to skatītāju rēķina, kam nav izvēles, apmeklēt vai neapmeklēt izrādi, jo ir abonements. Veidot izrādi par vidējās paaudzes pārstāvjiem, kas īstenībā domāta jauniešiem, ir diskutabli. Tad jau labāk skatīties tās "jauniešu" irzrādes, kas der visiem.