Šorīt Eiropas Kinoakadēmija (European Film Academy, EFA) izziņojusi to spēlfilmu sarakstu, kas izvirzītas vērtēšanai 2019. gada Eiropas Kinoakadēmijas balvas kategorijās. 46 labāko spēlfilmu vidū ir arī Jura Kursieša filma "Oļegs", kas Latvijas pirmizrādi piedzīvos 4. oktobrī.
Eiropas kino balvas pasniegšanas tradīcija aizsākusies 20. gadsimta 80. gadu beigās, un kopš tā laika ik sezonu notiek gada laikā Eiropā uzņemto filmu izvērtēšana – vispirms atlases komisija izveido "īso sarakstu" (šogad 46 filmas, kas pārstāv 31 valsti), tālāk šo sarakstu vērtēs vairāk nekā 3600 Eiropas Kinoakadēmijas biedri (arī Latvijas kinoprofesionāļi), izvirzot nominācijas vairākās kategorijās – "Labākā filma", "Labākais režisors", "Labākais scenārists", "Labākais aktieris/aktrise". Atsevišķa žūrija noteiks uzvarētājus citu kinoprofesiju kategorijās, vērtējot operatora un mākslinieka darbu, montāžu, skaņu, kostīmus, grimu, vizuālos efektus utt.
"Eiropas Kinoakadēmijas balvas "īsais saraksts" ir svarīgs novērtējums filmas kvalitātēm; līdz ar to Jura Kursieša "Oļegs" šogad nostājies blakus citām kinopasaulē ievērojamām parādībām – filmām, ko uzņēmuši Pedro Almodovars, Fransuā Ozons, Klēra Denī, Kens Loučs, Agneška Hollanda, Jorgs Lantims, brāļi Dardēni un citi kinovēsturei nozīmīgi režisori," uzsver Nacionālā kino centra vadītāja Kristīne Matīsa.
Šogad balvai nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks izsludināts 9. novembrī Eiropas filmu festivālā Seviļā (Spānija), bet Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana notiks 7. decembrī Berlīnē (Vācija). Vairāk par EFA balvu un nominācijām šeit.
Filmas "Oļegs" pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama.
Filma ir Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas kopražojums, kura veidošanā sadarbojās producenti Alise Ģelze un Aija Bērziņa (studija "Tasse Film"), Lukas Trimonis (studija "In Script"), Isabelle Truc ("Iota Productions") un Guillaume de Seille ("Arizona Productions"). Filma uzņemta ar Nacionālā kino centra finansiālu atbalstu.
Filma jau piedzīvojusi starptautiskus panākumus: iekļauta 2019. gada Kannu kinofestivāla konkursā "Director’s Fortnight", kā arī ieguvusi vairākas balvas: "Palic Tornis", ko piešķir labākajam režisoram starptautiskajā kinofestivālā (SKF) Palicā, Serbijā; "Labākais aktieris galvenajā lomā" SKF "Baltic Debuts" Krievijā, "Grand Prix" Briseles SKF Beļģijā un "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" Valetas SKF Maltā.
Eiropas Kinoakadēmijas balvu līdz šim saņēmusi režisora Ivara Selecka dokumentālā filma "Šķērsiela" (1988), kas 1990. gadā uzvarēja labākās dokumentālās filmas kategorijā. Balvai savulaik nominēta Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna dokumentālā filma "Leiputrija" (2004), bet spēlfilmu "īsajā sarakstā" pirms trim gadiem iekļuva Lailas Pakalniņas "Ausma" (2015).
0