2019./2020. gada sezonā Jaunais Rīgas teātris piedāvās deviņus jauniestudējumus, no kuriem pirmais – Īsaka Baševisa Zingera "Vēlā mīla" Alvja Hermaņa režijā.
Jaunajā teātra sezonā piecas izrādes veidos teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis – divas no tām ar Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra dramatiskā teātra aktieru kursa studentiem. Vēl šajā rudenī izrādi iestudēs Gatis Šmits, bet 2020. gada pirmajā pusē teātrī atgriezīsies Inese Mičule un Pēteris Krilovs un pirmo reizi Jaunajā Rīgas teātrī izrādi veidos Inga Tropa.
Sezonas jauniestudējumi:
"Vēlā mīla"
Sezonas pirmajam jauniestudējumam 12. septembrī Alvis Hermanis izvēlējies divus Nobela prēmijas laureāta Īsaka Baševisa Zingera stāstus, kurus Monikas Pormales veidotajā scenogrāfijā izspēlēs Gundars Āboliņš un Regīna Razuma.
"Meklējot spēlmani"
31. oktobrī Lielajā zālē pirmizrāde Gata Šmita jauniestudējumam, par kuru režisors saka: "1971. gadā bijušajā Baptistu draudžu biedrības namā LPSR Valsts Jaunatnes teātris izveido izrādi "Spēlē, spēlmani!". Izrādei piemita neizskaidrojams, saviļņojošs spēks, kas turpina nodarbināt prātus vēl šodien. "Meklējot Spēlmani" stāstīs par apstākļiem un notikumiem, kas noveda pie šīs izrādes tapšanas, kā arī par cilvēkiem, kas tajā spēlēja nozīmīgu lomu."
"Baltais helikopters"
21. novembrī pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa izrāde "Baltais helikopters". "Izrāde stāsta par iepriekšējā Romas katoļu baznīcas pāvesta – Benedikta XVI – noslēpumaino atkāpšanos no amata. Benedikts XVI jeb Jozefs Racingers ir pirmais pāvests, kurš pēdējo 600 gadu laikā pameta savu posteni dzīves laikā. Oficiālā atkāpšanās versija par veselības problēmām ne visiem šķiet pārliecinoša. Ir arī citas versijas. Astoņi gadi, kuru laikā Racingers pavadīja pāvesta krēslā (no 2005. līdz 2013. gadam), sakrita ar visiem tiem jaunajiem izaicinājumiem un jautājumiem, ar kuriem mūsu civilizācija tika konfrontēta 21. gadsimta sākumā un atbildes uz kuriem joprojām nav atrastas," ralsta izrādes veidotāji. Pāvesta lomā Mihails Barišņikovs. Izrādē piedalās arī JRT aktieri Kaspars Znotiņš un Guna Zariņa, scenogrāfiju un kostīmus veido māksliniece Kristīne Jurjāne. Šogad JRT repertuārā ir ieplānotas desmit izrādes.
"Sievietes un vīrieši"
Gadu beigsies ar vēl vienu Alvja Hermaņa izrādi, kas balstīta Majas Cades lugā "Status quo" (tulkotāja Margarita Zieda, lugas adaptācija – Alvis Hermanis). Par topošo izrādi režisors saka: "Izrāde piedāvā tādu realitātes modeli, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas ir samainītas vietām. Mūsdienu pasaulē, kur sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas un vīrieši – arvien sievišķīgāki, šāda spēle vairs nešķiet utopiska fantāzija. Sievietes un vīrieši postmodernajā pasaulē sākuši mainīties lomām jau pirms kāda laika, un JRT izrāde piedāvās versiju, kā šī situācija varētu tālāk attīstīties. Vai arī – dažviet ir jau iestājusies. Japānā, piemēram, pārdošanā nonācis jauns produkts – plastikāta sieviešu krūtis, kuras uzliekot vīrietis var simulēt zīdaiņa barošanu tā, lai mazulis nejūt atšķirību. Vācijas medijos šovasar var lasīt virsrakstus "Vai vācu sabiedrība ir gatava kancleram vīrietim?". Rietumu sabiedrība (atšķirībā no pārējām) pēdējo simts gadu laikā veikusi milzu progresu sieviešu līdztiesības jomā un turpina to darīt, "MeToo" kustība radikāli izmainījusi sadzīves uzvedības kodus, taču politkorektuma terors un cīņa par upura lomu dialogu starp dzimumiem tikai sarežģī. Un demogrāfijas līknes turpina gāzties uz leju. Visi šie procesi attīstās mūsu acu priekšā, un neviens nezina, ar ko tas beigsies. Vācu autore Maja Cade ir mēģinājusi fantazēt šajā virzienā, un ar viņas atļauju mēs lugu esam lokalizējuši. Darbības vieta ir Latvija."
"Zalkša līgava"
2020. gada sākumā uz JRT skatuves tiks iestudēta 1928. gadā sarakstītā un tikai vienreiz uz profesionālās teātra skatuves iestudētā Aspazijas luga "Zalkša līgava". Režisore Inga Tropa šo Aspazijas lugu pēc savas jaudas, dziļuma un emociju blīvuma salīdzina ar sengrieķu darbiem "Mēdeja" un "Antigone": "Tas ir aizraujošs, satriecošs, sirdi plosošs stāsts, kas aizskar tēmas par miršanu un augšāmcelšanos, nāvi un nemirstību. Kopā ar scenogrāfu Miķeli Fišeru ir iecere veidot vizuāli krāšņu, daudzu līmeņu izrādi, kas atspoguļo mūsu zemapziņas dažādos slāņus."
"Vēsā jaunava"
Pavasarī Jaunajā Rīgas teātrī atgriezīsies režisore Inese Mičule (iepriekš iestudētās izrādes: "Fundamentālists", "Smagais metāls", "Muša", "Ilgu tramvajs", "Pilna Māras istabiņa"). Iestudējums "Vēsā jaunava" būs veidots pēc dāņu rakstnieka Jerna Rīla stāstu krājuma "Vēsā jaunava un citi blēņu stāsti" motīviem. "Tie ir asprātīgi, traģikomiski stāsti par cilvēku esību aiz polārā loka, par viņu kaislībām un dēmoniem, par vientulību un patiesu draudzību, par cilvēka dabu starp ledājiem un polāro nakti," teikts paziņojumā presei. Izrādes scenogrāfe - Katrīna Neiburga.
"Dublinieši Miera ielā"
Sezonu nobeigs režisora Pētera Krilova izrāde pēc īru rakstnieka Džeimsa Džoisa stāstu krājuma "Dublinieši". Scenārija autori Matīss Gricmanis un Pēteris Krilovs par izrādes ieceri saka: "Īpatnu un neatkārtojamu simbolu meklēšana ir gan Latvijas, gan Īrijas vēstures mērķis. Reti Latvijā tiek vilktas paralēles ar Īriju, bet abas nācijas ir mēģinājušas apliecināties pasaulei un vienlaikus glabāt savu neatkārtojamo mentalitāti. Tās ir iekļāvušās Eiropas kopējā kultūrā, bet tai pašā laikā pārspīlēti atrādījušas un lielījušās ar saviem simboliem, kas nošķir tās no citām nācijām.
Stefans Dedals ir tēls, kurš vijas cauri vairākiem īru rakstnieka Džeimsa Džoisa darbiem. Viņš ir mākslinieks, kurš cerējis kādreiz stāvēt pāri etniskajiem, politiskajiem un reliģiskajiem sprostiem, kuri cilvēku kopienu skalda. Stāsta "Mākslinieka portrets jaunībā" finālā Stefans saka koledžas biedram: "Es nekalpošu tam, kam vairs neticu, lai vai tās būtu manas mājas, dzimtene vai baznīca, un es centīšos izpausties kādā dzīves vai mākslas veidā, cik vien brīvi un pilnīgi spēšu...." Latvijas literatūra vēl nav piedzīvojusi tādu rakstnieku, kādu Dievs dāvinājis Īrijai. Džoiss ir kā milzu klints pasaules literatūras ainavā. Mēs mūsdienu Latvijas teātrim vēlamies atklāt, kā Džoiss būvē prozas raksturus - pretrunīgus, bez patosa un meliem –, un izmantot to teātrī un dramaturģijā."
Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra dramatiskā teātra aktieru kursa vadītājs Alvis Hermanis 2020. gadā ir iecerējis veidot divas izrādes ar jaunajiem studentiem. Iepriekšējā sezonā tapusī izrāde "Kalpa zēna vasara. Sākums" bija otrā visvairāk spēlētā izrāde pagājušā sezonā un repertuārā būs arī šogad.
"Jaunās asinis"
Par topošo izrādi Alvis Hermanis saka: "Progress, inovācijas, attīstība – 21. gadsimta reliģija, kura kļuvusi jau par neapspriežamu dogmu. Mūsdienu jaunās tehnoloģijas nupat ir vispārējs jaunais pielūgsmes objekts un jaunais evaņģēlijs, kurš nomainījis noputējušo Bībeli un citas reliģijas. Politiķi, mediji, sociālie tīkli kā mantru atkārto vienu un to pašu - viss jaunais ir labs un viss vecais ir slikts. Digitālās revolūcijas ēru šobrīd nomaina nākamā – "reputācijas ēra". Manipulācija ar informāciju. Jeb – tavu vērtību turpmāk noteiks tikai tas, ko par tevi domā citi. Izrādes tēma būs Silīcija ieleja – visiem zināmā moderno tehnoloģiju Meka Sanfrancisko apkaimē, kur radušās un sakoncentrējušās visas modernākās mūsdienu tehnoloģiju kompānijas – "Google", "Facebook", "Apple", "Amazone", "Netflix", "Oracle", "Yahoo", "Uber", "Airbnb", "Tesla", "SpaceX" un citas. Tā ir vieta, kur sakoncentrējušās arī "vismodernākās" start-up kompānijas. Tai skaitā firma "Theranos" un tās vadītāja – Elizabete Holmsa. Dēvēta par Stīva Džobsa reinkarnāciju. Par viņu būs šī izrāde."
"Es, tu un biorobots"
"Zinātnieki visā pasaulē (dažādās vietās un neatkarīgi viens no otra, tai skaitā Rīgā) jau kādu laiku strādā pie problēmas, kuru mēs pazīstam ar nosaukumu – mākslīgais intelekts. Vai vēl konkrētāk – pie biorobota izgatavošanas. Tas ir robots, kurš ārēji un fiziski maksimāli līdzinātos dzīvam cilvēkam un kura "iekšējais kompjūters" imitētu cilvēka smadzeņu darbības procesu. Zinātniskās fantastikas etaps ir aiz muguras, un pirmie bioroboti tiek jau izmēģināti un pat publiski demonstrēti zinātniskās konferencēs visā pasaulē no Tokijas līdz Davosai. Izgatavotāji prognozē, ka tuvāko 15–20 gadu laikā tie varētu parādīties arī pārdošanā. Bioroboti cilvēkiem noderēs gan mājas solī, gan kā sarunu biedri, draugi un seksuālie partneri. To cena varētu līdzināties jauna auto vidējai cenai (sākot no 20 000 EUR). Izrāde sastāvēs no improvizācijām par šo tēmu, un jo īpaši to iedvesmos tikko iznākušais Īana Makjūena romāns "Machines like me"", izrādes režisors Alvis Hermanis dalās savā iecerē.
0