Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
07.02.2022

Jo tuvāk vēlēšanas, jo mazāk bīstams kovids

Komentē
0

Spriežot pēc amatpersonu izteikumiem, šis ir pēdējais mēnesis pastāvošajiem ierobežojumiem kovida kontekstā.

Vispirms jāpiezīmē, ka es personīgi atbalstu regulējuma pārskatīšanu – kaut tā banālā iemesla dēļ, ka  rekomendācijām un ierobežojumiem nav jēgas, ja būtiska sabiedrības daļa tos uzskata par nevajadzīgiem un neievēro tos vai ievēro daļēji.

Tāpat jānorāda, ka ierobežojumi tiek mīkstināti arī citās valstīs, piemēram, Skandināvijas reģionā, kur vēlēšanas tuvākajos mēnešos nav plānotas. Acīmredzot šajās valstīs lēmumu pieņēmēji ir nosliekušies par labu t.s. kompromisa (trade-off) teorijai, kas ļoti vienkāršotā izklāstā skan šādi: patogēna, tostarp vīrusu, interesēs ir pielāgoties "saimniekam", neizturoties pret viņu pārāk nejauki. Labāk lai inficētais puslīdz mundri vazājas apkārt un palīdz patogēnam izplatīties, nevis bezspēkā guļ mājās. Pie šīs teorijas un omikrona, kas to apstiprinot, atgriezīšos nedaudz vēlāk.

Tomēr es uzturu savu virsrakstā formulēto tēzi, ka pandēmijas tēmu Saeimas vēlēšanu tuvums sāk ietekmēt arvien vairāk. Vieni teiks, ka tas izpaužas koalīcijas partiju gatavībā piekāpties ierobežojumu nogurdināto vēlētāju spiedienam. Es savukārt vēlos uzsvērt citu aspektu – vēlēšanu tuvums dara arvien nekaunīgāku opozīciju. Mēģināšu pamatot. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē 4. februārī viens no redzamākajiem opozīcijas runātājiem, deputāts Viktors Valainis, aicināja valdību izmaksāt vienreizēju pabalstu tuviniekiem par katru no Covid-19 nomirušo, "tādējādi uzņemoties kaut daļēju atbildību par haotiskajiem un nepamatotajiem lēmumiem". Jautājums: vai Valaiņa pārstāvētā ZZS uzņemsies kaut daļēju atbildību par to, ka divu gadu garumā ir centīgi jaukusi cilvēkiem galvu, gan apšaubot Covid-19 nopietnību, gan faktiski kūdot sabiedrību valdības un ekspertu teikto neievērot? Var atgādināt, ka, piemēram, "zaļzemnieks" Armands Krauze vairākkārtīgi publiski ir apšaubījis vakcīnu jēgu vispār, kas diezgan loģiski ir mazinājis vēlmi vakcinēties arī pret Covid-19 – ar bēdīgām sekām, kuras nereti izrietēja no šāda lēmuma. Opozīcija, jo īpaši ZZS, ir demonstrējusi apbrīnojamu liekulību un cinismu, piestrādājot pie tā, lai ļaudis nevēlētos "stulbās valdības" rosināto pildīt, un nu pārmetot valdībai saslimstības izplatību. Šajā ziņā "kronis" ir ZZS pietuvinātā izdevuma NRA redakcijas komentāra virsraksts 10. janvārī: "Apzināta infekcijas izplatīšana, lai pagarinātu ārkārtas stāvokli". Respektīvi, cilvēki, kuri patiešām daudz paveikuši infekcijas izplatībā, pārmet citiem to, ko paši darījuši. Cilvēki var mainīt savas domas kādā jautājumā, tomēr, manuprāt, šis nav tas gadījums –ZZS vienkārši cenšas izspiest no pandēmijas tēmas maksimāli daudz, un, jo tuvāk rudens, jo aizrautīgāk. Taisnības labad jāsaka, ka arī ZZS ir politiķi, piemēram, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, kuri uzvedas korekti – kritizē koalīciju par lēmumiem, kas kritizējami, bet nekļūst bezkaunīgi –, tomēr domāju, ka toni šajā kompānijā uzdod citi.

Skaidrs, ka vēlēšanu tuvums ietekmē arī koalīcijas rīcību, kas centīsies elektorātam teikt, ka valdība spējusi ne tikai pandēmijā puslīdz nosargāt sabiedrību no pavisam trakiem "cipariem", bet arī nebūt nav bijusi pašmērķīgi orientēta uz visu iespējamo ierobežojumu ilgstošu un stingru uzturēšanu. "Mēs novadījām kuģi vētrā!" un līdzīgi retorikas brīnumi. No šī viedokļa raugoties, ierobežojumu būtiska mīkstināšana, pareizāk sakot, mīkstināšanas apsolīšana februārī, lai "brīvlaišanu" īstenotu martā, ir politiski loģiska. Cik saprotu, koalīcija – līdzīgi kā amatpersonas citās valstīs – paļaujas uz daudz piesaukto omikrona īpatnību, proti, inficēšanās tempi ir iespaidīgi, tomēr inficētie saslimšanu panes vieglāk, salīdzinot ar iepriekšējiem kovida paveidiem.

Te atgriežamies pie kompromisa teorijas. Jāpiezīmē, ka tā ir ar cienījamu pagātni (sāka veidoties jau pagājušā gadsimta sākumā), un es personīgi ļoti vēlētos, lai tā izrādītos korekta. Tomēr ir problēma – nav skaidru pierādījumu tam, ka, laikam ejot, ja tā var teikt, maigāks kļūst jebkurš patogēns. Eksperti to skaidro – es ļoti vienkāršošu – tā: samērā viegli ir saprast, vai vīrusa un "saimnieka" attiecībās ir panākts kompromiss gadījumos, kad runa ir par vīrusiem augos un dzīvniekos. Cilvēki kā populācija ir pārāk heterogēna, un, jo ilgāk turpinās pandēmija, jo izteiktāka šī daudzveidība – cilvēki inficējas, atkārtoti inficējas, vakcinējas un revakcinējas, vēl citi nevakcinējas un tā tālāk. Šādā situācijā esot ļoti grūti saprast, vai vīruss ir kļuvis mazāk agresīvs. Iespējams, ka omikrona gadījums būs līdzīgs, teiksim, difterijas gadījumam, kad patogēns turpina dzīvoties starp mums, bet ir kļuvis (tostarp vakcinēšanas rezultātā) mazāk virulents. Bet, piemēram, malārijas gadījumā tā nav noticis. Īsi sakot, patiesībā mūsu zināšanas par omikronu (un nākamajiem paveidiem) – pretēji publiskajā vidē daudzkārt paustajam – nemaz tik dziļas nav. Attiecīgi risks politiķiem ir augstāks, nekā viņi, iespējams, paši šobrīd domā. Pašmāju koalīcijas gadījumā risks ir saistīts ne tik daudz ar nepieciešamību kaut kad posmā vēl līdz vēlēšanām atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem (domāju, ka tā nenotiks), cik ar regulāriem un zināmā mērā pamatotiem jautājumiem žanrā "jūs tā slavējāt vakcinēšanos, bet mēs redzam, ka tās efektivitāte nav tāda, kādu sasolījāt". Atklāti sakot, man nav priekšstata par to, kā priekšvēlēšanu žanrā vispār iespējams runāt par evolucionārās bioloģijas vai virusoloģijas jautājumiem, tostarp tādiem, kurus joprojām pēta pat eksperti. Domāju, ka tas viss koalīcijas pārstāvju izpildījumā beigsies ar atspārdīšanos "varēja būt daudz sliktāk!", kas ir patiesi, bet ne visai iedvesmojoši.

Rezumēju. Ir viedoklis, ka līdz vēlēšanām elektorāta prioritāšu sarakstā pandēmijas tēmu lejup būs nospieduši citi jautājumi (inflācija, varbūt diemžēl arī Krievijas apdraudējums). Sliecos nepiekrist. Pirmkārt, mēs šobrīd vēl īsti, šķiet, neapzināmies, cik daudzi mūsu vidū saskaras ar tā saucamā garā kovida fenomenu. Respektīvi, cik daudz ir cilvēku, kuriem arī pēc izslimošanas ir veselības problēmas. Otrkārt, lai ko mēs katrs domātu par šo pandēmiju un valdību rīcību, emocionāli tas bijis iespaidīgākais notikums vismaz šajā gadsimtā, un tāda pārdzīvojuma nospiedums tik ātri nezūd. Treškārt, prasmīgās (lasi – cinisku) politiķu rociņās pandēmija kļūst par atskaites punktu faktiski jebkurai tēmai. Kādi ir jūsu partijas konkrētie priekšlikumi ekonomikā? Mazināt šīs noziedzīgās valdības pandēmijas aizsegā pieņemto lēmumu postošo ietekmi. Vai: mēs noturējām ekonomiku no sabrukuma pandēmijas laikā, uzticieties mums! Un tā tālāk. Indivīda veselība interesē gandrīz ikvienu, un šī situācija tiks ekspluatēta ar varenu vērienu.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!