Auna Vecā Derība
Pirmā auna grāmata
1 Kad vēl nebija laika, vietas un telpas, bija tikai viens Dievs.
2 Dievs gribēja, lai būtu citi, kas nav Dievs. Un lai starp tiem citiem būtu avis un aitas.
3 Dievs radīja pasauli un negribēja, lai tā būtu tukša. Un piepildīja Dievs pasauli ar dzīvo radību.
4 Un radīja Dievs debesis un zemi. Zemi, lai pa to staigātu avis, un debesis, lai no tām skatītos uz avīm.
5 Dievs sacīja: "Lai top gaisma!" Un gaisma tapa. Gaismā varēja atšķirt vienu radību no otras, aunu no auna un aitu no aitas.
6 Tad Dievs radīja ūdeni, kas nes dzīvību un ļauj aitām remdināt slāpes.
7 Un tad Dievs radīja sausumu un nosauca to par zemi, lai pa zemi staigātu aitu kājas.
8 Un Dievs sacīja zemei, lai tā izdod zāli un augus, kas nesīs sēklu. Un pasaule kļuva zaļa, piepildījās ar ganībām un laukiem, lai tajos ganītos avis.
9 Tad Dievs radīja spīdekļus debesīs, lai šķirtu dienu no nakts. Lielāko, lai tas valdītu pār dienu, un mazāko, lai tas valdītu pār nakti.
10 Un radīja Dievs dienu un nakti. Dienu, lai avis var priecāties par radītās pasaules ganību laukiem, un nakti, lai aitas var atpūsties no dienas darbiem.
11 Dievs ūdeņus piepildīja ar lieliem jūras zvēriem un dzīviem radījumiem, kas rāpo un pulkiem mudž ūdeņos.
12 Tad Dievs sacīja zemei, lai tā izdod dzīvus radījumus, lopus un zemes zvērus pēc viņu kārtas. Un Dievs radīja zemes zvērus, lopus un aitas. Tā aitas parādījās virs zemes, un Dievs redzēja to labu esam.
13 Tad izveidoja Dievs sev palīgu, cilvēku pēc Dieva tēla un līdzības, lai tas valdītu pār zivīm jūrā, putniem gaisā, pār visām zemes radībām un aitām. Lai tas ganītu avis un vairotu tās, un būtu par labo ganu.
14 Un Dievs deva cilvēkam par barību visus augus un augļus, bet visiem zemes zvēriem un visiem putniem gaisā, un visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsmu, kam dzīvība, arī aitām, par barību deva zaļo zāli. Un cilvēks neēda dzīvniekus un neēda aitas.
15 Dievs, kas veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un aitu, pieveda tos pie cilvēka, un katrs dabūja savu vārdu, un aitas nosauca par aitām, aunus par auniem, jērus par jēriem. Un zināja avis savus vārdus.
16 Un visi dzīvoja mierā: Dievs un cilvēks, cilvēks un aita, Dievs un aita.
Otrā auna grāmata.
1 Pēc krišanas grēkā Ādamam dzima bērni: Kains un Ābels. Ābels kļuva par avju ganu, bet Kains kļuva par zemes kopēju.
2 Un nesa Kains no zemes augļiem upuri Tam Kungam, un arī Ābels nesa upuri, nogalināja avju bērnu no pirmdzimtiem.
3 Jērs tika nogalināts, un viņa asinis tika izlietas, un jērs mira.
4 Tā bija pirmā slepkavība, un Dievam tā patika. Un bija patīkamas Dievam jēra asinis.
5 Un kļuva Ābels jēra slepkava. Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri, bet Kainu un viņa upuri neuzlūkoja.
6 Un iedegās Kains dusmās par to, ka Ābels nogalināja jēru un Dievs uzlūkoja Ābela upuri. Jo saprata Kains, ka līs dzīvnieku asinis par godu Dievam.
7 Un jēra asinis sauca no zemes Kainam. Un Kains un Ābels abi bija tīrumā, un Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. Tāpat kā Ābels nokāva jēru.
8 Un avis raudāja, un bija sēras, jo Dievs uzlūkoja Ābela upuri un bija Tam patīkamas jēra asinis.
Trešā auna grāmata.
1 Un saniknoja Dievu cilvēku grēki.
2 Un sacīja Dievs, ka iznīcinās no zemes virsas cilvēkus un visus nevainīgos dzīvniekus, un rāpuļus, un aitas, visu, kam ir dzīvības dvaša.
3 Un lika Dievs ūdensplūdiem nākt pār zemes virsmu.
4 Bet Noa atrada žēlastību Dieva acīs. Un Dievs pavēlēja tam uzbūvēt šķirstu, un tajā iegāja Noas ģimene.
5 Un teica Dievs Noam, lai ņem viņš sev līdzi šķirstā septiņus šķīstus lopus pēc to sugām, tēviņu un mātīti, un no nešķīstiem pa diviem. Un avis bija šķīstie lopi un iegāja šķirstā.
6 Un atvēra Dievs savā debesu aitu kūtī logus, un pārklāja ūdeņi visu zemi, un nobeidzās ikviena radība: nevainīgie lopi, jēri un aitas, cilvēki, viss, kam bija nāsīs dzīvības dvaša.
7 Kad plūdi izbeidzās un parādījās zeme, Noa un visi dzīvnieki, un visas aitas izgāja no šķirsta.
8 Un turpināja Noa Ābela darbus un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri Dievam, un maksāja ar radības dzīvībām par savu dzīvi.
9 Un mira jērs, jo Dievam labpatikās jēra nāve.
Ceturtā auna grāmata.
1 Reiz dzīvoja Dieva vīrs Ābrahāms, kurš bija patīkams Dievam.
2 Un lēma Dievs pārbaudīt Ābrahāmu. Viņš pavēlēja Ābrahāmam ņemt savu vienīgo dēlu Īzāku, kuru tas mīlēja, un upurēt to kā dedzināmo upuri Dievam.
3 Ābrahāms apsegloja aitu brāli ēzeli, sacirta malku dedzināmam upurim, ņēma līdzi savu dēlu Īzāku un devās uz vietu, kuru viņam norādīja Dievs.
4 Ābrahāms uzkrāja dedzināmo malku Īzākam, bet savās rokās ņēma uguni un nazi un devās kalnā.
5 Īzāks ceļā prasīja Ābrahāmam: "Lūk, ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?"
6 Ābrahāms atbildēja dēlam: "Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim."
7 Ābrahāms uzcēla altāri, salika dedzināmo malku, sasēja savu dēlu Īzaku, kā to dara ar jēriem, un nolika viņu uz malkas.
8 Ābrahāms izstiepa roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu.
9 Bet Dieva eņģelis sauca no debesīm Ābrahāmam: "Ābrahām! Ābrahām!" – un teica tam nenogalināt savu dēlu, jo Dievs zina, ka Ābrahāms bīstas Dieva.
10 Ābrahāms pacēla acis un ieraudzīja aiz sevis aunu, kas ar ragiem ieķēries krūmos, un Ābrahāms nolika viņu kā dedzināmo upuri sava dēla vietā.
11 Un mira auns cilvēka vietā, un Dievam tas labpatikās.
12 Un nosauca avis šo vietu "Uz kalna Dievs izredz". Jo šajā vietā Dievs izredzēja aunu, lai tas nomirtu par cilvēku.
13 Un visi jēri un auni, un aitas zināja, ka Dievs izredzēja avis nāvei par cilvēku grēkiem un Dievs neieredz aitas un aunus, un radīja tos nāvei, jo Dievam labpatikās jēru ciešanas.
Piektā auna grāmata.
1 Un bija tā, ka Izraēla bērni kļuva par vergiem Ēģiptes zemē, tāpat kā avis un citas dzīvas radības par vergiem cilvēkiem.
2 Starp Izraēla bērniem Ēģiptes zemē cēlās liels vīrs Mozus. Un Dievs gribēja izvest Izraēla bērnus no Ēģiptes zemes.
3 Un Dieva sirds bija atvērta uz Izraēla bērniem, jo tie bija cilvēki un Dievs viņus izredzēja starp tautām. Bet Dievs nocietināja savu sirdi uz aitām, auniem un to bērniem jēriem.
4 Dievs pavēlēja visai Izraēla draudzei, lai ikviena nama tēvs ņemtu vienu aitas bērnu, jēru, aunēnu, kas vienu gadu priecājies par dzīvi.
5 Un sapulcēja Izraēla bērni tos kopā un nokāva, un nebija tiem vairāk dzīvības dvašas.
6 Un ņēma Izraēla tauta no aitu bērniem asinis un apzieda ar tām durvju stabus un palodzes namos, kuros Izraēla tautas bērni ēda mūsu bērnu miesu.
7 Un gāja Dievs pa Ēģipti un nogalināja visus Ēģiptes pirmdzimtos: gan cilvēkus, gan lopus un aitas.
8 Un mira Ēģiptē jēri no Izraēla bērnu rokas un Dieva eņģeļu rokām, un tecēja jēru asinis.
9 Bet Izraēla bērnus Dievs pasargāja no nāves ar aitu bērnu jēru asinīm.
Sestā auna grāmata.
1 Dievs nocietināja savu sirdi uz aitām un jēriem un neieredzēja tos dzīvus, bet tie labpatika Viņam tikai kā uguns upuri no Ābela laikiem.
2 Un lēma Dievs, ka pārliks cilvēku grēkus uz citām dzīvām radībām, kas cieš uz zemes virsas cilvēka dēļ.
3 Dievs iedalīja zvērus šķīstos un nešķīstos. Un nešķīstos zvērus Dievs iemīlēja, bet šķīstos neieredzēja. Sev par upuri Dievs izvēlējās šķīstos dzīvniekus, un avis, auni, aitas un jēri bija starp tiem. Un nogalināja tos Dieva priekšā.
4 Dievs mācīja Mozum, lai par upuri izvēlas dzīvnieku bez vainas. Ja jērs vai kāds cits dzīvnieks ir akls vai ar salauztiem locekļiem, vai ar kādu citu slimību, tad no tādiem dzīvniekiem Dievs negrib sev upuri uz altāra.
5 Un mācīja Dievs Mozum, ka tad, kad jērs piedzimst un septiņas dienas ir pie mātes, tad lai viņu no mātes aitas atņem un upurē aitas bērnu tam Dievam uguns upurī.
6 Un aizliedza Dievs nogalināt māti aitu un jēru vienā dienā, jo niecīgas ir šīs radības Dieva acīs. Un aitas cieta, redzot, kā mirst viņu jēri par godu Dievam.
7 Un izveidoja Izraēla tauta templi pēc Dieva pavēles, lai nestu tajā upurus. Templis stāvēja uz Izraēla tautas zemes, un veda uz to upurēt avis un citas dzīvas radības, un nebija tam gala.
8 Un bija šī vieta sēru ieleja katram jēram un dzīvniekam, kuru cilvēks upurēja Dievam. Un labpatikās Dievam aitu asinis.
9 Un bija avis bēdās, jo Dieva dusmas bija vērstas uz aitām un to dzīve nebija vērtīga Dieva acīs.
Jēra dziesma.
1 Saukts tu esi no neesamības esamībā,
atnāci pasaulē no mātes savas, aitas, un no tēva sava, auna.
2 Mazs ir tavu dienu skaits uz šīs zemes;
Ganies pļavā kopā ar brāļiem un māsām,
Priekā slavējot Dievu.
3 Jo tev ir gans, kas gana tevi zaļās ganībās,
Un gans aizsargā savu ganāmpulku no vilkiem un laupītājiem.
4 Ja viena aita pazudīs, tad atstās gans simts citas un meklēs,
atradis vienu un atnesis to mājās.
5 Aicinās radus un draugus un teiks tiem:
"Lūk, mana aita bija pazudusi, bet tagad ir atrasta!"
6 Un ņems rokās nazi un liks tai pie rīkles, un atņems tai dzīvības dvašu.
Liktenis tavs ir nazis bendes rokā pie jēra, tava bērna, rīkles.
7 Nav tev aizstāvja neviena, pret tevi ir visi,
Gards un patīkams tu cilvēkam esi,
Neredzēs tavas acis vecumdienas.
8 Vedīs tevi uz kautuvi ar citiem lopiem
Dieva godam vai cilvēku iegribai,
Un raudās avju mātes.
9 Un neviena nav uz zemes vai debesīs, kam nebūtu nocietināta sirds pret tevi.
Bēdas visai avju tautai.
10 Jo Dieva dusmas ir pār mums,
Un nāve stāv blakus, gaidot, kad mūs aprīt.
Dieva dēļ mūs galē bez mitas.
Nav glābiņa un cerības mūžu mūžos.
Jēra Jaunā Derība.
Jēra evaņģēlijs.
1 Bija tā, ka ganījās avis nakts tumsā. Un parādījās tā Kunga eņģelis un apmirdzēja avis, un sludināja tām: "Nebīstieties, Kunga avis, auni, aitas un jūsu bērni jēri, jo dzima Kristus Pestītājs!"
2 Debesīs parādījās eņģeļu pulki un slavēja Dievu: "Gods Dievam augstībā un miers virs zemes Ādama bērniem, avīm, suņiem un visai Dieva radībai!"
3 Un nāca avis un redzēja alā bērniņu, ietītu autiņos un guļošu silē, kurā bija avju barība kā zīme tam, ka bērns būs barība pasaulei. Un pielūdza viņu Ādama bērni un avis, auni, aitas, jēri, teļi un visa cita dzīvā radība, kas bija tai vietā.
4 Un nodeva visa dzīvā radība viena otrai ziņu par to, ka dzimis pasaules Pestītājs un tā ir labā vēsts avīm, auniem un aitām, un citai dzīvai radībai.
5 Bija cilvēks, vārdā Jēzus. Un nāca viņš pie zvēriem un cilvēkiem un dzīvoja uz šīs zemes.
6 Un atnāca viņš pie vīra, vārdā Jānis, kas kristīja cilvēkus ar ūdeni grēku piedošanai. Un redzēja Jānis Jēzu pie viņa nākam un sacīja: "Lūk, Dieva jērs, kas nes pasaules grēkus!"
7 Jēzus uzsāka jēra ceļu, bet jēra ceļš ir ciešanu un nāves ceļš, jo jēri tiek nodoti par cilvēku grēkiem. Jēzus kļuva par brāli jēriem un avīm, un jebkādai radībai, kas tiek nokauta Dieva vārdā.
8 Kad Jānis Jēzu kristīja, no debesīm nāca balodis, kas bija Dieva gars, un balss teica, ka Jēzus ir Dieva dēls.
9 Pēc kristībām Gars Jēzu aizdzina tuksnesī, un pavadīja Jēzus tajā četrdesmit dienas, un bija Viņš kopā ar zvēriem, bet zvēri kopā ar Jēzu.
10 Un, kā Dievs sākumā radīja dzīvniekus, aitas un jērus, un citu dzīvu radību, tā arī Jēzus iesākumā sludināja zvēriem tuksnesī un tad devās pie Ādama bērniem.
11 Un mācīja Jēzus, ka paņems cilvēces grēkus uz sevi un atbrīvos cilvēku no grēku nastas. Un jēri un citas radības nenesīs cilvēku grēkus, un neviens nenesīs upuri Dievam, atņemot jēru un aitu, un citas dzīvas radības dzīvību. Jo nepatīk Dievam dzīvnieku upuri, bet īstais upuris Dievam ir tīra sirds.
12 Un teica Jēzus auniem, aitām un jēriem, ka Viņš ir durvis avīm, bet visi, kas nāca pirms Viņa un nodeva jērus un avis, un citu dzīvu radību Dievam par upuri un cilvēkam par barību, bija zagļi un laupītāji.
13 Un teica Jēzus, ka Viņš ir durvis. Avis, kas caur Viņu ieies, atradīs ganības. Viņš ir nācis, lai avīm un jēriem būtu dzīvība un tās pārpilnība.
14 Kristus ir labais gans, un Viņš atdeva savu dzīvi par avīm, un Viņš pazīst savas avis, un mēs, avis, pazīstam Viņu.
15 Un Jēzus kļuvis par Dieva Jēru, kļuvis par brāli jēriem un avīm, un visai dzīvajai radībai. Jo visa radība klusībā nopūšas un cieš sāpes, un gaida atpestīšanu.
16 Citu reizi Jēzus bija templī un izdzina no tempļa tirgoņus. Pārdeva tie dzīvas radības, lai Izraēla bērni upurētu tos templī. Templī kāva avis un jērus, un citas dzīvas būtnes.
17 Un teica Jēzus par šo ciešanu vietu: "Patiesi es jums saku, jēri, ka te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts šajā vietā, kur dzīvas radības vaimanas ceļas pie Dieva."
18 Un, kad Jēzus bija miris un augšāmcēlies, un devies pie sava Tēva debesu ganībās, tika piepildīti Jēzus vārdi. Un tai vietā, kur no paaudzes paaudzē mira jēri un citas dzīvas būtnes, nepalika ne akmens, jo negribēja Dievs, lai būtu upurētas avis un citas dzīvas radības kā dedzināmais upuris.
20 Un Jēzus bija labais gans, un gans kļuva par jēru.
21 Un caur Jēzu tur godā jērus Ādama bērni, jo Jērs Jēzus kļuva par otro Ādamu.
22 Tie, kas seko Jēzum, upurē Dievam Jēra Kristus miesu. Un šī miesa ir no zemes augiem. Un liek uz tās jēra attēlu un ceļ to gaisā, un sauc: "Lūk, Dieva jērs, kas nes pasaules grēkus!"
23 Un Kristus Jēra asinis ir no vīnogu koka, un vairs netek nevainīgo jēru un citas dzīvas radības asinis. Jo ar Kristus Jēra asinīm cilvēki un avis ir izpirktas.
24 Un noliekas ceļos Jēra priekšā, kas atpestīja pasauli un kļuva par upuri Dievam kā jēri no paaudzes paaudzē.
25 Labā vēsts ir tajā, ka Jēzus ir nācis un nojaucis sienu starp jēriem un Dievu, un upurēja sevi, lai atceltu jēru un citas dzīvas radības upuri Dievam.
Jēra atklāsmes grāmata.
1 Un būs pēdējie laiki, un pienāks gals pasaulei, kurā cilvēks cilvēkam ir vilks. Visa Dieva radība kliedz un vaimanā no sāpēm. Un vaimanā ikviena radība uz zemes un gaisā, un ūdeņos, mežos un laukos, kalnos un ganībās.
2 Un kā kādreiz Izraēla bērni bija verdzībā Ēģiptes zemē, tā avis, auni un aitas, un to bērni jēri, un visa cita radība ir verdzībā pie Ādama bērniem.
3 Jo, kad Dievs radīja pasauli, Viņš deva cilvēkam par barību visus augus un augļus, bet aitām un visiem zemes zvēriem, un visiem putniem gaisā, un visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsmu, kam dzīvība, par barību deva zaļo zāli.
4 Un neēda cilvēks aitas un citu dzīvo radību. Pēc krišanas grēkā Ābels nogalināja jēru un nāve ienāca pasaulē, un kļuva visa dzīva radība par barību Ābela un Kaina bērniem.
5 Un starp Ādama bērniem un visu Dieva radību atvērās bezdibenis – starp cilvēku un dzīvnieku. Un kļuva dzīvnieki par Ādama bērnu vergiem.
6 Un bija Dieva sirds nocietināta uz visu dzīvo radību, un upurēja avis un aitu bērnus jērus Dievam, jo labpatikās Dievam jēru asinis.
7 Un vaimanāja visa dzīvā radība: avis, auni, aitas un to bērni jēri. Un visas dzīvo radību vaimanas aizgāja līdz Dieva ausīm, un pagrieza Viņš savu seju pret radību.
8 Un sūtīja Dievs savu dēlu Jēzu, lai pārtrauktu upurus, un kļuva Jēzus par Dieva Jēru, kas uzņemas cilvēces grēkus, – brālis jēriem un citai dzīvajai radībai.
9 Un pienāks laiki, kad Dieva Jērs nāks spēkā un atbrīvos avis, aunus, aitas, jērus un visu dzīvo radību no verdzības Ādama bērniem un Ādama bērnus no viņiem pašiem.
10 Un nebūs kara starp dzīvo radību un cilvēku, un dzīvas radības starpā, starp aitām un vilkiem.
11 Teica pravietis, ka Dievs cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu pēc patiesības. Tad vilks mājos pie jēra un pantera apgulsies pie kazlēna, teļš un jauns lauva būs kopā, un Ādama bērns tos ganīs. Aitas, govis un kazas ganīsies kopā, un to bērni gulēs kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis.
12 Un miers būs dzīvnieku starpā, starp cilvēku un visu dzīvo radību, starp Dievu un cilvēku, un starp visām būtnēm.
Piezīmes.
Ir aizdomas, ka Jēra evaņģēlija teksta autoriem, vai tie būtu dzīvnieki vai cilvēki, bija pieejami arī Svēto rakstu teksti.
Pirmā Mozus grāmata 1, 2:19-20, 4:3-10, 7:2, 8:20. Otrā Mozus grāmata 12:3-13. 12:29-30. Trešā Mozus grāmata 22:22-27. Jesajas grāmata 11:4-7. Psalms 44:23.
Mateja evaņģēlijs 24:1-2. Lūkas evaņģēlijs 2:8-16, 14:4-6. Marka evaņģēlijs1:12-13. Jāņa evaņģēlijs 1:29-32, 10:7-17.
3