Kultūra
14.09.2016

Jaunās sezonas gaidītākie notikumi

Komentē
0

Jaunās teātra sezonas sākumu katru gadu pavada patīkams satraukums un gaidas – ko interesantu un nebijušu Latvijas teātri un režisori piedāvās šoreiz? 9. septembrī savu pirmizrādi piedzīvoja Alvja Hermaņa iestudējums "Pakļaušanās", kas jau paspējis izsaukt asus un pretrunīgus viedokļus, un arī turpmākais teātra gads solās būt aizraujošs un pārsteigumiem pilns, tāpēc, lai kaut nedaudz apmierinātu savu un citu teātra cienītāju ziņkāri, aptaujājām Latvijas teātrus un režisorus par viņu plāniem jaunajā sezonā un apkopojām intriģējošākos no tiem.

Starp gaidītākajiem notikumiem Jaunajā Rīgas teātrī ir režisora Vladislava Nastavševa atgriešanās pie krievu literatūras klasikas iestudēšanas. Šoreiz viņa darba materiāls būs Anatolija Marienhofa romāns "Ciniķi" (1928), kura darbība notiek Oktobra revolūcijas pirmajos gados Maskavā. Kā stāsta režisors: ""Ciniķi" ir brīnišķīga proza, kas vēsta par inteliģentiem neatgriezenisku pārmaiņu laikā – kā viņi izdzīvo un mainās. Manā izrādē visdrīzāk tas būs stāsts par māksliniekiem. Šobrīd domāju par to, ka neatkarīgi no tā, vai mākslinieki pielāgojas pārmaiņām vai arī protestē, tik un tā viss, ko viņi dara, balstās uz lielajiem notikumiem viņiem apkārt. Mākslinieki izmanto to, ko viņu laiks spēj dot. Zināmā mērā parazitē. Bet vai izrāde būs par to? Šobrīd neviens vēl nevar atbildēt." Iestudējuma pirmizrāde gaidāma aprīlī, tajā spēlēs Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Baiba Broka un Ģirts Krūmiņš.

Gaidīts JRT iestudējums bija arī Vladislava Nastavševa populārās izrādes "Cerību ezers" otrā daļa ar nosaukumu "Cerību ezers ir aizsalis", taču šo darbu visdrīzāk redzēsim tikai nākamsezon. Kā skaidro režisors, "vienā brīdī sapratu, ka man ir par daudz jauniestudējumu. Turklāt Jaunais Rīgas teātris paliek vecajās telpās, bet manai idejai ir vajadzīgs amfiteātris, skatītāju sēdvietu paaugstinājums, tāpēc Jaunajam Rīgas teātrim esmu piedāvājis iestudējumu pārcelt uz nākamo sezonu".

Līdzīgi kā JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis un režisors Vladislavs Nastavševs, arī Māra Ķimele šajā sezonā reflektēs par pasaulē jūtamajām pārmaiņu vēsmām, iestudējot Henrika Ibsena lugu "Nora". "Kādēļ Ibsena "Nora"? Šodien Eiropā ieplūst simtiem tūkstošu cilvēku, kuri, balstoties savas valsts ideoloģijā, ir pārliecināti, ka cilvēka vērtību nosaka dzimums – ja reiz ar Dieva žēlastību esi piedzimis par vīrieti, lai kāds arī tu nebūtu, tad automātiski tu tiec apveltīts ar daudzām tiesībām un esi vērtīgāks par jebkuru sievieti – lai kāda arī viņa nebūtu. Mēs augstprātīgi šausmināmies par tādu tumsonību, tomēr der atcerēties, ka pirms nepilniem 100 gadiem priekšstati un likumi Eiropā bija gluži tādi paši un arī šodien cilvēki tiek vērtēti nevis pēc būtības, bet gan pēc dīvaini izvēlētām pazīmēm, attiecīgas firmas apavus ieskaitot," plānotā iestudējuma tematisko virzienu ieskicē režisore.

Dailes teātra jaunās sezonas piedāvājumā izceļami divi pagājušā gada "Spēlmaņu nakts" balvas laureātes Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumi. Pirmais repertuārā nonāks pasaulslavenā Oskara Vailda darba "Doriana Greja portrets" iestudējums ar Dailes teātra aktieriem Daini Grūbi un Juri Žagaru galvenajās lomās, kuri izcili saspēlējušies jau režisores pirmajā izrādē uz Dailes teātra lielās skatuves "M. Butterfly". Režisore Laura Groza-Ķibere par iecerēto izrādi stāsta: ""Doriana Greja portrets"" ir daļēji metafizisks Vailda estētisma manifests. Izrādē Juris Žagars, kas atveidos lordu Henriju Votonu, izaicinās Daini Grūbi jeb Dorianu Greju, savukārt Dainis Grūbe provocēs ikvienu, kas nonāks tiešā Vailda darba ietekmē. Abi galvenie varoņi nenogurstoši meklē Patiesību, testējot to ar paradoksu virkni, bet tīru estētismu izrādē iemiesos baleta soliste Elza Leimane, kas debitēs aktrises lomā." Iestudējuma pirmizrāde gaidāma 2017. gada 3. februārī.

Groza-Ķibere apdzīvos arī Dailes teātra Mazo zāli, kur maijā gaidāms ar Pulicera prēmiju apbalvotās Džona Patrika Šenlija lugas "Šaubas" iestudējums, kura centrā ir stingri konservatīvās baznīcas skolas skolotājas māsas Aloīzijas un progresīvā, skolēnu iemīļotā tēva Flinna konflikts. Lugas autors savu darbu pats arī ekranizējis ar Merilu Strīpu māsas Aloīzijas lomā. "Kad pēdējo reizi biju Ņujorkā, bet šaubījos daudz mazāk nekā šobrīd, iegādājos lugu "Šaubas". Tagad ir pienācis brīdis, kad "jāliek galdā" savas šaubas un jāpadalās ar tām. Tik bieži ir nācies pārliecināties par to, ka, laikam ritot, pavisam reāls šķiet viss nereālais, savukārt viss nereālais ir tapis par neapstrīdamu realitāti. Tādos brīžos jājautā: vai patiesība vēl joprojām "ir tur ārā"? Izrādē patiesības meklējumiem nodosies izcils aktieru tandēms Rēzija Kalniņa un Juris Žagars, un tā iecerēta arī kā apbrīnas apliecinājums visiem nešaubīgajiem," stāsta režisore.

Šī sezona Dailes teātrī zīmīga arī ar to, ka pirmoreiz tajā iestudēs Vladislavs Nastavševs, kurš uz lielās skatuves veidos Jaunā Rīgas teātra izrādes "Peldošie-ceļojošie" otro daļu. Tajā atgriezīsies skatītājiem jau pazīstamie krievu rakstnieka Mihaila Kuzmina romāna varoņi Poļina, Iraīda, Ļoļečka, Orests un Lavriks, kurus tēlos tādi Dailes teātra aktieri kā Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris un citi. Jautāts par saviem plāniem saistībā ar debiju Dailes teātrī, režisors atzīst: "Es ļoti gatavojos šim iestudējumam. Tur viss rada jautājumus, un tas man ir izaicinājums. Liela telpa, jauni aktieri. No vienas puses, tas būs turpinājums, bet, no otras, – kaut kas pilnīgi jauns gan tēmu, gan skatuviskās valodas ziņā. Izrādes noskaņa būs apokaliptiska. Brodskim ir tāds dzejoļu krājums ar nosaukumu "Brīnišķīgā laikmeta beigas" – tas varētu būt izrādes žanra apzīmējums." Savukārt, atbildot uz jautājumu par sajūtām pirms darba uzsākšanas jaunā aktieru kolektīvā, režisors saka: "Dailes teātra aktieri ir profesionāļi, turklāt ar ļoti spilgtiem vaibstiem. Skaidrs, ka tā būs sadarbība."

Šosezon Dailē gaidāmi arī trīs viesrežisoru darbi. Ukraiņu izcelsmes krievu kinoscenārists Genādijs Ostrovskis, kurš sarakstījis scenārijus vairāk nekā astoņpadsmit filmām un divas no tām uzņēmis pats, Dailes teātrī atgriezīsies ar iestudējumu "Mīļākais", kas taps pēc paša režisora sarakstīta un 2002. gadā Valērija Todorovska tāda paša nosaukuma filmā ekranizēta scenārija. Iepriekš režisors Dailē iestudējis melodramatisku komēdiju "Divi kapteiņi", bet jaunākajā iestudējumā Ostrovskis pievērsīsies psiholoģiskās drāmas žanram, risinot stāstu par lingvistikas profesoru Čariševu (Intars Rešetins) un viņa savādajām attiecībām ar vīrieti, kurš kādreiz mīlējis viņa mirušo sievu. Dailes teātrī pirmoreiz viesosies vācu režisors Franks Hoils, kurš 2005. gadā kopā ar dramaturgu Ivo Briedi Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja izrādi "Fikcija nav iespējama/Fiction Impossible". Šoreiz Ivo Brieža un Franka Hoila sadarbībā Dailes teātra Mazajā zālē taps izrāde "Uzvarētājs var būt tikai viens", kuras pirmizrāde gaidāma 2017. gada 28. maijā. Teātrī atgriezīsies arī lietuviešu režisors Rolands Atkočūns, kurš Dailē iestudējis jau vairākkārt (pēdējā izrāde – "Bovarī kundze" 2014. gadā). Šoreiz Rolands Atkočūns uzvedīs 19. gadsimta autora Prospēra Merimē romānu "Karmena", kas vēsta par brīvību mīlošās čigānietes Karmenas un kavalēristu baska Hosē liktenīgo mīlestību.

Starp intriģējošākajiem Latvijas Nacionālā teātra jaunumiem minama režisora Elmāra Seņkova pirmā skatuviskā sastapšanās ar Antonu Čehovu, iestudējot viņa kanonisko lugu "Kaija" ar Maiju Doveiku galvenajā lomā. Izrāde ir īpaši gaidīts notikums, jo iepriekšējā sezona pierādīja Elmāra Seņkova spēju piedāvāt mūsdienīgu un aktuālu pasaules dramaturģijas klasikas interpretāciju – viņa veidotais Henrika Ibsena lugas "Mežapīle" iestudējums ir viens no šīgada "Spēlmaņu nakts" balvas nominantiem kategorijā "Gada lielās formas izrāde". Par savu jaunāko klasikas iestudējumu režisors saka: ""Kaija" ir par to, kā cilvēki mēģina kļūt laimīgi, bet patiesībā dara visu, lai tādi nebūtu. Mēs daudz sūdzamies un meklējam vainu citos cilvēkos un sabiedrībā, bet paši nedarām absolūti neko, lai mainītu savu dzīvi, un izrāde būs par šo paradoksālo cilvēka domāšanas veidu. Tā man šķiet Čehova lugas virstēma, un ne velti "Kaija" ir komēdija. Izrādē pilnīgi noteikti nebūs krievu sentimentalitātes, tā rādīs situācijas, kādās cilvēki tiek iemesti, nevis viņu iekšējās ciešanas, ar ko ierasts saistīt Čehova lugu. Es "Kaijā" vairāk mēģināšu atklāt tieši cilvēcisko paradoksalitāti. Katrā ziņā izrādē būs daudz paradoksālu un komisku elementu. Iespējams, beigās mēs pat atkāpsimies no Čehova teksta."

Šajā sezonā pie klasikas atkal ķersies arī Viesturs Kairišs, kura režijā taps Henrika Ibsena kanoniskais darbs "Pērs Gints". Izrādē skanēs Edvarda Grīga šai lugai sarakstītā mūzika, kas ir viens no slavenākajiem komponista darbiem, bet Pēra Ginta lomā būs Uldis Anže, ar kuru Viesturs Kairišs ļoti veiksmīgi sadarbojās jau pagājušajā sezonā, kad Anže spēlēja Lāčplēsi novatoriskajā un šīssezonas "Spēlmaņu nakts" balvai nominētajā "Uguns un nakts" uzvedumā. Solveigas lomā – jaunā aktrise Agnese Cīrule.

Starp jaunās sezonas gaidītākajiem notikumiem ir arī režisora Kirila Serebreņņikova atgriešanās Nacionālajā teātrī. Serebreņņikova pēdējais darbs Latvijā bija drosmīgais un strīdīgais Raiņa portrets izrādē "Raiņa sapņi", bet savā jaunākajā izrādē režisors pievērsīsies kaimiņzemes Lietuvas dramaturģijai, iestudējot pazīstamākā lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča lugu "Guļošie" – antiutopisku vīziju par 20 gadus tālu nākotni, kad pasauli draud iznīcināt pārapdzīvotība un globāls dzeramā ūdens trūkums.

Pie Nacionālā teātra jaunās sezonas pārsteigumiem minama arī Dailes teātra aktiera Artūra Dīča debija dramaturģijā. Lugu "Lidojošais Travolta", kas pārliecinoši uzvarēja Nacionālā teātra šogad rīkotajā lugu konkursā, nākamā gada pavasarī uzvedīs režisors Regnārs Vaivars. Iestudējuma titullomā – jaunais aktieris Raimonds Celms. "Artūra Dīča lugā ir ļoti labi un asprātīgi dialogi, kas ir latviešu dramaturģijai neraksturīgi. Tā nav nekāda "Latgola 1" vai "Latgola 2", tur nav kaku humora, šļupstēšanas, runāšanas izloksnēs un tamlīdzīgu lietu. Šobrīd gan esmu piedāvājis Artūram beigu daļu risināt citādāk, jo negribu, lai sanāk tikai asprātīga, forša latviešu ludziņa. Es domāju, ka gan man, gan Artūram būs ļoti paveicies, ja lugu izdosies novest līdz tādai dramaturģiskai kondīcijai, kādā lugām ir jābūt. Labi dialogi ir literatūra, bet dramaturģija – tas ir kaut kas vairāk," par iestudējamo darbu izsakās režisors.

Vairākus intriģējošus jauniestudējumus piedāvās viens no labākajiem šībrīža Latvijas teātriem Liepājas teātris. Laura Groza-Ķibere uzvedīs mūsdienu amerikāņu dramaturģes Annas Zīgleres apbalvoto lugu "51. fotogrāfija", kas vēsta par angļu ķīmiķes Rozalindas Franklinas līdz galam nenovērtēto ieguldījumu DNS struktūras atklāšanā. Režisore stāsta: "Izrādes centrā būs kāda apdāvināta dāma, kurai piemīt divi būtiski trūkumi, lai sevi realizētu atbilstoši savām vēlmēm, – viņa ir pārāk jauna, un viņa ir sieviete. Talantīgā zinātniece Rozalinda Franklina, kuru tēlos Inese Kučinska, neveiksmīgā kārtā nokavēja savu Nobela prēmiju un pāragri atstāja šo pasauli, bet tik un tā paspēja to papildināt ar dažiem fundamentāliem zinātniskiem atklājumiem un pāris skumjiem secinājumiem." Iestudējuma pirmizrāde gaidāma šī gada 5. novembrī.

Tāpat šosezon Liepājas teātrī viesosies Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, kura režijā nākamā gada maijā gaidāma Antona Čehova lugas "Platonovs" skatuviskā interpretācija ar nosaukumu "Platonovs un viņa sievietes", savukārt debiju Liepājas teātrī debiju piedzīvos Dmitrijs Petrenko, kurš uzvedīs Mureja Šīzgala 1965. gadā sarakstīto lugu "LUV" – melno komēdiju, kuras centrā ir divi kādreizējie koledžas draugi: dzīvei nepiemērotais Harijs un materiālists Milts, kas atkal sastopas uz tilta, no kura nolecot Harijs plāno beigt savu dzīvi.

Arī Valmieras Drāmas teātris šosezon sola gan gaidītas atgriešanās, gan svaigas debijas. Pēc ilgāka pārtraukuma VDT atkal iestudēs Māra Ķimele, kuras režijā taps izrāde "Emmiņas laime" pēc izcilā vācu kinorežisora Rainera Vernera Fasbindera filmas "Bailes saēd dvēseli" (Angst essen Seele auf) motīviem. Filma vēsta par pavecākas apkopējas Emmijas un par viņu 25 gadus jaunākā marokāņu viesstrādnieka Ali attiecībām pēckara Vācijā un tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Fasbindera darbiem. Valmieras Drāmas teātra versijā galveno lomu atveidos Māras Ķimeles skolniece Inese Ramute, iestudējuma pirmizrāde gaidāma 2. decembrī.

Par interesantu un vērienīgu notikumu solās kļūt Regnāra Vaivara atgriešanās Valmierā, kur režisors iestudēs spilgtā mūsdienu krievu dramaturga Ivana Viripajeva lugu "Apskurbušie" ar skatuvisko nosaukumu "Klusa nakts, dzēra nakts". Režisors par nākamā gada maijā gaidāmo iestudējumu stāsta: "Šī būs pirmā reize, kad strādāšu ar 14 aktieriem, kuriem visiem ir vienlīdz nozīmīgas lomas. Darbs sastāv no astoņām epizodēm, kas risinās dažādās vietās un kurās piedalās dažādi cilvēki. Visi lugas varoņi ir ļoti labi situēti, gudri intelektuāļi, bet vienīgais, kas viņus saista, ir tas, ka viņi visi šajā naktī ir piedzērušies un visas sarunas agri vai vēlu pievēršas Dievam. Šajā darbā man patīk tas, ka atšķirībā no pēdējos gados lasītajiem krievu, ukraiņu un baltkrievu autoriem, šajā lugā nav tā saucamās černuhas. Lugā vispār nav nekā lopiska. Tas ir kā Dostojevskim – lai gan viņa darbu galvenie varoņi gan nav gudri muldošie Čehova intelektuāļi, bet romānos galvenā tēma tik un tā vienmēr ir Dievs."

Savukārt debiju Valmieras teātrī piedzīvos divi jauni režisori – talantīgā VDT aktrise Inese Pudža, kas iestudēs Augusta Strindberga kamerspēli "Pelikāns" par mātes un bērnu sarežģītajām savstarpējām attiecībām, kā arī Viesturs Roziņš, kurš veidos izrādi bērniem un jauniešiem pēc Žila Verna romāna "80 dienas apkārt Zemeslodei" motīviem.

Jau labu laiku apspriests jaunās sezonas notikums ir Vladislava Nastavševa Maskavas Gogoļa centrā iestudētās izrādes "Mēdeja" pārceļošana uz Latviju, konkrēti, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri. Izrādes centrālais aktieru duets nemainīsies – Mēdejas lomu spēlēs Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, savukārt Jāsonu – krievu aktieris Mihails Troiņiks. Daļai latviešu skatītāju gan jau ir izdevies pārliecināties par Nastavševa iestudējuma jaudīgumu – 2014. gadā pēc "Mēdejas" viesizrādes Latvijas Nacionālajā teātrī kritiķe Silvija Radzobe rakstīja: "Vladislava Nastavševa Maskavas Gogoļa centrā iestudētā Eiripīda "Mēdeja" [..] uzrunāja dziļi personiski. Kā reti kura izrāde. Režisora rokraksta lakonisms šķiet sasniedzis galējo robežu – nevienas liekas kustības, žesta vai vārda. Mērķtiecīgi izkārtoto un biezo semiotisko zīmju sistēmu iedarbina Gunas Zariņas spraigais, bet ārēji slāpētais pārdzīvojums: viegli, kā labā dzejā, veras vaļā skatuviskie tēli, raisot asociāciju ķēdes." Vaicāts par Rīgas Krievu teātra iestudējumā gaidāmajām izmaiņām, režisors saka: "Formas ziņā izrāde neatšķirsies no Gogoļa centra iestudējuma, vienīgā atšķirība – Rīgas Krievu teātrī tā tiks spēlēta uz lielās skatuves. Tas palīdz, jo traģēdijai ir vajadzīga liela telpa un plašums. Šobrīd kopā ar aktieriem rediģējam atsevišķas lietas izrādē, jo tomēr ir pagājis kāds laiks un arī paši esam mainījušies. Aktierspēlē būs nedaudz citi akcenti, konkrēti, mainīsies veids, kādā tiks runāts teksts, gribam to padarīt dzīvīgāku, ne tik formālu. Man pašam ir ļoti interesanti, kas tur beigās sanāks. Guna un Mihails brīnišķīgi mēģina, un arī krievu aktieri ir ļoti labi. Cerams, ka skatītāji nebūs vīlušies."

Mazāk zināms Rīgas Krievu teātra notikums ir gaidāmā Elmāra Seņkova atgriešanās, šoreiz ar vācu dramaturģijas klasiķa Bertolta Brehta lugas "Krietnais cilvēks no Sečuānas" iestudējumu. "Šo darbu izvēlējos, jo gribu runāt par mūsu divkosīgo domāšanu. Tā mani kaitina ne tikai atsevišķos cilvēkos, bet arī sabiedrībā kopumā, jo bieži vien mēs izvēlamies mainīt savu identitāti, lai kaut ko sasniegtu. Brehta luga ir fantastiska pasaka par šo tēmu, tajā ir sava morāle. Sadarbībā ar Katrīnu Neiburgu mēs mēģināsim radīt pasaku pieaugušajiem. Galvenās lomas (Bertolta Brehta lugā paredzēts, ka viena aktrise spēlē divas galvenās – vīrieša un sievietes – lomas) spēlēs Jekaterina Frolova, kura, manuprāt, ir absolūti piemērota šim uzdevumam. Izrāde būs par to, ka, gribot labu, mēs esam spiesti pielāgoties videi un reizēm pat pazaudēt sevi," stāsta Seņkovs.

Daugavpils teātra šīs sezonas galvenā intriga saistīta ar Dž. Dž. Džilindžera pirmo viesošanos tajā, iestudējot mūsdienu krievu dramaturga Sergeja Rubes traģikomēdiju "Žuljeta" latviešu valodā. Luga, kuras otrs nosaukums ir "Kā muļķis iemīlējās muļķītē", ieguvusi starptautiskā lugu konkursa Badenvailer 2010 galveno prēmiju un vēsta par triku meistara un naivas meitenes mīlestību, vienlaikus skarot vispārcilvēciskas tēmas – vientulību, likteni, patiesību un nodevību.

Ne mazāk aizraujošus notikumus sola arī nevalstiskie teātri. Ģertrūdes ielas teātrī ar mūsdienu somu dramaturga Mikas Miljaho lugas "Haoss" iestudējumu debitēs Regnārs Vaivars. Par izrādi ar nosaukumu "Divas māsas un draudzene. Sekss un mazpilsēta" stāsta pats režisors: "Tā būs par trim meitenēm, kuras dzīvo galējos Krievijas ziemeļos, pilsētā ar nosaukumu Anadire, kas zināmā mērā ir Krievijas pakaļas caurums, tālāk no Maskavas vienkārši vairs nevar būt. Šīs trīs meitenes ir izsūtīto latviešu pēcteces ceturtajā paaudzē. Viņu vecvecāki ir izsūtīti uz Sibīriju, kur arī satikušies un palikuši dzīvot, bet nekādas latviskās siekalainības es izrādē nevilkšu ārā. Principā tas ir stāsts par trim inteliģentām sievietēm, kas sākas kā tipisks "Sekss un lielpilsēta" – draudzenes satiekas kafejnīcā un spriež par vīriešiem, līdz vienā brīdī saprot, ka spriest vairs nav jēgas un arī vīriešus vainot nav jēgas: viņus vajag vienkārši šķaidīt, parādīt vīriešiem viņu īsto vietu. Tajā brīdī aiziet tāds sieviešu "Mehāniskais apelsīns", ko papildina gan Dostojevska tēmas, gan atgremotu popkultūras klišeju atmaskošana. Izrāde pētīs dažādo sabiedrības attieksmi pret sievieti un vīrieti līdzvērtīgās situācijās. Izrādei būs arī interesanta stilistika – tajā spēlēs trīs aktrises, kas atveidos ne vien galvenās, bet arī visas pārējās lomas, kuru ir padsmit, lielākoties vīrieši. Mana vēlēšanās bija uztaisīt kaut ko pa vidu starp nabadzības un tirgus laukuma teātri, kur aktieru pārtapšana notiek vienā mirklī. Nabadzība kustina smadzenes, tāpēc arī izvēlējos pēc Dailes lielās zāles taisīt izrādi šādā estētikā. Tajā nebūs scenogrāfijas, jo scenogrāfijas funkciju pildīs skatītāji. Kā tas notiks – lai paliek pārsteigums."

Par intrigu gādā arī Ģertrūdes ielas teātra mākslinieciskais vadītājs Andrejs Jarovojs, kurš jaunajā sezonā izvēlējies iestudēt Šekspīra traģēdiju "Jūlijs Cēzars". Atbildot uz jautājumu par lugas aktualitāti mūsdienās, režisors atzīst: "Šobrīd mēs dzīvojam, kā pusakadēmiski saka, postvēstures laikā, kad eksistē kaut kādas izplūdušas idejas par kolektīvu utopiju. Tiek domāts par Eiropu un to, kādai tai vajadzētu būt, jo vecā Eiropa, kādu to pazīstam līdz šim, iet uz beigām. Manuprāt, būtiskākā tēma, kas tiek risināta "Jūlijā Cēzarā" un ko es gribu pētīt arī izrādē, ir ticība. Lugā ir spēcīgi iekodēts to paņēmienu mehānisms, kas tiek izmantoti, lai manipulētu ar cilvēka un sabiedrības apziņu. Tā ir ļoti būtiska tēma šobrīd, kad demokrātijas apstākļos par svarīgāko jautājumu ir kļuvis: kas mūs varētu vienot? Mēs esam ļoti sašķelti informācijas lauka ziņā un arī tajā, kādu ilūziju par demokrātijas būtību katrs no mums lolo. Izrādē tiks apspēlēta doma par to, ka mūsu Saeima ir kā teātris, bet deputāti – kā aktieri, un šajā aspektā zīmīgs ir fakts, ka Jūlijs Cēzars tika nogalināts Pompeju teātrī. Gan debates, gan tiesas process, gan politika ir savdabīgs teatrāls priekšnesums, un mūsu iecere ir hiperdokumentālā veidā attēlot to, kas notiek šobrīd un meklēt veidus, kā šo situāciju varētu risināt nākotnē."

Lai gan šobrīd pieejamā informācija par "Dirty Deal Teatro" plānotajiem iestudējumiem vēl ir skopa, jau tagad uzmanību piesaista Latvijas Leļļu teātra jaunā mākslinieciskā vadītāja Ģirta Šoļa viesošanās teātrī ar intriģējoša nosaukuma izrādi "Vemšanas stāsti", kurai Šolis būs gan režisors, gan dramaturgs, kā arī Valtera Sīļa iestudējums ar nosaukumu "Nacionālists", kas taps sadarbībā ar dramaturgu Matīsu Gricmani.

Sagatavoja Anna Andersone

Satori aptaujā teātrus

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!