Žaņa Lipkes memoriāls izveidojis mobilo aplikāciju "Pagrīdes Rīga", kura iezīmē ebreju glābšanas vietas Otrā pasaules kara laikā Rīgā un tās tuvējā apkārtnē.
Lietotājiem pieejama digitālā karte un slēpšanas stāsti četrās valodās. Izmantojot aplikāciju, iespējams izstaigāt vai ar velosipēdu izbraukt Rīgas centra vai Pārdaugavas maršrutus. Tiem, kuri savas mājvietas nedrīkst pamest, aplikācija "Pagrides Rīga" ļauj noklausīties šos stāstus mājās.
Latviešu valodā par slēptuvju varoņiem stāsta JRT aktieris Gundars Āboliņš, krieviski - muzeja "Ebreji Latvijā" direktors un vēsturnieks Iļja Ļenskis, angliski tekstus ierunājis redaktors Marks Geibers, vācu klausītājiem tos ierunājusi radio "Naba" personība Signe Viška. Drīzumā tiks pievienots arī stāstījums ivritā.
Aplikācija atrodama šeit.
Šobrīd gājēju ietvēs Rīgā ir izvietotas 28 piemiņas zīmes, kuras norāda ar ebreju glābšanu saistītās vietas pilsētvidē. Karte norādītas arī Rīgas geto, Mežaparka darba nometnes "Kaiserwald" un tās Pārdaugavas filiāles "Lenta" atrašanās vietas. Līdz pat kara beigām drosmīgi rīdzinieki no šīm vietām centās palīdzēt bēgt ebreju līdzpilsoņiem.
"Vēstījums par holokaustu Latvijā būs nepilnīgs, ja neatgādināsim par tiem cilvēkiem, kuru sirdsapziņa nespēja samierināties ar ebreju traģēdijas vienkārša vērotāja lomu. Ebreju iznīcināšanu nacisti īstenoja ar tīšu atklātību, apzināti nostādot sabiedrību izvēles priekšā. Tie, kuri izvēlējās aktīvu pretdarbību holokaustam, itin visur bija mazākumā. Arī Latvijā. Viņu nelielā skaita dēļ pret holokaustu vērstā darbība nekļuva par kustību, bet izpaudās tikai kā atsevišķu savrupnieku protests pret nacistu necilvēcisko izrīkošanos ar ebrejiem," saka muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis, kura daudzu gadu gaitā vāktā un apkopotā informācija par ebreju glābējiem Rīgā un visā Latvijā lielā mērā kalpojusi par pamatu šeit piedāvātajai kartei un to pavadošajiem stāstiem.
0