Komentārs
06.08.2018

Izvairīgums kā politiskās veiksmes metode

Komentē
0

Ja sāk no partiju "otra gala", t.s. 4000 zīmju programmas ir īsti prieki dvēselei un garam. Piemēram, Latvijas Krievu savienības programmā var atrast gan solījumu privatizēt Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, gan apņemšanos ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu un vēl daudz krāšņu priekšlikumu. Ar t.s. latviešu partijām jau ir garlaicīgāk – mans favorīts pagaidām ir apgalvojums, ka starp partijas vērtībām ir Dievs. Redziet, es savā prātā līdz šim domāju, ka vērtība var būt, teiksim, ticība, bet ne Dievs, kas, atvainojos par teoloģiski tizlu formulējumu, tāpēc ir Dievs, lai nebūtu atkarīgs no cilvēku atzinības. Lai nu kā, mūsu abu populārāko partiju programmas savukārt ir neslēpti tukšas. "Saskaņas" gadījumā vismaz ir divi prieka avoti. Pirmais – haoss ārlietās. Proti, vienlaikus tiek paģērētas labas attiecības ar Krieviju un armijas modernizācija (kas tad ir pretinieks?). Otrais – kaut kādu iemeslu dēļ uzņēmējdarbības sadaļā īpaši pieminēta "kriptoaktīvu" jomas attīstība. Savukārt ZZS teksts ir par – neko, te nav ko atzīmēt kā interesantu nedz labā, nedz ironiskā nozīmē. Rodas jautājums, kāpēc partijas, kuru rīcībā vismaz teorētiski ir lielākais resurss, ģenerē tik bezkrāsainas programmas?

Varu iedomāties pašu "zaļzemnieku" un "Saskaņas" skaidrojumu – "mēs kā atbildīgas partijas nemētājamies ar solījumiem", t.i., kvantitatīviem rādītājiem. Ja runa būtu par populistiskiem "cipariem" – piemēram, vidējā mēnešalga Latvijā 2020. gadā 3000 eiro , tad skaidrojumu varētu pieņemt. Tomēr ir taču arī metodoloģiski korekti veidoti atskaites punkti, kur nav nekas klaji "jāsadzejo". Līdz ar to rodas samērā loģisks secinājums, ka "nesadzejotās" prognozes nav sevišķi ielīksmojošas, tādēļ labāk paklusēt. Šādu pieticību varētu pat uzskatīt par apsveicamu, tomēr tikpat labi to var interpretēt arī kā jaunu ideju trūkumu un rezignētu palikšanu modelī: "Kā iet? – Nu, puslīdz. Pamazām." Citiem vārdiem sakot, vēstījums – to gan nedz ZZS, nedz "Saskaņa" neatzīs – ir tāds, ka būs apmēram kā līdz šim (valstī un Rīgā), nebūs sliktāk. Stabilitāte tiek interpretēta ne tikai kā ļoti būtiska vērtība; stabilitāte tiek tulkota kā "vismaz sliktāk nebūs". Te, protams, var iebilst, ka "Saskaņa" nacionālās politikas līmenī pie varas nav bijusi, tomēr tas nemaina to, ka šī partija cenšas sevi pozicionēt kā status quo spēku, kas nav noskaņots uz "radikāliem eksperimentiem"; tiek runāts par "pārmaiņām", kas ir noderīgi izplūdis jēdziens.

Abstrahējoties no ZZS un "Saskaņas" (jo vairāk tādēļ, ka to pretinieki dedzīgi apšaubīs tēzi, ka tās nodrošina "vismaz sliktāk nebūs"), vienalga paliek jautājums: kādēļ varas partijas tik ļoti cenšas neko lieku nerunāt. Samērā loģiska atbilde saistīta ar to, ka nekādu solījumu uguņošanu tās nevar atļauties, ja nevēlas sadurties ar pašsaprotamu apjautāšanos, kas tām traucējis līdz šim tā aplaimot nāciju. Citiem vārdiem sakot, varas partiju izvairīgums ir neizbēgams, jo tās objektīvi šajā jomā nevar sacensties ar partijām, kas varu cenšas iegūt, arī apelējot pie tās elektorāta daļas, kas vēlēšanās piedalās neregulāri. Varas partijām svarīgāk ir noturēt tieši sava elektorāta lojalitāti. To skaitā deklarējot, ka varu gribošo solījumi nav reāli īstenojami, attiecīgi bīstami.

Un te mēs nonākam pie interesantākā – ka šāds varas partiju elektorāts ir un no analīzes viedokļa ir bezjēdzīgi nostāties varu gribošo partiju atbalstītāju pozīcijās un šo elektorātu apveltīt ar dažādiem neglaimojošiem apzīmējumiem, to skaitā apgalvojot, ka visi šie tūkstoši ir nīstās "elites" uzpirkti, iebaidīti utt. Manuprāt, vēlētāju daļa, kurus kopumā apmierina status quo, ir pārdomu vērta, jo te argumentācija var būt ļoti dažāda. Piemēram, varētu būt grupas, kurām atjaunotās valsts pirmajās divās desmitgadēs piedzīvoti līkloči ir atstājuši tik smagu psiholoģisku nospiedumu, ka tās tiešām augstu novērtē radikālu izmaiņu neesamību, jo izmaiņas asociējas ar kaut ko nelāgu. Tāpat vajadzētu ņemt vērā, ka izteikums "nu mēs esam redzējuši, ka citur dzīvo" nav tik viennozīmīgi tulkojams – var būt grupas, kurām redzētais nemaz nepatīk ("Eiropa vairs nav Eiropa"), un no šāda viedokļa "mūsdienīgums" nebūt nav kaut kas vēlams. Domāju, ka par šo tēmu daudz interesanta sakāms būtu Latvijas politisko ideju vēsturniekiem (Ivars Ījabs, Gints Apals u.c.) – dažāda attieksme pret status quo pašu latviešu vidē fiksējama arī citos vēsturiskajos nogriežņos, un izteiciens "labāk zīle rokā nekā mednis kokā" ir bijis cieņā visdažādākajos laikos. Tāpat taisnība ir tā, ka mazākā ļaunuma kā izvēles princips ir raksturīgs daudzām nācijām – tas nav kaut kas saistīts ar "postpadomju domāšanu" un līdzīgi. No šī viedokļa statusu un lojālu atbalstītāju loku jau iekarojušas partijas tiešām var atļauties savās programmās rakstīt tik saturīgas tēzes kā "pēc vasaras nāk rudens" un "dienai seko nakts". Šīs partijas var lielā mērā ignorēt programmas kā žanru, savam elektorātam norādot, ka , daudz kas vēl darāms, bet ir taču arī "kaut kas labs". Tas, vai šis "kaut kas labs" ir tieši politiķu nopelns, ir jau cita tēma, tomēr kopumā paņēmiens strādā, jo oponenti zināmā mērā ir spiesti apgalvot, ka "viss ir slikti", kas savukārt var likties pašmērķīgs pesimisms.

Savukārt intriga saistās ar diviem jautājumiem. Pirmais – vai šādām partijām izdodas noturēt atbalstītājos priekšstatu, ka apdomīgums, "konservatīvisms" partiju darbībā proporcionāli ir vismaz kaut cik lielāks par pašapmierinātību un savtīgumu (tas, vai priekšstats ir pamatots, ir vēl cits jautājums). Otrais: vai saprotamu iemeslu dēļ piesardzīgā elektorāta daļa saglabā pārsvaru par to elektorāta daļu, kas arī saprotamu iemeslu dēļ ir gatava riskēt. Līdz šim atbilde uz abiem jautājumiem ir bijusi apstiprinoša. Neatkarīgi no tā, kā kurš no mums to vērtē, iespējams, jau pēc diviem mēnešiem atbildes būt atšķirīgas.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!