"Netflix" seriāla "Mīlulītes" ("Cuties") publicitātes foto
 
Sleja
28.09.2020

Izslēgšanas kultūra

Komentē
3
Saglabā

Septembrī "Netflix" savā programmā ievietoja filmu, kuras nosaukumu varētu tulkot kā "Mīlulītes" (franciski "Mignonnes", angliskajā versijā "Cuties"), – tā skatāma arī Latvijā. Būtībā tā ir sociālā drāma par vienpadsmit gadus vecu senegāliešu izcelsmes meiteni, kura kopā ar ģimeni dzīvo Parīzē un kurai jārisina mūžsenais konflikts starp moderno sabiedrību, kurā viņa dzīvo šeit un tagad, un tradicionālo kultūru, pie kuras viņa pieder, arī atrodoties tālu no savu vecāku dzimtenes. Šis konflikts netiek attēlots banāli. Pie sentēvu tradīcijas pieder daudzsievība, bet pie modernās – atklāti seksuāla izrādīšanās, kuru meitene realizē kopā ar savām draudzenēm – iestudē deju, atdarinot popkultūras piespēlētos paraugus. Filmā konflikts netiek atrisināts un skatītājs tiek atstāts pārdomās. Ne velti filma izpelnījusies uzmanību gan Berlīnes, gan Sandensas kinofestivālos.

Taču augustā filma piesaistīja cita veida uzmanību. Gana daudzi amerikāņu skatītāji bija sašutuši par "Netflix" izvēlēto attēlu filmas reklāmai. Straumēšanas platforma tika apsūdzēta bērnu seksualizēšanā. "Netflix" dabūja atvainoties un nomainīt plakātu. Sašutums uzvirmoja ar jaunu spēku, kad filmu sāka rādīt. Kritizētāji tajā saskatīja bērnu pornogrāfiju [1]. Turcija filmu aizliedza kā islamofobisku un pedofilisku [2]. Un tiešām – dažas filmas ainas, it sevišķi nobeiguma deja, ir "cringy" un to ir grūti skatīties. Bet tieši par to jau filmas veidotāji stāsta, un par pornogrāfisku to var nosaukt tikai tad, ja apzināti izdzēš no apziņas visu pārējo filmas saturu, atstājot tikai atsevišķas ainas. Ne velti filmas veidotāji un franču mediji uz sašutumu ASV reaģēja ar izbrīnu [3]. Otrkārt, bērnu seksualizācijas problēma ir īsta, bet ne jauna. Daudz ir apspriesta gan filmā redzamā "tverkošana", gan, piemēram, bērnu skaistuma konkursi, kuri, starp citu, ir aizliegti Francijā, bet ne ASV. Un bērnus bieži vien seksualizē nevis ārzemju filmas, bet bērnu vecāki. Man vislabāk palicis prātā raksts CNN mājaslapā, kas, brīvi pārstāstot, sākās apmēram tā: "Reiz lidostā pamanīju kādu, kas piesaistīja manu uzmanību. Viņas garie, blondie mati bija sapīti bizītēs kā Kristīnai Agilerai. Viņas rozā lūpas klāja spīdums, un viņas auskari rotaļīgi šūpojās ausu ļipiņās. Viņa bija atgriezusies no siltām zemēm, par ko liecināja iedegums, kas bija redzams starp topiņu un treniņbiksēm. Uz bikšu dibena bija uzrakstīts: "Juicy". Un viņai bija kādi gadi astoņi." [4]

"Mīlulīšu" gadījums kaut kādā ziņā ir tipisks "cancel culture" piemērs. Filmas kritiķi aicināja sodīt "Netflix" ar atteikšanos no pakalpojuma. Dienu pēc filmas iekļaušanas "Netflix" programmā "Tvitera" tēmturī "#CancelNetflix" bija 200 000 "tvītu" [5]. Nezinu, cik cilvēku patiešām atteicās no "Netflix" šīs filmas dēļ, bet, cik varu spriest, šādu draudu efektivitāte lielākoties nav saistīta ar atcelto pasūtījumu skaitu. Tas drīzāk ir mūsdienīgs veids, kā formulēt savu nosodījumu, uz kuru uzņēmums tad izlemj reaģēt vai nereaģēt. "Netflix" filmu nav izņēmis no programmas.

Te atkal jāsastopas ar tulkošanas problēmu. Pilnībā pārnest latviešu valodā šo terminu ar visu tā bagāžu ir grūti. Darbības vārds "to cancel" burtiski nozīmē 'atcelt', bet termins tiek lietots daudz plašāk un būtībā metaforiski. Pastāv vairākas versijas par to, kā "atcelšana" ieguvusi tagadējo nozīmi. Saskaņā ar vienu no tām sākumi meklējumi seksistiskā jokā, ko izmet viens no filmas "New Jack City" (1991) varoņiem – viņš "atceļ" draudzeni un bilst, ka nopirks vietā jaunu [6]. Jebkurā gadījumā "atcelšana" ir saistīta ar klienta un pakalpojuma sniedzēja attiecībām, kam īpaša nozīme mūsdienu interneta laikmetā, kad mums ir daudzas iespējas kaut ko "atcelt". Tomēr "atcelšanas kultūra" neattiecas tikai uz pasūtījumiem. Tā ietver arī cita veida sociālus sodus – ignorēšanu, izslēgšanu no sociālo tīklu "draugiem", "blanking" – vēl viens grūti tulkojams angļu vārds, kas apzīmē to, ka cilvēks, piemēram, izliekas kādu neredzam. Mans priekšlikums ir tulkot "cancel culture" kā "izslēgšanas kultūru". Tas arī ietver zināmu vārdu spēli – var izslēgt no draugu pulka, bet var izslēgt arī kādu ierīci. Tā pārtrauc darboties un zināmā mērā pazūd no mūsu pasaules.

Filmas "Mīlulītes" gadījums manu uzmanību piesaistīja nevis tāpēc, ka tas ilustrē izslēgšanas kultūru, bet tāpēc, ka izslēdzēji šajā gadījumā bija cilvēki, kas sevi gribētu saukt par konservatīvajiem, piemēram, prominenti ASV Republikāņu partijas pārstāvji [7]. Kāpēc tas ir zīmīgi? Izslēgšanas kultūras pazīstamākie piemēri saistīti ar tiem indivīdiem, kuri cīnās, piemēram, pret rasistiskiem stereotipiem vai seksuālo uzmākšanos darbavietās. Šovasar, it īpaši medijos, viena pēc otras parādījās ziņas par atceltiem televīzijas raidījumiem, no straumēšanas platformām izņemtām filmām, rasistiskiem aizspriedumiem ASV "Vogue" izdevumā, kuru vada modes aprindās leģendārā Anna Vintūra; "toksiska" vide tika pārmesta arī visnotaļ liberālajam Elēnas Dedženeresas sarunu šovam, un paklīda runas, ka nākamajā sezonā to vairs neatjaunos. Vārdu sakot, jaunā slota, šķiet, nesargāja ne pagātnes pieminekļus, ne mūsdienu elkus, ne konservatīvos, ne liberālos. Un "Mīlulītes" gadījumā "Netfliksu" izslēgt aicināja labējie.

Es šoreiz nekomentēšu šī procesa labās un sliktās puses – nepārprotami ir arī sliktās. Gribu vien pievērst uzmanību tam, ka mēģinājums sasaistīt izslēgšanas kultūru ar liberālismu vai kreisumu ir klišeja, kura pastāv, bet kurai nevajadzētu bezdomīgi ļauties. Es, protams, nevaru piedāvāt izslēgšanas kultūras kā sociālas parādības skaidrojumu, pat ja to varētu skaidri definēt. Tomēr gribu norādīt – pastāv iespēja, ka tās cēloņi nav tikai politiski un sociāli, bet arī tehnoloģiski, tāpēc tās saistība ar vienu vai otru politisku nostāju nav obligāta.

Manuprāt, izslēgšanas kultūra ir viena no interneta un informācijas laikmeta blaknēm. Pirmkārt, informācija milzīgā daudzumā ir pieejama visiem – gan pagātnes informācija (mēs varam interneta dzīlēs uzrakt ne tikai dziesmu, kas vienu nedēļu bija populāra pirms trīsdesmit gadiem, bet katru neveiksmīgo joku, ko komiķis kaut kad pateicis, nedomājot, kā tas izklausīsies citā kontekstā), gan tagadnes informācija (jebkura, teiksim, pārdevēja rupjība var būt kādā telefonā fiksēta un nākamajā mirklī nosūtīta visai pasaulei). Otrkārt, dažādu cēloņu rezultātā zīmols un tēls kļūst arvien nozīmīgāks ne tikai uzņēmumiem, bet katram cilvēkam. Mēs visi, pat tie, kuri izgatavo lietas, kļūstam par pakalpojumu sniedzējiem, un komunikācija ar citiem kļūst par neatņemamu mūsu darba un galu galā izdzīvošanas sastāvdaļu. Kad abus šos faktorus saliek kopā, rodas situācija, kurā indivīdi mūsdienu informācijas laikmetā kļūst arvien vairāk neaizsargāti. Miltons Frīdmans savā laikā rakstīja, ka brīvajam tirgum ir vienalga, kurš ražo maizi, tāpēc brīvais tirgus sargā politisko brīvību – interneta un sociālo tīklu laikmetā tā vairs nav. Savukārt uzņēmumu loģika ir skaidra – lai saglabātu savu tēlu, jāatbrīvojas no jebkā, kas kļūst riskants tēlam. Tas nozīmē arī atbrīvošanos no cilvēkiem, un viņus nevar noslēpt kaut kur uzņēmuma dziļumos, kā tas bija kādreiz. Ne tikai aktieris rasists, bet apkopējs rasists vispārējā publiskuma laikmetā ir problemātisks. Ne velti izslēgšanas kultūras pirmrindnieki, tie, kuri steidz nodrošināties pret draudiem un atbrīvojas no visa kontroversiālā, ir nevis "kreisie liberāļi", bet uzņēmumi un korporācijas, proti – kapitālisti.

 

[1] https://www.theguardian.com/film/2020/sep/11/cuties-mignonnes-controversy-cancel-netflix-campaign

[2] https://www.lefigaro.fr/cinema/la-turquie-interdit-la-diffusion-du-film-mignonnes-juge-islamophobe-et-pedophile-20200907

[3] https://www.huffingtonpost.fr/entry/les-realisateurs-francais-denoncent-le-boycott-du-film-mignonnes-sur-netflix_fr_5f6165a0c5b65fd7b8564df7

[4] https://edition.cnn.com/2011/OPINION/04/19/granderson.children.dress/index.html

[5] https://www.theguardian.com/film/2020/sep/11/cuties-mignonnes-controversy-cancel-netflix-campaign

[6] https://www.vox.com/culture/2019/12/30/20879720/what-is-cancel-culture-explained-history-debate

[7] https://www.lefigaro.fr/cinema/mignonnes-des-senateurs-americains-demandent-des-comptes-a-netflix-20200913

Tēmas

Artis Svece

Artis Svece ir filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, viņa pētnieciskais lauks aptver dzīvnieku studijas, ekokritiku, sociālo filozofiju un kritisko domāša

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!