Aktualitātes
12.06.2018

Iznākuši kultūras žurnālu "Domuzīme" un "Teātra Vēstnesis" jaunākie numuri

Komentē
0
Saglabā

"Domuzīme"

Literatūras gardēžus jaunajā "Domuzīmē" iepriecinās Arvja Vigula dzejkopa, Česlava Miloša atdzeja Ingmāras Balodes izpildījumā un Jāņa Vādona refleksija par Josifa Brodska dzejas tulkojumiem latviešu un angļu valodā. Domājams, arī pārdomas par mūsdienu amerikāņu dzejas uztveri, ko no Bingemtonas (ASV) atsūtījis Ivars Šteinbergs.

Apaļā galda saruna – par Andreja Pumpura darbu "Lāčplēsis", kam šogad atzīmējama 130 gadu jubileja. Ko latviešu pašizpratnei nozīmē gan pats eposs, gan tā tēli? Vai "Lāčplēsis" ir centrālais teksts mūsu kultūrā vai nē? Un kā ir pareizi teikt: "eps" vai "eposs"? Sarunas dalībnieki – dzejnieki un atdzejotāji Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Guntars Godiņš, literatūrzinātnieks Ojārs Lāms un socioloģe Dagmāra Beitnere.

Mūsdienu latviešu prozu šajā laidienā pārstāv četri autori: Rimants Ziedonis ar ironisko un smaidu raisošo stāstu "Tēli", Rūta Mežavilka ar romāna fragmentu "Alīdas dzīve", Vilis Kasims ar miniatūrām un Ramona Indriksone (iepriekš publicējusies kā Luīze Briede) ar stāstu "Baltais zilonis". Rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par mazzināmo trimdas rakstnieci Ernu Ķikuri.

Tulkotās prozas sadaļā iepazīstinām ar igauņu rakstnieku Mikhelu Muti, kurš šāgada aprīlī Londonas grāmatu gadatirgū bija Igaunijas dienas autors, un viņa romāna "Igauņu apgraizītājs" fragmentiem Maimas Grīnbergas tulkojumā. Lasāmi arī izraēliešu rakstnieka Etgara Kereta īsstāsti Māras Poļakovas tulkojumā.

Dzejkopu publikācijas Elīnai Bākulei-Veirai, Kirilam Ēcim, Ilonai Anitai Ķepalei.

Numura intervija – ar valodnieci Benitu Laumani, kura pusgadsimta garumā vākusi un analizējusi Latvijas piekrastes zvejniecības leksiku, savos pētījumos tādējādi uzceļot lingvistisku pieminekli jau zudušai pasaulei.

Kā parasti, žurnālā recenzētas vairākas pēdējā laikā iznākušās grāmatas. Plašāku apskatu par bērnu literatūru uzrakstījusi literatūrzinātniece Jūlija Dibovska. Refleksiju par Viktora Igo romānu "Nožēlojamie" lasītājiem piedāvā bijušais diplomāts Valdis Krastiņš.

Vēsturnieks Gints Apals rakstā "Līkumotie valstiskuma ceļi" aplūko Latvijas valstiskuma alternatīvas vairāku gadsimtu gaitā. Vai tādas vispār bija un kādas?

Savukārt vēsturnieks Aldis Bergmanis un bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs (1994—2008) Indulis Zālīte rakstā par profilaksi, ko izmantojaValsts drošības komiteja, to izgaismo kā vienu no represīvās sistēmas sastāvdaļām.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējušas mākslinieces  Rūta Briede, Kristīna Martinova, Eila Kalve, Renāte Kloviņa un Rebeka Lukošus.

"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. 

"Teātra Vēstnesis"

Izskanot sezonai Latvijas teātros, iznācis arī žurnāla "Teātra Vēstnesis" jaunākais numurs ar Gunas Zariņas sveicienu Jāņos uz žurnāla vāka, kura centrā sezonas aktualitāšu izvērtējums un tēma par to, kur un kā politika ienāk teātrī – ne tikai izrādēs, bet arī teātrī kā institūcijā, kas saņem vai nesaņem valsts finansējumu.

Rubrikā "Process" daudzās sezonas izskaņas pirmizrādes – Maijas Svarinskas recenzija par E. Seņkova "Arī vaļiem ir bail", Kitijas Balcares analīze V. Kairiša "Baladīnas" iestudējumam Valmieras teātrī, Evitas Sniedze un Ievas Strukas sadzirdētais JRT izrādē par Aivaru Neibarta dzeju "Dieviņš pillā", Andra Rutkēviča aplūko jaunāko Daugavpils teātra sasniegumu – izrādi "Lutišķi. Simtgade", Mārītes Gulbes raksts ir par Kaspara Zvīguļa aktierdarbu izrādes "Tas pasaules gals" centrā, Ieva Rodiņa analizē pirmo Indras Rogas iestudējumu Valmierā mākslinieciskās vadītājas amatā - R.Blaumaņa "Vidzemniekus", Līvija Dūmiņa raksta par Dailes teātra "Būt Kejai Gondai" Džilindžera režijā, Toms Čevers analizē Leļļu teātra "Romeo un Džuljetu". Edītes Tišheizeres ekspresrecenzija tapusi tūlīt pēc Nacionālajā teātrī notikušās P. Pētersona un R.Paula "Man 30 gadu" Ināras Sluckas režijā pirmizrādes, savukārt Līga Ulberte izveidojusi apjomīgu apskatu par Latvijas amatierteātru režisoriem, viņu sasniegumiem, darba apstākļiem un to, kāds ir amatiermākslas uzdevums šodienas Latvijā.

Interviju sadaļā – divu profesionāļu saruna notika starp Juri Žagaru un Lauru Grozu-Ķiberi par abu kopdarbu izrādē "Jeruzaleme", savukārt Evita Mamaja intervē Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu.

Tēmu par politiku sagatavojis viesredaktors, kulturologs Deniss Hanovs, un tā ļauj ieskatīties tajā, kas sociāli atbildīgā teātrā sfērā notiek ārpus Latvijas – Briselē, Maskavā, Lietuvā. Protams, arī Latvijā, jo par izrādi "Persiešu valodas stundas" raksta Lolita Tomsone.

Par politiku un vēsturi arī divi citi apjomīgi žurnāla materiāli rubrikās "Baltijas pieredze" un "Teorija vārdos un rakstos" – Anneli Saro pārskats par pirmo daļu Igaunijas simtgades projektā tapušajām izrādēm, kur katrs lielais un mazais teātris jau pirms pāris gadiem izlozēja ne tikai savu partneri simtgades kopprojektam, bet arī savu desmitgadi, un kas no tā visa sanāca. Otrs raksts – vēsturnieka Ojāra Stepena apskats par VDK lomu Latvijas teātru dzīves organizēšanā pirmajos pēckara gados un mazliet vēlāk.

Visbeidzot rubrikā "Jaunie" – divi Krievu teātra mākslinieki Maksims Busels un Anastasija Rekuta-Džordževica, kurus portretējuši Atis Rozentāls un Linda Ģībiete, savukārt "Leģendās" Gundegas Saulītes atmiņu vēstījums aizvedīs pie Veras Singajevskas jeb Singas.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!