Izdzīvošanas aplis

Jā, par to ir jārunā visu laiku, līdz nelabumam. Un tuvākajā laikā nekas neuzlabosies, jo šajā pasaulē vēl joprojām kopumā nemīl atšķirīgos. Pieaugušie ciemos aicina sev līdzīgos (precēti pāri ar bērniem grib redzēt citus pārus ar bērniem un piemēram, nelabprāt uzņem vecāku, kurš ir viens ar bērnu.) Tāpat dara bērni.

Jā, par to ir jārunā visu laiku, līdz nelabumam. Un tuvākajā laikā nekas neuzlabosies, jo šajā pasaulē vēl joprojām kopumā nemīl atšķirīgos. Pieaugušie ciemos aicina sev līdzīgos (precēti pāri ar bērniem grib redzēt citus pārus ar bērniem un piemēram, nelabprāt uzņem vecāku, kurš ir viens ar bērnu.) Tāpat dara bērni.

Mēs zinām, ka 31% sieviešu Latvijā vismaz reizi ir cietusi no vardarbības ģimenē, un mēs zinām arī to, ka gandrīz katrs trešais skolēns ir saskāries ar vardarbību skolā.

"Rakstos par mobingotājiem parasti izcelts, ka tie ir bērni, kuriem mājās trūkst drošības, kas ir piedzīvojuši stresu vai traumu, kam ir zems pašnovērtējums un kuri nejūtas droši savās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Tātad bērni, kas nenāk no parastām, laimīgām ģimenēm."
Kāpēc tāds secinājums? 1.parastās ne vienmēr ir laimīgās ģimenes. Un ko nu kurš saprot ar laimi. 2. ja te domāts- nelabvēlīga ģimene pēc standarta kritērijiem, tad tālāk tekstā pati rakstāt, ka mobingotāji bieži ir tieši no labvēlīgajām ģimenēm.
Par pašvērtējumu. Katrai lietai ir divas galējības, kas ir vienādi sliktas. Pārmērīgs pašvērtējums būtībā ir tas pats pazeminātais pašvērtējums. Abos gadījumos tie ir kompleksu mocīti cilvēki, kas ar mobinga palīdzību cenšas apslāpēt nepārliecinātību par sevi. Arī tas, ka kaut ko dara kompānijas pēc norāda uz personības nepilnvērtību. Mobingotāji dzīvo pēc principa-labākā aizsardzība ir uzbrukums. Arī tas, ka uzbrūk tieši vājākajiem, tiem, kas nespēj aizstāvēties ir mazvērtības kompleksa mocīta cilvēka pazīme. Piekrītu, ka vajadzētu vairāk runāt par pāridarītāja personību. Varbūt par to arī varējāt uzrakstīt, lai nebūtu katru gadu jāraksta viens un tas pats?