Svētdien, 28. maijā, grāmatveikalā un kafejnīcā "Bolderāja" notika jauna literatūras un mākslas žurnāla "Žoklis" atvēršana, savukārt šodien, 29. maijā, elektroniskā formātā iznācis Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēnu veidots, atdzejai veltīts žurnāls "Ķīlis".
Abus svaigi izdotos žurnālus radījuši jaunie dzejnieki un mākslinieki sadarbībā ar pieredzējušiem literātiem. Žurnālu "Žoklis" veidojuši un izdevuši dzejnieki Raimonds Ķirķis, Rihards Raudonis un Marija Luīze Meļķe, kas radījusi arī žurnāla vizuālo veidolu, savukārt izdevuma "Ķīlis" redaktors ir Kirils Vilhelms Ēcis, bet dizainu un maketu izstrādājusi Luīze Lote Nežberte.
Žurnāla "Žoklis" pirmā numura tēma ir dadaisms, un tajā lasāma Riharda Raudoņa, Jevgeņija Bušmakina, Arta Ostupa, Aivara Madra un Sergeja Šaršuna dzeja, Eināra Pelša stāsts "Herta", Kārkļu Kārļa recenzija par E. Pelša dzejoļu krājumu "Mīļākais tētis pasaulē", Arta Ostupa raksts par dadaismu, kā arī bītu paaudzes dzejnieka Alena Ginsberga un pazīstamāko dadaistu Kurta Švitersa, Tristana Carā un Hugo Balla darbi. Žurnāla pirmo numuru papildina Luīzes Lotes Nežbertes un Marijas Luīzes Meļķes zīmējumi, kā arī Marģera Zālīša instalāciju fotogrāfijas.
Kā atklāšanas pasākumā norādīja žurnāla veidotāji, nākamais numurs varētu būt gaidāms vasaras beigās. Žurnālu iespējams iegādāties grāmatveikalā "Bolderāja", tā cena 3 eiro.
Zemāk iespējams noklausīties radio "Naba" raidījumu "Bron-hīts", kurā žurnāla redakcija stāsta par tā tapšanu:
Savukārt žurnāla "Ķīlis" pirmā numura tēma ir atdzeja, un tas elektroniskā veidā pieejams bez maksas ikvienam interesantam. Žurnāla ievadā redaktors K. V. Ēcis raksta: "Mēs lasām un skatām, un uzklausām. Mūsu uztvere ir kā upes delta. Uztverot informāciju, mēs to pārtulkojam sev saprotamā valodā, kodā, taktsmērā. Tomēr, skatoties no šāda attāluma, ainava ir pārāk izplūdusi un nav iespējams tulkošanu nodalīt no interpretācijas, vārdu no pagales. Šī žurnāla mērķis ir pietuvoties šai atdzejas gleznai, konkretizēt, kritizēt, ieraudzīt atdzejas daudzveidību un iespējamos pielietojumus."
Žurnālā lasāma Ā. Ruģēna eseja par atdzeju, Tomasa Sterna Eliota dzeja (latviskojis Raimonds Ķirķis), Daniila Harmsa dzeja (latviskojusi Guna Zariņa), lietuvieša Marcelijusa Martinaiša dzeja un grieķu dzejnieka Kostasa Kariotaki dzeja (latviskojis Dens Dimiņš), E.E. Kamingsa, E. Hemingveja, Šarla Bodlēra darbi (latviskojis Ā. Lapiņš) u.c. Ilustrācijas veidojuši Luīze Lote Nežberte un Kšištofs Kušakovs.
"Satori" rīcībā pagaidām nav informācijas par to, vai žurnāls piedzīvos arī turpinājumu.
0