PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Nils Sakss Konstantinovs
0Vai tu esi normāls?
Pēc dažām aplēsēm katram ceturtajam ir kāda diagnosticējama psihiskā saslimšana. Vai mums šajos laikos vēl ir vērts runāt par psihiskiem traucējumiem, ja ir tik maz netraucēto? Kuram īsti visā šajā neprātā varam uzticēt autoritāti pateikt – kas ir normāli? Un kā mēs viņus visus tagad izārstēsim?
Māris Zanders
0Nav miera zem Francijas debesīm
Jo ilgāki un plašāki ir nemieri, jo mazāk tie ir saistīti ar sākotnējiem cēloņiem. Neesmu Makrona "fans" un nezinu, kā šie protesti attīstīsies, tikai nojaušu, ka šīs neapmierinātības rezultātā par prezidenti, ļoti iespējams, kļūst Putina sabiedrotā Marina Lepēna.
Rasa Jansone
0Spermas bankas ugunīs
Neviena supervarone vai dieviete sabiedrībai nav tik bīstama kā māte, kura atklāti atsakās no mīlošās, apkalpojošās mātes lomas, tās mātes, kuras vienīgajai vēlmei vajadzētu būt izšķīšanai kādu citu vēlmēs – partneru, bērnu, savu sirmo vecāku vēlmēs un nebeidzamajās vajadzībās.
1
Santa Remere: Es nezinu, kas ir sociāli neaktīva māksla
Tas vārdos nenododamais patiesības moments mākslā – tā ir vieta, kur varam kolektīvi sapulcēties un stiprināties kopā, un saprast, ka māksla joprojām ir, viņa joprojām darbojas, viņa spēj mūs satricināt, spēcināt, vienot, palīdzēt izdzīvot cauri visgrūtākajiem laikiem.
Marta Martinsone
2Kā pārmontēt savu dzīvi?
Atceros, ka vienu no savām sāpīgākajām šķiršanās reizēm es pat pierakstīju scenārija veidā – tā man šķita tieši tik absurda un "filmējama". Nezinu, vai no tā kļuva vieglāk, bet, tāpat kā Semijs un acīmredzot arī Stīvens Spīlbergs, es citādi neprotu skatīties uz pasauli.
Kino
17.01.2019
0
Īsa pamācība citādā integrēšanā