Protestējot pret valsts atbalsta trūkumu vēstures pētniecībai, Ineta Lipša publiski atteikusies no sev piešķirtās "Gada vēsturnieka" balvas. Savu lēmumu vēsturniece plašāk skaidrojusi tiešsaistē publicētā bloga ierakstā.
Kā ierakstā norāda Lipša, no balvas atteikusies, lai pievērstu uzmanību krīzei vēstures pētniecībā Latvijā. "Es nevēlos izlikties, ka Latvijas valstī ar vēstures zinātni viss ir kārtībā; es nevēlos turpināt uzturēt to ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni," raksta Lipša.
Kā uzsver vēsturniece, jau gadiem nozari vajā problēmas, kas sabiedrībai bieži vien paliek slēptas – valsts atbalsta un finansējuma trūkums. "Ilūziju par to, ka vēstures izpēte notiek, uztur politiķu organizētās publiskās diskusijas, kurās piedalās arī vēsturnieki un runā par jebkuru tēmu, ko politiķi piedāvājuši. Visi diskusiju dalībnieki parasti apliecina: jā, jā, mums vajag pētījumus par okupācijas laiku 20. gadsimtā, mums vajag par iepriekšējiem gadsimtiem. Tā dedzīgā gaisotne it kā paredz, ka kaut kur otrajā plānā vēsturnieki katru darbadienu to vagu dzen uz priekšu – katrs savā laika periodā, katrs savā tēmā utt., kā tam normāli vajadzētu notikt. Bet – Latvijas valstī tā otrā plāna vienkārši nav! Karalis ir kails! Saeimas un valdības un ministriju jeb nozaru administratori Latvijas valstī ir izveidojuši tādu zinātnes sistēmu, ka tā neapmaksā zinātnieku ikdienas darbu ne viduslaiku vēstures, ne agro jauno laiku vēstures, ne jauno laiku vēstures, ne 20. gadsimta vēstures izpētē!" raksta Lipša.
Vēsturniece uzsver – nozares badināšana turpinās jau gadiem, piemēram, Latvijas Zinātnes padomes administrētajā pēdējā zinātnisko projektu konkursā finansējumu izpētei piešķīra tikai 7% no iesniegto projektu skaita. "Ko tas nozīmē dzīvē? Piemēram, to, ka Latvijas vēstures institūtā pēdējos gados ir atlaista virkne vēsturnieku! Ja kādam šķiet, ka mēs ikdienā uz priekšu dzenam pagātnes izpētes vagu viduslaikos, agrajos jaunajos laikos, jaunajos laikos un jaunākajos laikos, respektīvi, pētām pagātni no brīža, kad šeit parādījās rakstītie vēstures avoti, līdz valsts atjaunošanai 1991. gadā, tad – ziniet, ka nekas tāds nenotiek!" norāda Lipša.
Nozares krīzē Lipša vaino regulāra finansējuma trūkumu, kas neļauj īstenot laikietilpīgus pētījumus: "Latvijas politiķu rīcība liecina, ka Latvijas valsti viņi uzskata par nabagmāju, kas – lai tā nesabruktu pavisam – nedrīkst atvēlēt regulāru finansējumu, kas nepieciešams fundamentāliem pētījumiem. Proti, tādiem pētījumiem, kuriem vajag daudz vairāk nekā trīs gadus un vajag pilnas slodzes atdevi."
Vēsturniece arī aicina nodalīt nozares publisko tēlu no realitātes: "Nominācija ir devusi man iespēju publiski aicināt nošķirt ilūziju no īstenības – nošķirt vēstures komunikāciju no vēstures zinātnes. Kā saka, esmu to izmantojusi."
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības rīkotās aptaujas un balvas "Gada vēsturnieks Latvijā" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā. Arī pērn aptaujā par gada vēsturnieku tika izvēlēta Lipša.
Pilnu Inetas Lipšas paziņojumu var lasīt šeit.
0