Iesveriet, lūdzu, mazliet heksametra

Kaut vai sakindlotu vai skrejlapās - tautai grieķus ir jālasa. Man apnicis būt retajam frīkam, kas atsaucas uz antīko mitoloģiju un literatūru.
Vienīgi vai izdosies samaitāt jaunatni ar antīko mantojumu? Skolā par vairākkārt lasītajām Iliādu un Odiseju ieminējās tikai garāmejot vēstures stundās. Un tagad likt jaunatnei lasīt eposus par laulības pārkāpējiem, Olimpa dievu svētītu asinspirti, vīrieti labākajos gados, kas blandās pa Vidusjūru, un gadiem iestrēgst uz Kirkes salas, būtu, khem, netikumīgi.

"Tas ir tikai minējums, bet izdevumi kā grāmatu mākslas objekti, iespaidīga paskata suvenīri vai prāvi albumi ir bijuši pamatīgs šķērslis jeb pat slogs, lai kāds šos antīko autoru darbus patiešām arī lasītu" - Oi, nē. Pusaudža gados nebija nekādu problēmu visus minētos darbus izlasīt no vāka līdz vākam - arī lasot gultā, starp citu. To pašu varu arī apgalvot par Dantes Komēdijas Valtera un Rapas grezno izdevumu, cūkādas vākos, izlasīju, pārlasīju vairākkārt... protams, izņemot kāpienu Paradīzē. Paradīze nav aizraujoša.
Viss atkarīgs vai konkrētā tēma šķiet aizraujoša, vai nē.