Iesākumā bija vārds

Interesanti, šitā ir tā Mētra , kura mani sūtīja pist prom no Satori komentāriem, jeb tomēr tā ir cita mētra.
Katrā ziņā šī Metra man vienmēr patikusi, nē, ne Metra, bet viņas rakstītais.

Lūk, šorīt domāju, cik liela ir līdzība ar Ukrainas sievietēm, , kuras pucējas pirms došanās kaujā un Leonida karavīriem , kuri tāpat pucējās pirms došanās kaujā - ak, un kāda sakritība - stājoties pretim despotam no Austrumiem. Vēl es domāju, vai es tā varētu - doties īstā kaujā ar ieročiem . It kā gribētu - tām jābūt unikālām sajūtām , kad saproti, ka dārgāko , kas ir dzīvību - esi likusi ķīlā par kaut ko tik netveramu, tik dvēselisku, kā savu zemi. Saprotama lieta, ka es uzreiz aizslēpos aiz argumentiem, ka esmu māte, vientuļā māte, ka esmu vajadzīga bērniem un mammai, ka man ir slikta redze un tā, bet nu, nezinu, es laikam tomēr tā nevarētu, man laikam nebūtu ne cēlsirdība, ne drosmes aizstāvēt vienu no pamatvērtībām - brīvību. Un to sev atzīt nav laba sajūta. Maigi sakot.

Vēl, es šorīt radio klasika klausos mūziku. Kāda dāma dzied - mans tēvs bija bagāts baltais pirms izvaroja manu mammu . Jādonā , ka melno sievieti. Un tad piedzimu es- Saldā Džeisa, vai Džeina, nu tā . Un es atkal domāju. Kā tas ir. Latvietes taču piedodiet "ņēma priekšā" vācu kungi , ka noskan vien. Bet neesmu ne lasījusi, ne filmās redzējusi, vai gleznās, vai jebkurā citā mākslā , ka kāda mazmazmazmeita žēlotos. Raudātu, ka lūk, kāda cūka bija vācu kungs, kas izvaroja manu vecvecvecmāmiņu.
Un es domāju, kāpēc tā. Vai tad latvietēm nesāpēja? Nepazemoja seksuālā vardarbība?
Ir tāda Aivars Leitis( tas esot tikpat slikts vārds kā nēģeris, jo pazemojot lietuviešus....) grāmata par Staņislavu Rozi un tajā Leitis uzraksta to, ko esmu jau domājusi pirms arī pati, ka latviešu sievietēm vācu kungi bija sapnis - gudri, smuki, tīri, smaržīgi, seksīgi. Un tad bērns un tad izprecina zemniekam, kas puņķus slauka rokā un negrib mazgāties ...
Par Blaumaņa māti domāju. Jā un cik dažādi esam.

Jau stāstīju, ka tad , kad sākās BLM - satoristi uzreiz drukāja pilnus medijus, cik latvieši ir rasistiski un fašistiski. Kremlis orgasmoja, bet ... Viļņā bija 10x10 iespējas uzzināt par melno vai nēģeru, kā gribiet, kultūru - filmas, izstādes, un atkal laikm. makslas muzeju filmas. Lūk, sēžu un skatos - dzied gospeļu koris. Jauns melnais dzied solo un apmēram tādi vārdi - viss , ko es daru ir slikti. Un tad viņš uzskaita - es daru to un ir slikti, es daru to un ir slikti. Un koris dzied piedziedajumu un visi raud. Bet es neraudu. Es gribu pa virsu kliegt - stop!!! - beidz vaidēt - apstājies, apsēdies un visi, kopā izdomāsim, kas ir slikti, ko dari nepareizii, ko pareizi un mēs tev palīdzēsim. Un tad es ļāvos mērkaķiem - t.i. domām, kas kā mērkaķi turpina lēkāt pa galvu - kāpēc viena tauta - latvieši nebrēc kā viņus varoja, slepkavoja , pat koros par to nedzied, bet cita tauta tikai turpina dziedāt un raudāt par vēsturisko netaisnību.
Vai Āfrikā vēl ir koloniālims? Jaunās formās esot?
Bet Latvijā tas nav jaunās formās? Kas valda Latvijā? Kam pieder zeme, jūrmala, uzņēmumi, vara ministrijās Latvijas valstī? Latviešiem ? Tiešām? Kā tad latvieši turpina būt visstraujāk izmirstošā nācija pasaulē, ja reiz mums pašiem ir vara?
Nu labi, Mētra. Iešu dzīvē, kaut kas jādara, kaut gan Rīga tā put , ka veselīgāk ir sēdēt istabā