Iļja Strongovskis ir ukraiņu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrtrēģeris, dizainers un izdevējs. Dzimis 1982. gadā. Dzīvo Žitomirā. Veidojis arī izdevniecības "Krok" dzejas sērijā iznākušo Knuta Skujenieka, Māra Salēja, Ulda Bērziņa, Jura Helda grāmatu dizainu. Viens no spilgtākajiem tā saucamo "divtūkstošnieku" dzejas paaudzes pārstāvjiem. Iļjam Strongovskim iznācis viens dzejas krājums. Šai publikācijai tapušie atdzejojumi nākuši no autora laipni atvēlētā otrās grāmatas manuskripta.
atdzejotājs
Monologs par izcelsmi
viens tetovētājs no murmanskas stāstīja
ka pie viņa nemitīgi nākot
zēni un meitenes
prasot uztetovēt hieroglifu
nezinot kādu
sakot vienalga kādu
šādiem gadījumiem
meistaram ir ķīniešu sautētās gaļas bundža
no kuras viņš pārceļ
uz jaunās ādas
jēdzienus
liellopu gaļa tauki sīpoli
melnie pipari lauru lapas sāls
derīgs līdz
partijas numurs
fabrikas reģistrācijas numurs
vanfuczin Heilundzjan
juņnaņ sišan sjahajkou
prieks sadarboties ar padomju partneriem
mēs visi esam ražoti ķīnā
vienkārši visiem nav uzrakstu
Monologs par erudīciju
atceros
līdām ar puišiem kopuškā
"vecenes drātēt"
pirmo trīs stāvu logi
bija aizrestoti
pret visvisādiem mazgadīgiem pišļakiem
proti mums
un skuķi
skuķiem no rajonu centriem un laukiem
beidzot tikušiem prom no vecāku uzraudzības
acīmredzot kniesās ne mazāk kā mums
sasēja segas
lai mēs varētu uzrāpties ceturtajā stāvā
kuru arī bija nodomāts aizrestot
taču nekā nesanāca
mēs pa šīm segām rāpāmies septiņi
es biju piektais un starp stāviem
segas sāka raisīties vaļā
un tad es
visos sīkumos sajutu sevi
par kaiju vārdā
Džonatans Livingstons
Iedomājies vēlēšanos
pavisam vientuļi
top kad tev
ausīs zvana
iekšējās baznīcas
mazie svētki
Monologs par dzimumu līdztiesību
Ņušai Gurevičai
ir stāsti
kuri jāizstāsta
lai tur vai kas
pie joda secinājumus un morāli
jums tas noteikti jāzina
viena mana laba paziņa
nez kā
ar draudzeni naktī gadījās hrešcatikā
tā bija viena no ziemām
kurās sniegs vēl nepazina telšu pilsētiņas
un tādēļ sniga sniga sniga
neviena neaizskarts un nesavākts
lūk nakts
ziema
hreščatiks
nevienas dzīvas dvēseles
tikai divi pasisti meituki
kam nav ko darīt līdz pašam rītam
un sniegs un trešā nakts stunda
ko nu?
meituki sāk velt sniega bumbas
un likt vienu virsū otrai
ar aprēķinu trīs bumbas uz vienu sniegavīru
paiet dažas stundas
pretī ziemas rītam ir iznākusi
bezrūpīga omoniešu patruļa
viņu trenētās acis meklē likumpārkāpējus
bet ko gan viņi vēl var saskatīt
izņemot tukšās piesnigušās ielas?
TRĪSDESMIT SNIEGAVĪRUS!
varbūt arī omons seko instrukcijām
šie brašie puiši tās noteikti zina
bet nevienā šo noteikumu punktā
nav rakstīts ko darīt parādoties
daudzskaitlīgiem sniega objektiem
galvenajā galvaspilsētas ielā
divi nobijušies meituki
nezina ko darīt
kijevas rīta patruļai
iestājas prostrācija
sniegavīri stāv
lēnām pārklādamies ar sniegu
tavu māti – kliedz viens no omoniešiem
sniegavīru līdz ūkai
un nevienas pašas pat ne tizlākās sniegasievas
kas viņi
pidari?
tas viss taču pārtaisāms
to visu iespējams izlabot
tātad tas ir jāizlabo
un viss rīta patruļas sastāvs
sāk celt sniegameitas
pārī katram baltajam brašulim
nezinu vai kijeva vēl kādreiz
ir izjutusi tik daudz cilvēciska siltuma
kā torīt
kad hreščatikā stāvēja
sešdesmit heteroseksuālu sniegaļaužu
Recycle, please
ienāca kaimiņiene atnesa mantas
kaut kādus izvalkātus džemperus vēja izpūstas vējjakas
saka viņas vīrs miris jau vairākus gadus
bet viņa redzot kā es aukstos rītos
eju ģērbies tāpat kā siltos
laikam ka tik ātrāk ko mugurā
nu lūk saka šīm mantām
vajadzētu derēt
jums ar manu vīru ļoti daudz kopīga
saku paldies kaimiņiene aiziet
uzvelku jau pēdējos desmit gadus no savas esības nogurušo džemperi
ar katru sekundi novecoju
skatos spogulī:
jāaiznes tas viss uz baznīcu
tur arī vajadzētu atrasties kādam
ar kuru man ir daudz kopīga
un kurš joprojām ir dzīvs
Found life
Linorai Goraļikai
metro līdzās man
sēdēja sieviete sarkanā ādenē
un ļoti skaļi runāja pa mobilo telefonu
rokās viņai bija ceļu satiksmes
noteikumu brošūra
atvērta lappusē
"gaismas un skaņas signālu
padošanas noteikumi"
Praktiskā botānika
divi jaunie dzejnieki
viens otram dāvina
savas jaunās grāmatas
svešappute
Monologs par darba mīlestību
starp visām citām informācijas pabirām
nez kā trāpījās ziņa
par pazīstamu teledīvu kura
pašā dzīves plaukumā iekļuva avārijā
kopā ar savas
ĻOTI DĀRGĀS MAŠĪNAS
vadītāju
man ir aizdomas ka abi bija ķitē
vai pat appīpējušies vai apdolbījušies –
tas ir tik raksturīgi
ĻOTI DĀRGO MAŠĪNU
īpašniekiem. Taču es ne par to.
iztēlojos kā viņu salauzītos ķermeņus
izgriež no ĻOTI DĀRGO LŪŽŅU kaudzes
un aizved uz morgu
kāds studentiņš praktikants
kuru nozīmējuši nakts dežūrā
aplūko brīnumainā kārtā
neskarto slavenās teledīvas ķermeni
un saprot ka ar viņa stipendiju
un vēlāk arī morga darbinieka algu
viņam nekad vairs nelaimēsies
gadīties tik tuvu kādai slavenībai
pieskarties glāstīt matus
uzlūkot viņas sadauzīto
taču joprojām skaisto ķermeni
viņš zina un tu zini
ka viņa lielākais sasniegums dzīvē
būs vinnēt uz nakti divas kursabiedrenes
un pēc tam viņu mājās gaidīs resna sieva
ar trim bērniem vakara televizors alus un
garlaicīgs ģimenes sekss
tad kas vēl var atgadīties šā praktikanta dzīvē?
kas notiks es tev prasu ja
pie viņa morgā ievedīs televīzijas zvaigzni?
esmu drošs ka no tā brīža
viņš iemīlēs savu darbu
Elēģija
cik maigi pavasarī mirt
starp atkusušo zemi čaumalām un vēju
kā atbildot uz tārpu lūgšanām
un putneļus no zaru pultīm diriģējot
Tik ļoti variantu nepietiek
kur nākamajā mūžībā var doties
lai paglābtos no eņģeļdiskantiem
un provincēm kur Nasons mitis pietuvotos
tik maigi pavasarī mirt
un atmiņas par draugiem padarīt
pagalam korinta lai dzīvo korinta
ko cietais starojums prot zaros izšķaidīt
No ukraiņu valodas atdzejojis Māris Salējs.
0