Dzeja
23.09.2016

Ieceļotāji

Komentē
2

I

1
Es jums parādīšu mūsu pusi
mēs sasējām zābakus zem ceļgala
lai tālāk sekotu pa pēdām
pavadā paņēmuši citu zīdītāju

2
Es jums parādīšu mūsu pusi
būtu bijis jāredz šīs vietas tajos gados
kad vienīgā cilvēcīgā gaisma
šeit bija mūsu karavānas lukturi

3
Lukturu gaisma pirmoreiz pieskaroties vietējām lapām
izgaismoja kā mums toreiz likās dāsnu kaujas lauku
it kā vienu sastingušu kaujas kadru
līdzsvaru kur cīņa nevirzījās uz kāda uzvaras pusi

4
Augu un dzīvnieku cīņas formas bija kā pamirušas
gadsimtiem ilgi neviens nespēja gūt virsroku bet pati kauja bagātīgi dāvāja
barības vielas gan naidīgo pušu gan pašas kaujas uzturēšanai
kad mēs nolēmām iejaukties lai tiktu arī mums

5
No zemes šeit dzīvība burtiski izverd kas mūs arī toreiz piesaistīja
atliek vien nogriezt stublājus, nocirst stumbru vai izraut sakni
uzreiz izaug divtik un vairāk
tātad arī mums pietiks pārpārēm tā mēs nospriedām

6
Mēs šeit sastapām nebeidzamu cīņu un iesaistījāmies tajā
nezinot ka tā neparedz mūsu līdzdalību
mēs rīkojāmies enerģiski nespēdami pat iztēloties ar ko mums ir darīšana
domājām ka mums vajadzētu nostāties kāda pusē

7
Mēs iesaistījāmies enerģiski lai arī nespējām pat iztēloties ar ko mums ir darīšana
mēs uzskatījām ka mums jāiestājas par kādu un izvēloties
mums mazāk naidīgu pusi bijām ļoti uzcītīgi
pat cik necik nesaprotot savu ienaidnieku pat ne sabiedroto

8
Mēs nezinājām neko par šiem augiem bet vēlējāmies apgūt apkaimi
lai pieradinātu derīgākos no tiem galvenais bija radīt pārsvaru
un kamēr bija gaiša diena viss it kā virzījās mūsu labā
tomēr izpratne par patiesajiem spēkiem mūs sasniedza ar tumsas ātrumu

9
Līdz ar saulrietu kļuva skaidrs reālais spēku samērs
tumsa ieskāva veco klēti ko bijām pielāgojuši sev par mājokli
šeit mēs gulējām un arī visi atvestie zvēri lai netiktu aprīti
bez mēbelēm piederošās lietas stāvēja gar sienām un pa vidu

10
Mežs devās uzbrukumā zem zvaigznēm ielencot tam gaismā atņemto zemes pleķi
Mēs neko neiesākām dienas noguruma dēļ un tikai minējām
kāpēc vēl neesam aizauguši ar tā sūnām un droši vien arī nepretotos
vienīgi mūsu suņi cilāja smagās galvas ieklausoties nakts melnumā

11
Ar rītausmu viss atkārtojas – mēs izgājām uz ugunslīnijas
bet viss pārklājās ar jaunu miklu zaļaudzi ātrāk nekā mēs spējām dedzināt
dangas aizauga ātrāk nekā varējām tās iebraukāt ar visiem riteņiem
stiebri lauzās caur ielieto betonu ātrāk nekā tas sacietēja

12
Ūdens netecēja un uguns uzturēšana prasīja visu mūsu laiku
svešie organismi iemitinājās katrā fistulā bez pretestības izrādīšanas
dzīvnieki slimoja saēdušies indīgus zālaugus bet no jauna ganījās turpat
vējš ieskrējās mūsu cirsmās lai uzkluptu mums

13
Vietējais vējš norāva mūsu putnus no kokiem pagalmā un šķaidīja pret zemi
pretestība ieilga kļuva sīvāka bet savā nekustīgumā
joprojām atgādināja kaujas ainu uz senas amforas sāna
apkaimē mēs bijām vienīgā suga kurai nepieciešama aizsardzība

14
Vējš bija tāds ka savvaļas putnam uz antenas virs jumta neuzsēsties
bet starp vētrām mūdži un citi limfassūcēji tādā skaitā un daudzveidībā
ka līdz pavasara beigām mēs bijām ieviesuši jaunu sadaļu ikdienas laika ziņām
kukaiņu blīvums uz kubikmetru gaisa un šis rādījums bija nesamērīgi augsts

15
Biežās vētras uzņēma ātrumu mūsu izcirtumos un gāja kaut kā pa apakšu
it kā pret mums vienīgajiem kamēr augšējie zari tikai monotoni saskārās
liegi liecoties vējā šie iedomātie aizspriedumi izsauca izmisumu un
kad lapas palika ātrās palīdzības krāsā kāds no mums pat nolēma atgriezties


II

Palīdzības nebija, un nebija vairs, ar ko atgriezties. Rezerves beidzās ātrāk, nekā mēs iemācījāmies tās atjaunot dotajos apstākļos. Mēs jau sākām apjaust – ja kāds šeit ko nosaka, tad tas ir laiks. Pēc tam mēs pārstājām īpaši censties un vienkārši noguruši gaidījām. Galu galā lūzums notika it kā pats no sevis, bez mūsu piepūles un rosīgiem pieņēmumiem. Pēkšņi izrādījās, ka praktiski neviens vairs netīko pēc mūsu laukiem. Ievestās kultūras pašas beidzot stājās spēkā un viegli saņēma visu nepieciešamo, bet citas it kā atkāpās, dodot tām vietu. Tad uz kādu brīdi mums izdevās iekļauties līdzsvara procesā – mēs vienādi ieguldījām un saņēmām pretī. Miklais apvidus ielaida pie sevis, un tagad viss apkārt bagātīgi suloja, it kā speciāli priekš mums. Ūdens sāka plūst, nosusinot slīkšņas un retinot biezokņus. Kukaiņi atbrīvoja gaisu. Dzīvnieki pielāgojās, tāpat kā mēs, un izklīda pa savām nišām – viņu asinis vietējo saindēto garšaugu dēļ vairs neviens nedzēra.

Mūsu uzdevums turpināja sarežģīties risinājuma gaitā – par spīti cerībām, harmonija neturpinājās ilgi. Iespējams, mēs sākām gūt virsroku pārāk ātri, es nezinu... Sākumā bija priecīgi, tomēr, kā kļuvis skaidrs tagad, priekam nav jābūt. Vajag tā mierīgi. Rezultātā līdz ar mūsu pārākumu kļuva tikai sliktāk. Jūs jau droši vien būsiet ievērojuši, vietējo stādījumu krāsojumā valda glauka. Ar to arī sākās. Pirmkārt, atsevišķas lapas kļuva – ciāns ne ciāns, antociāns – tādā pašā krāsā kā vārīta biete griezuma vietā, lai gan bietes droši vien ir pārāk sarkanas: bet tā ir tāda kā zilpelēka krāsa. Sākumā tikai daļa lapotnes, pēc tam arvien vairāk. Tā bija zīme, kuru mēs neatpazinām.

Lapas, kurām mēs labprātīgi atdevām visu saules starojumu, kas sasniedz zemi, kamēr paši, dzīves gadiem ritot, bālējām viņu ēnā, – pēkšņi sāka zilēt un sārtoties. Bet pats galvenais, kā izrādījās, notika nevis zaros, bet zem zemes, mūsu nepamanīts. Augsnē, kas smalko sakņu sīkā tīklojuma dēļ kļuva poraina, visu šo laiku bija krājusies deggāze. Sprādziens un tam sekojošais ugunsgrēks visā mūsu zemē vienā rāvienā te mainīja visu – ainavu, pieradinātās populācijas, vielu sastāvu, pārtikas ķēdes un mūsu ikdienu. Tas bija jauns sākums, tāpēc mēs šeit laikus dalām pirms un pēc sprādziena.
Pirms un pēc sprādziena.
Sprādziens.
Pirms sprādziena.
Pēc sprādziena.


III

Nav jau tā, ka tagad
viss notiktu pēc mūsu prāta
tāpat kā agrāk gaisma logos
un dienas laikā sauli uzsūkušajās
dārza laternās
nespēj turēties pretī
tumsai, kas virzās arvien tuvāk
aiz caurlaidīgā biezokņa žoga.

Un tomēr govs parādīšanās
aļņa vietā
uz trīsstūra zīmes
ko jūs visticamāk
nemaz nepamanījāt
uz tuvējās šosejas
ir arī mūsu nopelns.

Kad pēc sprādziena
sāka izveidoties jauns līdzsvars
mēs jau bijām tajā paredzēti
iekļauti bilancē kā savējie
Tagad tā ir mūsu zeme
Atmosfēras spiediens
nespēj pārspiest grunts dobumus
bet iekšējais spiediens
gāzi saturošajos rezervuāros
neizlauzīs uz āru velves.

No augļiem, ar kuriem
bijām rēķinājušies sākumā
mēs pārorientējāmies
uz "bioanomālās deggāzes
krājumiem saknājā"
kā to tagad sauc ministrijā.

Tomēr mistērija, ko apjautām, ir vienkārša un nav nekāds noslēpums
uztaustīt punktu, kas augu sadala uz pusēm
punktu, augstāk par kuru tas stiepjas pret debesīm
bet zemāk par kuru tas iegrimst dziļāk gravitācijas ietekmē
Pats šis punkts, palikdams uz vietas
izsauc interesi kā noteicošais
Viss, kas bija nepieciešams no mums
iemācīties novadīt daļu no barojošās enerģijas
konvertējot to kaloriju lādiņā.

Tagad – jūsu jautājumi.
– Kāpēc vajadzīgs tas apsējs uz potēšanas vietas?
– Dzīvo audu saplūsmes sakramentam jāpaliek slēptam no acīm.
– Lūdzu, aprakstiet savu metodi vienā teikumā!
– Kultivējot jebkuru augu, kas atrauts no savvaļīguma, ir jāpieņem,
ka mēs rūpējamies par slimnieku.
– Kas saimniecībā ir saglabājies no laikiem pirms sprādziena?
– Suņi turpina cilāt smagās miegainās galvas
un ilgi ieklausās tumšajā klusumā.


IV

Mainījāmies mēs paši
lai arī nekļuvām sabiedriskāki
visu gadu laikā tā arī neesam iepazinušies ar kaimiņiem
pat neesam viņus redzējuši
Bet spriežot pēc viengadīgajām puķēm
arī tur dzīvo.

Tā kaut kā nav pieņemts
ne velti, lūk, šī upīte
pāris gultnes kilometros
trīs reizes maina nosaukumu
savs katram saimniekam.

Toties putnu dziedāšanas evolūciju
mēs sastapām veiksmīgā muzikalitātes stadijā
kā uzskata vēl pirms pāris gadu tūkstošiem
viņi dziedāja pavisam savādāk.

Un gaisma šeit ir tāda, ka uzreiz ir skaidrs
kāpēc zelts ir dārgāks par vaŗu
Pieskaitiet tam zivju dīķu
drēgno smaržu vakaros
un pēc pāris gadiem šādas dzīves
jums sāks durties acīs
mašīnu asimetrija

Tālāk neiesim
aiz šīs kupicas
tā vairs
nav mūsu
zeme
_


2016, Rīga

Atdzejojis Pēteris Draguns

Tēmas

Artūrs Punte

Raksta un izdod (pārsvarā) dzeju. Iesaistās starpžanru un sintētiskajā mākslā – skaņas instalāciju, trokšņu instrumentu taisīšanā un pielietošanā. Ir viens no "Orbītas". Patīk jenoti, hiēnas un vadi,

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!