Ad Marginem, 2004
Aizraujošs pētījumu objekts, kurā neatšķetināmā murskulī savijas vispersoniskākie indivīda kompleksi un pasaules kultūras vēstures sarkanie pavedieni. Nedaudz traucē autora iedzimtā virspusība - apskatot dažādu tautu valodās lietoto paģiru apzīmējumu etimoloģiju, viņš izlīdzas ar paviršiem spriedumiem vai arī operē ar nepilnīgu informāciju, piemēram, apgalvo, ka krieviski ir tikai viens vārds “pohmeļje”, kas nozīmē stāvokli pēc alus lietošanas, lai gan zināms, ka ir arī daudz metafiziskākais “bodun”. Labi pamanāms ir spāņu kultūras telpas iemītniekiem raksturīgais “nobīdītais centrs”. Tieši pēdējā iemesla dēļ grāmata iegūst īpašu vērtību - spāņu, portugāļu, kā arī meksikāņu un citu latīņamerikāņu pieredze paģiru jautājumos mūsu ģermāniski slāviskajam lasītājam ir kaut kas jauns. Reti ir dzirdēts par tādu sindromu kā paģiru homoseksuālisms - tā ir skaudra un ātri pārejoša vēlme izmēģināt sev parasti netradicionālu seksuālu orientāciju. Runā, ka Meksikā par īstu mačo uzskata tikai tādu, kurš ir “pamēģinājis ar vīrieti”, jo citādi jau tu nevari zināt, patīk vai nepatīk.
0