AlbertsKlucis
pirms 5 gadiem
Arizona
pirms 5 gadiem
Anda Burve - kritikje ir redzejusi izradi lidz galam, vismaz tajaa versijaa, kura bij pashaa saakumaa;) maybe rezisors nolemis velak modificet beigas, jo pietrukst vel viena celiena;) un varbut tagad spelee nevis otro, bet tresho celienu otraa vietaa? ;)
Manejaa versijaa nebeidzaas ne ar ko - tikai diidiishanos.
Manaa versijaa arii bij daudz par garu, daudz ..
Wiraqocha
pirms 5 gadiem
Version
pirms 5 gadiem
ABR
pirms 5 gadiem
Ķestera tēlā (starp citu, ļoti labi nospēlētā) redzu demiurgu - biedējoši groteskā, bet arī suģestējošā atveidā - kurš kustina/paredz cilvēku kaislību pasauli, to pasauli, kas dzimst no eksistenciālā stāvokļa "pats sev garlaicīgs". Tā nekādā gadījumā nav banāla un trula, nedz arī muļķu prerogatīva.
Es apbrīnoju, cik izsmalcināti - organiski, daudzslāņaini, neuzbāzīgi, Vlads Nastavševs šajā izrādē ir parādījis cilvēku jūtu pasauli, kur paškontrolei nepakļaujamais kaisles stihiskums savijas ar racionalitātei raksturīgo šahu, visiem gājieniem. Kādas mehāniskās lelles?! Kādas stulbenes?! Es pat domāju, klavieres varbūt tāpēc ar iegrimi izrādē - ka to visu izturēt cilvēkam nemaz nav viegli. Žēl, ka Silvija beigas nenoskatījās. Beidzas ar raudām, tik ļoti vietā tās intonatīvi ir.
Anda Burve-Rozīte
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Andris Hiršs
0Pirmais latviešu filozofs intelektuālās vēstures "baltajā troksnī"
Ja kādreiz tiktu uzrakstīta latviešu (nevis Latvijas) filozofijas vēsture, tad viena no pirmajām nodaļām ietvertu Jēkaba Oša filozofiskās sistēmas izklāstu. Taču šāds sākuma punkts lasītājam, kuram nav priekšzināšanu par 19. gadsimta filozofiju, varētu kļūt par nopietnu izaicinājumu.

Artis Svece
0M3gana iet uz skolu
Kamēr mēs baidījāmies no robotiem, kuri pārkāps Azimova trīs likumus, mākslīgais intelekts iemācījās rakstīt esejas. Diemžēl mēs varbūt zinām, ko darīt, ja robots mums uzbrūk ar dzelzs gabalu, bet neesam gatavi situācijai, kad tas uzraksta eseju vidusskolēna līmenī.

Mihailo Minakovs
0Rekviēms postpadomju periodam
Padomju Savienības sabrukums aptuveni trīs desmitgades ietekmēja to, kā attīstās nācijas Eiropas austrumos un Ziemeļeirāzijā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka postpadomju impulss vairs nedefinē to, kā nācijas dzīvo šajā pasaules daļā. Te sāk veidoties jauni laikmeti un reģioni.

0
Jauna pasaules kārtības arhitektūra. Matvijčukas Nobela Miera prēmijas runa
Tiesības ir dzīva matērija, kas visu laiku attīstās. Mums jāizveido starptautisks tribunāls un jāsauc pie atbildības Putins, Lukašenka un citi kara noziedznieki. Jā, tas ir drosmīgs solis. Taču mums jāpierāda, ka tiesiskums funkcionē un taisnīga tiesa pastāv, pat ja tā nenotiek uzreiz.

Recenzija
06.12.2016
7
Homoseksualitātes apoloģētikas un trešā ceļa konflikts