Bibliotēka
24.09.2004

Gvardeisk-Ibica

Komentē
0
Saglabā

Maza pilsētiņa. Kaut kāds rajona centrs ar tādu nosaukumu, kas katram no galvaspilsētas atsūtītajam izraisa tikai smīnu un izsmieklu.

Pirmais septembris, mācību gada sākums. Un tas ir pēdējā mācību gada sākums kādas meitenītes dzīvē. Un no paša pirmā septembra viņa sāk gatavoties… Taču nevis noslēguma eksāmeniem, bet gan savai izlaiduma ballei. Patiesībā viņa ir sākusi gatavoties jau daudz agrāk — kad burtnīcu pēdējās lapaspusēs vai uz dzēšlapas zīmēja skaistas princeses skaistās kleitās. Viņa gatavojas un sapņo par šo balli, lai gan lieliski zina, ka visa šī balle notiks skolas ēdnīcā, kur izkarinās kaut kādus plakātus un sienas avīzes. Uz šo balli atnāks vecāki un paziņas. Un vēl arī skolotāji un klases biedri. Un arī „b” klases un „c” klases skolnieki. Visi! Bet kas vēl var atnākt uz šo balli? No kurienes lai kāds rastos? Rajona centrā, skolas ēdnīcā…

Bet vienalga viņa cer, ka starp klasesbiedriem un radiniekiem pazibēs impozants vīrietis vai jauneklis, kurš pavisam nebūs līdzīgs ne cilvēkiem, kas dzīvo pilsētiņā, ne no galvas pilsētas atsūtītajiem.

Un vēl viņa cer, ka no skolas ēdnīcas vecajiem skaļruņiem viņas izlaidumā viņai skanēs vismodernākā un liegākā mūzika.

Bet vasarā viņa brauca peldēties uz upīti vai ezeru. Brauca ārpus pilsētas putekļainā autobusā un domāja: bet reklāmās taču rāda, ka, paņemot vairākus kaut kā iepakojumus, trīs jogurta etiķetes vai atrodot speciālu kaut kādas limonādes korķīti, aizsūtot to uz kaut kādu adresi, var laimēt ceļojumu… Un aizbraukt tur, kur aug palmas, kur jūra ir pārsteidzoši caurspīdīga un kur dzīvo Malibu glābēji. Un ja viņa tur aizlidos, tad viņu, protams, sagaidīs impozants vīrietis vai iededzis jauneklis, pavisam atšķirīgs no klases biedriem… Un viņa metīsies viļņos, un peldēs pa jūru. Bet viņa nekad nav peldējusi jūrā, un, protams, pirmais vilnis viņu aizskalos. Un viņa sāks slīkt, un palīgā viņai steigsies visi Malibu glābēji. Bet viņa smaidot grims debeszilajās dzīlēs. Un tur, dziļumos ausīs viņai skanēs tikai vismodernākā un visliegākā mūzika.

Bet reiz aukstā rudens dienā, kad viņa nāks pēc skolas, vicinot portfeli, ies garām maiznīcai vai gastronomijai un ieraudzīs, kā piebremzē ne pārāk jauna ārzemju mašīna, šīs mašīnas logi nolaidīsies, un no turienes palūkosies neskūtas sejas ar lipīgām acīm, un viņa sajutīs, kā šis lipīgās acis seko viņai un apskata viņas vidukli un kājas. Un visu pārējo dienu viņai būs ļoti labs noskaņojums. Un viņa liksies, ka visur viņas mazajā pilsētiņā skan vismodernākā un liegākā mūzika.

No krievu valodas tulkojusi Laura Tabūna.

Jevgeņijs Griškovecs

Aktieris. Dramaturgs. Režisors. Rakstnieks. Muzikālo projektu tekstu autors. Jevgeņiju Griškovecu ne velti mēdz saukt par cilvēku-teātri. Griškovecs dzimis 1967. gada Kemerovā. Studējis filoloģiju. Tr...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!