Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
27.04.2020

Gribu domāt par 2021. gadu

Komentē
1
Saglabā

No vienas puses, pēdējo nedēļu tēma Nr. 1 daudzus ir nogurdinājusi, no otras puses – tā tiešām ir tēma Nr. 1 un citas liekas mazsvarīgas.

Domāju, ka ar šo pretrunu saskāries ikviens, kurš, profesionālu vai pašizpausmes motīvu vadīts, raksta žanrā "komentārs". Var rakstīt par pandēmijas ekonomiskajiem, politiskajiem, medicīniskajiem u.c. aspektiem, bet beigās, grozies, kā gribi, vienalga teksts ir par koronavīrusu. Turklāt iemesls ir ne tikai pragmatisks (teksta "lasījumu" skaits), bet arī zināma pašcenzūra, jo rakstīt par kādu kardināli atšķirīgu tēmu "šajā laikā" pašam autoram var šķist uzspēlēti. Piemēram, principā es labprāt radītu tekstu saistībā ar Ļeņina 150. dzimšanas dienu 22. aprīlī, bet man ir aizdomas, ka tas izskatītos snobiski un nejēdzīgi. Pareizāk sakot, tā: ja par šo tēmu pandēmijas laikā raksta arī Latvijā labi zināmais mākslas teorētiķis Boriss Groiss, tad filozofam Groisam tas, kā saka, ir piedodams, jo tas ir Groiss, bet, ja rakstītu… Īsi sakot, nerakstīšu.

Tātad – kādas ir iespējamās tekstu rakstītāja stratēģijas, kas ļautu gan neatkārtot simto reizi pašam un citiem jau "aknās sēdošo" tēmu Nr. 1, gan neizskatīties pēc sociopāta?

Viena varētu būt mani pašu interesējošo jautājumu kaut kā ieblēdīt tēmas Nr. 1 kontekstā. Piemēram, ja "Satori" būtu man pasūtījis publikāciju par nesen iznākušo grāmatu "Latviešu dziedināšanas tradīcija", tad es varētu tekstu sākt, atzīmējot raganu prāvās minēto tradīciju atbrīvoties no slimības, to it kā pārnesot uz dzīvnieku. "1650. g. prāvā aicinātais zīlnieks gailim iegriezis sekstē, tur saistījis visu nelaimi un velnu. Gailis nobeidzies." [1] Nu un tad dziļdomīgi norādīt, ka, lūk, tā cilvēki centās egoistiski nodot savas slimības dzīvniekiem, savukārt mūsdienās, kā labi zināms, ir otrādi. Kāda likteņa ironija, vai ne? Diemžēl "pievilkšana aiz matiem" ir acīmredzama, tādēļ paņēmiens atzīstams par neapmierinošu.

Esmu pamanījis elegantākas formas. Demonstratīvi tiek izvēlēts kāds elements globālajā tēmā Nr. 1, un tad tas apspēlēts plašāk. Piemēram, laikā, kad par cilvēka ārējā tēla sastāvdaļu kļūst aizsargmaska, publicējot glītu tekstu par masku funkcijām antīkajā pasaulē. Maskas teātrī, reliģiskajos rituālos, mirušo šķirstos. Interesanti, protams. Vai arī par godu pašizolēšanās, distancēšanās un vispār satraukta gara laikmetam var sākt podkāstu ciklu "Atbild sīriešu mistiķi". Tā teikt, dzīves jēgas meklējumi senatnē, dzīvojot vientulībā kādā alā, tuksnesī vai, vēl krāšņāk, staba virsotnē. Atzīšos, man šāds paņēmiens patīk, tomēr tajā ir manāma tāda kā saraustītība, bet gribētos mani un, pieļauju, arī "Satori" lasītājus interesējošos jautājumus bēdīgi slavenās tēmas Nr. 1 kontekstā iesaistīt organiskāk, ar tālāku perspektīvu un lielāku noderīgumu.

Šķiet, tas ir iespējams, un tēzes ilustrēšanai minēšu divus piemērus un vienu zaļu ideju.

Šobrīd ļaudis pasaulē ar pastiprinātu interesi un cerībām raugās uz zinātniekiem. Cik šāda attieksme būs noturīga un cik tā saturiski pamatota, ir cits jautājums, bet runa nav par to. Un izrādās, ka pandēmija grauj arī zinātnes infrastruktūru. Piemēram, aprīļa vidū darbu bija apturējuši 120 pasaules lielākie teleskopi, jo Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi skar visus. Labi, varētu teikt – astronomi tam gan droši vien nepiekritīs – tā nav tā lielākā nelaime. Cits piemērs – izrādās, pasaulē ir laboratorijas, kas tā paša Covid-19 dēļ spiestas puslīdz humāni, tomēr masveidā piebeigt eksperimentiem domātās peles, jo pietrūkst darbaroku to ēdināšanai un apkopšanai. Jāatgādina, ka šīs peles nav sadistiski noskaņoto pētnieku eksperimentu objekts tāpat vien – ģenētiski tiek veidotas specifiskas tā saucamās līnijas, kurām piederīgās peles ir paredzētas konkrētu bioloģisku  procesu, tostarp konkrētu cilvēka veselības problēmu, pētniecībai. Respektīvi, ilgākā laika periodā var iet zudumā "instrumenti", kas veidoti tieši mums tik dārgās tēmas – cilvēka veselības – virzīšanai uz gaišo nākotni. Varētu minēt piemērus arī no citām zinātnes disciplīnām. Savukārt lielā tēma ir tāda, ka zinātne, kas kādam var likties mazliet dīvainu ģēniju vienpatņu joma, laika gaitā kļuvusi par sarežģītu kolektīvu infrastruktūru – pulksteņa mehānismu, kuru, kā izrādās, ir ļoti viegli sačakarēt. Un man šķiet ļoti interesanti un būtiski, vai gudrāki ļaudis atradīs veidus, kā sačakarēšanas risku mazināt, organizējot pētniecības procesu citādi. Varbūt tas nemaz nav iespējams, bet arī šāds secinājums būs nozīmīgs.

Otrs piemērs ir saistīts ar vizuālajām mākslām no vienas puses un pandēmiju pavadošajiem ierobežojumiem no otras. Es personīgi neuzskatu, ka Rietumeiropā un Baltijā mums pār plecu jau raugās Lielais Brālis, tomēr skaidrs, ka pārskatāmā nākotne būs īpatnēja saistībā ar uzraudzību, ko pār indivīdu veic vara. Un, raugi, šī tēma, kas mākslā jau iepriekš interesanti un, manuprāt, jēgpilni aplūkota, būtu turpināma. Nojaušu, ka daļa šādu vēl pirms pandēmijas tapušo māksliniecisko akciju – uzvedums metro, par "skatītāju" apzināti izvēloties novērošanas kameras, konkrētā mākslinieka sejas 3D izveide un "kopiju" pavairošana, lai šo "kopiju" valkātāji pilsētā jauktu galvu novērošanas sistēmām, u.c. – tika veidotas atbilstoši šo mākslinieku politiski kreisajiem uzskatiem un protestējot pret kapitālismu kā pret savā būtībā arī autoritāru sistēmu. Neesmu pārliecināts, ka specifiski politiskā žesta akcentēšana ir noderīga arī pandēmijas apstākļos, tomēr kopumā mākslas reakcija uz pandēmijas radīto uzraudzības un kontroles sistēmu per se man šķiet attīstāma.

Savukārt "zaļās" idejas pamatā ir divi notikumi. No vienas puses, pasaules vadošo veselības nozares ekspertu paziņojumi aizvadītajā nedēļā vēsta, ka "šis ir uz ilgu laiku". Respektīvi, neatkarīgi no tā, kādās jomās pašreizējie ierobežojumi tiks atcelti vai mīkstināti, principā mēs būsim spiesti mainīt savus savstarpējos komunikācijas paradumus, tostarp ikdienā publiskajā telpā. No otras puses, žurnāla "Sociologičeskoje obozreņije" šāgada pirmajā numurā (kas, visticamāk, nodots drukāšanai vēl, pirms tēma Nr. 1 kļuva aktuāla) lasīju publikāciju par to, kā laika gaitā mainījusies slimnīcu arhitektūra un iekārtojums atbilstoši militāro konfliktu iedabas maiņām. Tēma potenciālai apspriešanai: kā mainīsies, teiksim, tirdzniecības centru vai restorānu iekārtojums, ja pieņemam, ka 2021. un 2022. gadā cilvēki atšķirīgi vērtēs to, cik tuvu cits citam sēžam, stāvam, ejam? Respektīvi, mainās cilvēku uztvere par telpu ap sevi, šīs telpas robežām un privātumu. Piemēram, tas, ka vienas ģimenes locekļiem vispār tā kā derētu guļamvietas dažādās telpās, patiesībā ir samērā jauna parādība – tikai 19. gadsimta septiņdesmitajos gados Lielbritānijā parādījās projekti ģimeņu kotedžām ar trim atsevišķām telpām, kas nošķirtas gulēšanas nodrošināšanai, savukārt ASV 1919. gadā parādījās standarts, ka valsts ierēdņu (sic!) ģimeņu gadījumā telpu skaitam jāatbilst ģimenes locekļu skaitam [2]. Var izteikt hipotēzi, ka priekšstati par vēlamo, ja tā drīkst teikt, ķermeņu savstarpējo stāvokli publiskajā telpā būs mainījušies arī tad, kad mēs ik dienu vairs nervozi nevērsim ziņu portālus, lai uzzinātu Covid-19 jaunāko "statistiku". Un publiskās telpas veidotāji (arhitekti, dizaineri, uzņēmēji) būs spiesti to ņemt vērā.

Rezumējot – pandēmijas tēma nomāc citas, nav jēgas to noliegt. Tajā pašā laikā, ja  pieņemam domu, ka mūsu dzīve pārskatāmā nākotnē būs mainījusies, ir vērts no būtībā neko neizsakošas novaidēšanās "dzīve vairs nebūs tāda kā iepriekš" pāriet uz šīs jaunās realitātes piepildīšanu ar racionālu saturu.

 

[1] Ančevska, Ieva. Latviešu dziedināšanas tradīcija. Zinātne, 2020. 172. lpp.

[2] Trentmann, Frank. Empire of Things. Penguin Books, 2017. 246. lpp.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!