Grāmatnīca

Es neiesaistījos diskusijā agrāk, jo, pirmkārt, nelasu komentārus zem saviem rakstiem. Pareizāk sakot - cenšos nelasīt arī tad, kad tādi tur uzrodas. Es nelasu arī pašus rakstus un, vēl vairāk, parasti tā īsti neizlasu labojumus, kurus man pirms publicēšanas atsūta Henriks. Jo, un tas ir otrkārt, es labi zinu cenu visiem šiem saviem tekstiņiem. Kurš Tev, Andri, centies tos iesmērēt kā nez kādas raudzes literatūru? Kāds Tevi būs nekrietni piemānījis. Šī ir autora sleja, tāds kā blodziņš. Visi šie teksti ir rakstīti ekspromtā. Ja es tiešām sēdētu un tos pilnā nopietnībā labotu, pirms nodot, tad šīs slejas nebūtu. No visa, kas te zem mana vārda nopublicēts, es pats atstātu vienu vai, labi, divus rakstus, par kuriem man nav kauns un kurus es pat spēju pārlasīt reizēm. Varētu jautāt, kāpēc tad es vispār to daru. Nu, tāpēc, ka pašā rakstīšanas brīdī man ir pareizais fīlings, kad man šķiet, ka tiešām sanāk kaut kas. Bet tas ātri pāriet un parasti, pieliekot punktu, man pat vairs nav dūšas kārtīgi visu pārlasīt. Jo pavisam burtiski fiziski metas nelabi. Nelabi no greiziem teikumiem, falšas patētikas, pliekaniem salīdzinājumiem, nebeidzamās liekvārdības. Tā kā - nu, ja Tu domā, ka tas ir slikti, tad es varu Tev tikai piekrist - nekā laba nav. Es savus raksteļus nelasu un Tev varu ieteikt tikai to pašu. Bet tas jau nav tas, ko gribēji dzirdēt, vai ne? Tu reizēm zvani man trīsreiz dienā, bet šoreiz nolēmi vērsties tā, netieši, lai kaut kādu publisku diskusiju raisītu par Hirša "negatavajiem" tekstiem, literāro pubertāti. Man ir interesanti - kuram un ko tas, Tavupŗāt, varētu mainīt?