Garš ceļš un mīla rada grāmatas,
bet, ja nav viņās zemes un nav skūpstu,
nav cilvēka ar rokām devīgām
un sievietes nav katrā viņu lāsē,
nav bada, gribas, dusmu nav un gaitas, -
tās ne par zvanu kļūs, ne vairogu,
tām nebūs acu, mute mēma būs
kā priekšrakstiem no Vecās Derības.
Man patīk, kaislības kad savijas.
Es asinīs un mīlā dzeju sadzirdu.
Es cietā zemē iedēstīju rozi,
lai rasa aizstāv to pret saules uguni.
Lūk, tāpēc gāju es un dziedāju.
atdzejojis Rainis Remass
0