Grāmata par "bijušajiem jauniešiem"

Paldies par aprakstu. Tabestic Enteron, protams, lieliska grupa, kas arī bija tā laika Latvijas supergrupa, spēlēja progessive death / grind, ļoti inovatīvu, dvēseliskiem tekstiem. Laikam arī labākais, kas LV metālmūzikā ir noticis. Bet tā arī viņi nevienu albumu neierakstīja. Tā kā Fauns no metālvokālista gaitām šķietami ir atteicies uz ilgāku laiku, tad laikam arī nespīd vairs arī.

Uz Meshuggah gribēju iet cph, bet koncis nenotika (grupa pat vispār nebija apstprinājusi savu klātbūtni), un uz šo brīdi vairs neinteresē tik ļoti, lai pirktu biļeti. Labāk par Obituray koncīti tāpat nebūs :}}} Beherit baigie sātanisti ;((

Tabestic dziesmas teksts :
Čau, es esmu tavs draugs!
Tavs vaginālais sanitārs
Tavs kaunuma ananāss
Vienā vārdā sakot, es esmu pidarass.

Tu nespēji sagremot mūsu fekālās olas
Bet mutē jūti rabarberu garšu
Agri vai vēlu, es būšu tava astrālā padauza

Tas, ko tu pašreiz dari
Ir kā RPG bez dialogu variantiem
Tu izgaršo mūsu ekskrementus
Lai paceltu savu niecīgo levelu
Un izmanto expierience pointus
Savas anālās uztveres padziļināšanai

Es tevi izpisu Doom’ā un izdrāzu Duke’ā
Kveiks tev bija smagi par ātru
Bet ja tu zinātu, kas ir Unreal Tournament
Tu sāktu raudāt, jo te tev nav nekāds Counter-Strike

Un tu masēsi manas mazās sārtās oliņas
Tu būsi mans draudziņš, mēs iesim roku rokā
Uz vietu, kur nenoriet saule, un putni svilpo Judas Priest
Es tikai vēlos būt laimīgs

..man ir tikai fotogrāfijas.

TB teksts kā OBERJOBERŠTRUMBANTFĪRER meets MAZIE SMIRDĪGIE KOCIŅI meets ELIOTS.

Reklāmas aģentūras ir mana vājība... Ekonomiskais determinisms + LV mazie tirgi (ja Andžons, Šubrovskis vai Korsietis būtu amerikāņi, viņi varbūt nebūtu miljonāri, bet bez mūzikas spēlēšanas viņiem točna nekas nekad vairāk nebūtu jādara). Protams, 'tajos laikos' bija cita attieksme..

nu moins ...
šīs dzejas rindas paties' ir dvēseliskas. Tikai to autors ir kompleksains memļaks, kas dzenā mošķus datorspēlē un šķiet tikpat kusls kā recencetēs grāmatas varoņi

..lasot ik brīdi pārņēma domas par to, ka gribētos reiz grāmatnīcās arī Tavu grāmatu ieraudzīt, lai to izlasītu ar lielu patiku!

..bet lasot šo, Tu visu laiku izmantoji savas atmiņas par visādiem laikiem un diez vai tur nav pietiekai daudz krāsainu lietu, ko apkopot arī rakstiskā formātā :)

Salīdzinājumā ar trim portālā Ubi Sunt publicētajām recenzijām šo Daugavieša tekstu ir grūti nosaukt par recenziju (skat. A. Koroševskis - http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/19988/ J. Dibovska - http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/19966/ un U. Alksne - http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/19965/). Tai pat laikā piekrītu Kasimam, ka būtu ļoti interesanti lasīt Daugavieša vai kāda cita insaidera sarakstītu Torņa ierakstu studijas stāstu.

Vēl viena mulsinoša lieta ir tas, ka pirmā lieluma pagrīdes scēnas aktīvists uzraksta frāzi, ka tagad talantīgākie pagrīdes mūziķi strādā reklāmas aģentūrās, kamēr citi jau nomiruši vai ieslīguši atkarībās. Kādā veidā var noteikt, ka tie ir tieši talantīgākie? Cik es atceros, tad viena no underground vides tēzēm bija "galvenais - nekad nepārdoties". Vai gan nebūtu tā, ka tajos laikos tādu " reklāmistu" kā minimums izmestu no grupas, ja ne vispār pārtrauktu ar viņu attiecības, jo reklāma ir taču ir Ļaunā Kapitālisma sirds?