Ieva Bruņeniece
pirms 4 gadiem
Rakstā minētais prominentais zinātnieks Michael Mann minams kā viens no t.s. klimatgeitas un hockey stick illusion adeptiem. Vairāk par to varat lasīt A.W.Monteford grāmatā “The Hockey Stick Illusion. Climategate and the Corruption of Science” (2010.). Tā ir situācija, kad nepatiesi interpretē datus un vēlamo uzdod par esošo. Starp citu, vēl šobrīd domas dalās, kad tad patiesībā sākās industriālā revolūcija un ko pieņemt par atskaites punktu antropogēnajam SEG pieaugumam - 18.gs. vidu vai 19.gs.vidu... Bet tas jau ir nopietns jautājums - par faktu un datu precizitāti, aprēķiniem, valstu saistībām un attīstības iespējām.
Cilvēce ar savu daudzskaitlīgumu, masu un slodzi nomāc un degradē planētu Zeme, nav divu domu, ietekmē ozona slāni, klimata sistēmu un tās komponentes - atmosfēru, hidrosfēru, ģeosfēru, biosfēru, kriosfēru, bet ne tā, lai teiktu, ka, samazinoties siltumnīcefekta gāzēm (un runa ir par cilvēku saimnieciskās darbības radītajām!) par 80% vai 100%, spēsim noturēt gaisa vidējās temperatūras pieaugumu 2ºC, vai vēl labāk - 1,5ºC robežās, kā to ieskata pompozais 2015. gada Parīzes nolīgums. Klimats ir atvērta sistēma un to nevar ierobežot ar cilvēku iedomātām rīcībām, kuras, lai kā mēs censtos, nekādu dižo labumu vēl nav devušas Dabai un klimatam, vien miljardiem peļņu atsevišķiem. Cilvēks var attīstīt savu izpratni un zināšanas, ierobežot patēriņu un savas darbības radīto piesārņojumu, nepalielinot Dabas daudzveidības un tās sistēmu līdzsvara novirzes. Migrācija ir vispārējās cilvēku tiesības. Dzimstība arī, bet cilvēku uz Zemes ir par daudz par daudz. Visiem rūp labklājība, un uz tās rēķina arī attīstāmies. Ko tad ierobežosim un kādā veidā? Es nezinu.
Pauls Bankovskis
pirms 4 gadiem
Mārtiņš Galenieks
pirms 4 gadiem
20.gs 50.gados parādījās pirmie nopietnie pētījumi par cilvēku ietekmi uz klimatu
https://en.wikipedia.org/wiki/Roger_Revelle
60.gadu beigās pirmā precīzā simulācija
https://www.forbes.com/sites/startswithabang/2017/03/15/the-first-climate-model-turns-50-and-predicted-global-warming-almost-perfectly/#79206f196614
Plaša publika sāka uztraukties 80.gados. 1992.gadā bija Riodežaneiro vienošanās. Nu tas bija tas brīdis kad nostiprinājās tas zinātnieku konsensuss un sākās panika.
Tam visam par labu nenāca tas, ka naftas kompānijas vienlaikus pasūtīja pētījumus, kuri apstiprināja cilvēka ietekmi uz klimatu un maksāja par kampaņām, kas sētu šaubas par to.
Nu jā bet kaut kādas šaubas visu laiku bija arī pašiem zinātniekiem laikam, jo tajās simulācijās pārāk daudz nezināmo un tās visas beigu beigās tikai lielas laika prognozes. Taču princips ir izrādījies pareizs un prognozes piepildās "labāk" nekā kāds to būtu gaidījis. Tagad tās simulācijas ir daudz labākas, visu laiku tiek pievienoti jauni tie, ko viņi sauc feedback loops un tās prognozes kļūst tikai drūmākas.
dzimmijs13
pirms 4 gadiem
Vai var skatīties vēl "senāk" - ja Džordžs jaunākais nebūtu iebrucis, Irākā, u.t.t. Sekojoši - visi mūsu civilizācijas (kā cilvēku sugas kopums, ne Hantigtona iedalījumi) lēmumi neizbēgami noveduši pie šodienas ekoloģiskās katastrofas. Jo, principā mēs arī esam palikuši dzīvnieki, tādā izpratnē ka spējam tikai ekspluatēt savu vidi - kā mizgrauži, kas sev labvēlīgos apstākļos iznīcina savu vidi.
No "Inferno" mums neizbēgt. Diemžēl... lai kā gribētos kļūdīties!
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Andris Hiršs
0Pirmais latviešu filozofs intelektuālās vēstures "baltajā troksnī"
Ja kādreiz tiktu uzrakstīta latviešu (nevis Latvijas) filozofijas vēsture, tad viena no pirmajām nodaļām ietvertu Jēkaba Oša filozofiskās sistēmas izklāstu. Taču šāds sākuma punkts lasītājam, kuram nav priekšzināšanu par 19. gadsimta filozofiju, varētu kļūt par nopietnu izaicinājumu.

Juka Lājarinne
0Sirgstošā miesā sirgstošs gars
Esam ieraduši domāt par sevi, citiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem kā indivīdiem: viens gars vienā miesā, vesels vai slims – viens organisms. Šādu domāšanas veidu vajadzētu apšaubīt. Ķermeni apdzīvo un tā funkciju regulēšanā piedalās ne tikai tā nominālais īpašnieks, bet arī daudzi citi organismi.

Artis Svece
0M3gana iet uz skolu
Kamēr mēs baidījāmies no robotiem, kuri pārkāps Azimova trīs likumus, mākslīgais intelekts iemācījās rakstīt esejas. Diemžēl mēs varbūt zinām, ko darīt, ja robots mums uzbrūk ar dzelzs gabalu, bet neesam gatavi situācijai, kad tas uzraksta eseju vidusskolēna līmenī.

Mihailo Minakovs
0Rekviēms postpadomju periodam
Padomju Savienības sabrukums aptuveni trīs desmitgades ietekmēja to, kā attīstās nācijas Eiropas austrumos un Ziemeļeirāzijā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka postpadomju impulss vairs nedefinē to, kā nācijas dzīvo šajā pasaules daļā. Te sāk veidoties jauni laikmeti un reģioni.

0
Jauna pasaules kārtības arhitektūra. Matvijčukas Nobela Miera prēmijas runa
Tiesības ir dzīva matērija, kas visu laiku attīstās. Mums jāizveido starptautisks tribunāls un jāsauc pie atbildības Putins, Lukašenka un citi kara noziedznieki. Jā, tas ir drosmīgs solis. Taču mums jāpierāda, ka tiesiskums funkcionē un taisnīga tiesa pastāv, pat ja tā nenotiek uzreiz.

Redzējumi
04.09.2018
4
Globālais saules dūriens