Ieva Bruņeniece
pirms 4 gadiem
Rakstā minētais prominentais zinātnieks Michael Mann minams kā viens no t.s. klimatgeitas un hockey stick illusion adeptiem. Vairāk par to varat lasīt A.W.Monteford grāmatā “The Hockey Stick Illusion. Climategate and the Corruption of Science” (2010.). Tā ir situācija, kad nepatiesi interpretē datus un vēlamo uzdod par esošo. Starp citu, vēl šobrīd domas dalās, kad tad patiesībā sākās industriālā revolūcija un ko pieņemt par atskaites punktu antropogēnajam SEG pieaugumam - 18.gs. vidu vai 19.gs.vidu... Bet tas jau ir nopietns jautājums - par faktu un datu precizitāti, aprēķiniem, valstu saistībām un attīstības iespējām.
Cilvēce ar savu daudzskaitlīgumu, masu un slodzi nomāc un degradē planētu Zeme, nav divu domu, ietekmē ozona slāni, klimata sistēmu un tās komponentes - atmosfēru, hidrosfēru, ģeosfēru, biosfēru, kriosfēru, bet ne tā, lai teiktu, ka, samazinoties siltumnīcefekta gāzēm (un runa ir par cilvēku saimnieciskās darbības radītajām!) par 80% vai 100%, spēsim noturēt gaisa vidējās temperatūras pieaugumu 2ºC, vai vēl labāk - 1,5ºC robežās, kā to ieskata pompozais 2015. gada Parīzes nolīgums. Klimats ir atvērta sistēma un to nevar ierobežot ar cilvēku iedomātām rīcībām, kuras, lai kā mēs censtos, nekādu dižo labumu vēl nav devušas Dabai un klimatam, vien miljardiem peļņu atsevišķiem. Cilvēks var attīstīt savu izpratni un zināšanas, ierobežot patēriņu un savas darbības radīto piesārņojumu, nepalielinot Dabas daudzveidības un tās sistēmu līdzsvara novirzes. Migrācija ir vispārējās cilvēku tiesības. Dzimstība arī, bet cilvēku uz Zemes ir par daudz par daudz. Visiem rūp labklājība, un uz tās rēķina arī attīstāmies. Ko tad ierobežosim un kādā veidā? Es nezinu.
Pauls Bankovskis
pirms 5 gadiem
Mārtiņš Galenieks
pirms 5 gadiem
20.gs 50.gados parādījās pirmie nopietnie pētījumi par cilvēku ietekmi uz klimatu
https://en.wikipedia.org/wiki/Roger_Revelle
60.gadu beigās pirmā precīzā simulācija
https://www.forbes.com/sites/startswithabang/2017/03/15/the-first-climate-model-turns-50-and-predicted-global-warming-almost-perfectly/#79206f196614
Plaša publika sāka uztraukties 80.gados. 1992.gadā bija Riodežaneiro vienošanās. Nu tas bija tas brīdis kad nostiprinājās tas zinātnieku konsensuss un sākās panika.
Tam visam par labu nenāca tas, ka naftas kompānijas vienlaikus pasūtīja pētījumus, kuri apstiprināja cilvēka ietekmi uz klimatu un maksāja par kampaņām, kas sētu šaubas par to.
Nu jā bet kaut kādas šaubas visu laiku bija arī pašiem zinātniekiem laikam, jo tajās simulācijās pārāk daudz nezināmo un tās visas beigu beigās tikai lielas laika prognozes. Taču princips ir izrādījies pareizs un prognozes piepildās "labāk" nekā kāds to būtu gaidījis. Tagad tās simulācijas ir daudz labākas, visu laiku tiek pievienoti jauni tie, ko viņi sauc feedback loops un tās prognozes kļūst tikai drūmākas.
dzimmijs13
pirms 5 gadiem
Vai var skatīties vēl "senāk" - ja Džordžs jaunākais nebūtu iebrucis, Irākā, u.t.t. Sekojoši - visi mūsu civilizācijas (kā cilvēku sugas kopums, ne Hantigtona iedalījumi) lēmumi neizbēgami noveduši pie šodienas ekoloģiskās katastrofas. Jo, principā mēs arī esam palikuši dzīvnieki, tādā izpratnē ka spējam tikai ekspluatēt savu vidi - kā mizgrauži, kas sev labvēlīgos apstākļos iznīcina savu vidi.
No "Inferno" mums neizbēgt. Diemžēl... lai kā gribētos kļūdīties!
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Eva Johansone
0Dziedinošas sarunas 81+
Uz intervijām visbiežāk aicina tos, kuri nupat atklājuši izstādi, uzvarējuši sporta sacensībās vai atklājuši ko jaunu laboratorijā. Tagadnes redzējums un sasniegumi. Bet kā tas viss izskatās plašākā ietvarā? Ar šādu domu žurnālā "Satori.lv" uzsākam sarunu ciklu "81+" ar cilvēkiem.

Jete Anna Puriņa, Līva Lūse
0Jauns un jauns, un jauns
"Pelēka vasara, saulaina ziema" kopumā veidota kā "mīlestības vēstule" Franču jaunajam vilnim, Godāram, Trifo un pārējiem, tomēr rezultāts ir diezgan blāvs, jo pati kustība nekādā veidā netiek komentēta, bet no atsaucēm vien nav iespējams veidot izrādi.

Agris Bitāns
0Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa? Latgolys vaicuojums
Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa, cita tauta vai nacionālā minoritāte? Latgalieši negrib zaudēt savu identitāti. Tāpēc Latgalei un latgaliešiem savas identitātes saglabāšanai un attīstībai nepieciešama speciāla valsts pārvaldes struktūra.

Roberts Rasums
0Izraēlas–Palestīnas konflikts: laika josla
Lai gan konceptuāli tiek panākta vienošanās nākotnē atrisināt Jeruzalemes kontroles, ebreju dibināto ciemu un miljoniem palestīniešu bēgļu jautājumu, tā praksē neīstenojas. Būtiskākais šķērslis ir pretestība gan no radikālo palestīniešu puses, gan labēji noskaņoto Izraēlas politiķu (tai skaitā Benjamina Netanjahu un Ariela Šarona) opozīcijas dēļ.

Māris Zanders
0Vēstures nozare turpina meklēt savu vietu Latvijā
Politiskā elite vēsturi uztver nevis kā procesus un likumsakarības, bet gan kā krāšņus, savstarpēji nesaistītus sižetus. Rezultātā mēs kaut kā no zemgaļu virsaišiem ar milzu lēcieniem uzreiz tiekam pie jaunlatviešiem, bet pēc tam jau ir strēlnieki un 18. novembris.

Redzējumi
04.09.2018
4
Globālais saules dūriens