Globālais saules dūriens

Par klimata bēgļiem ir jārunā, un par to paldies. Par klimata mainību, tās cēloņiem - gan piesardzīgi, un lūgums tikai tiem, kas patiešām izprot Dabu, tās cikliskumu, fiziku, bioloģiju, zinātniskos faktus un cēloņsakarības. Klimata politika un retorika diemžēl ļoti lielā mērā ir tikusi atrauta no klimata būtības un fenomena, ne velti juristi, politologi un neprofesionālās NVO šo jautājumu pārņēmuši. Patiesākais un gudrākais, ko esmu lasījusi latviski par klimata cikliskumu, ir 2018.gada oktobra numura žurnālā “Rīgas Laiks” publicētā Arņa Rītupa intervija ar seno zīmju pētnieku Vanu Dajau rakstā “Starp debesīm un zemi”. Fragments šeit - https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/starp-debesim-un-zemi-19569. Vēl laba grāmata ir Ian Plimer “Heaven and Earth, Global warming: the missing science” (2009.).
Rakstā minētais prominentais zinātnieks Michael Mann minams kā viens no t.s. klimatgeitas un hockey stick illusion adeptiem. Vairāk par to varat lasīt A.W.Monteford grāmatā “The Hockey Stick Illusion. Climategate and the Corruption of Science” (2010.). Tā ir situācija, kad nepatiesi interpretē datus un vēlamo uzdod par esošo. Starp citu, vēl šobrīd domas dalās, kad tad patiesībā sākās industriālā revolūcija un ko pieņemt par atskaites punktu antropogēnajam SEG pieaugumam - 18.gs. vidu vai 19.gs.vidu... Bet tas jau ir nopietns jautājums - par faktu un datu precizitāti, aprēķiniem, valstu saistībām un attīstības iespējām.
Cilvēce ar savu daudzskaitlīgumu, masu un slodzi nomāc un degradē planētu Zeme, nav divu domu, ietekmē ozona slāni, klimata sistēmu un tās komponentes - atmosfēru, hidrosfēru, ģeosfēru, biosfēru, kriosfēru, bet ne tā, lai teiktu, ka, samazinoties siltumnīcefekta gāzēm (un runa ir par cilvēku saimnieciskās darbības radītajām!) par 80% vai 100%, spēsim noturēt gaisa vidējās temperatūras pieaugumu 2ºC, vai vēl labāk - 1,5ºC robežās, kā to ieskata pompozais 2015. gada Parīzes nolīgums. Klimats ir atvērta sistēma un to nevar ierobežot ar cilvēku iedomātām rīcībām, kuras, lai kā mēs censtos, nekādu dižo labumu vēl nav devušas Dabai un klimatam, vien miljardiem peļņu atsevišķiem. Cilvēks var attīstīt savu izpratni un zināšanas, ierobežot patēriņu un savas darbības radīto piesārņojumu, nepalielinot Dabas daudzveidības un tās sistēmu līdzsvara novirzes. Migrācija ir vispārējās cilvēku tiesības. Dzimstība arī, bet cilvēku uz Zemes ir par daudz par daudz. Visiem rūp labklājība, un uz tās rēķina arī attīstāmies. Ko tad ierobežosim un kādā veidā? Es nezinu.

"Klimata izmaiņas ir realitāte, par kuru zinātnieki brīdina jau kopš pagājušā gadsimta vidus un kas beidzot acīmredzot ir atnākusi." Pārsteidzoši, bet kopīga izpratne par CO2 izmešu saistību ar temperatūras paaugstināšanos un ledāju kušanu ir nākusi relatīvi nesen: https://www.nybooks.com/articles/2018/08/16/arctic-big-melt/

"neakceptējot bēgļu kvotas, kas patiesībā bija smieklīgas, mēs drusku esam palīdzējuši nākt pie varas populistiem Dienvideiropā." - Bet uz to pašu jautājumu var skatīties arī - uzspiežot bēgļu kvotas, nevis nodrošinot ES ārējo robežu aizsardzību (protams, personīgi nav ne jausmas kā to paveikt ievērojot morālās ētikas principus, bet neizbēgami ka nekontrolēta vai vāji kontrolēta migrantu uzņemšana veicina cilvēku kontrabandistu biznesu), "establišmenta eirokrāti" palīdzējuši nākt pie varas populistiem. Protams, te var vilkt arī citas paralēles, piemēram - ja francūži nebūtu nobombardējuši Kadafi - neizprotami bezjēdzīgs lēmums, lai arī atšķirībā no dažiem labiem nulto gadu lirika.lv veidotājiem, nekad neesmu jūsmojis par šo īpatnēji perverso diktatoru.
Vai var skatīties vēl "senāk" - ja Džordžs jaunākais nebūtu iebrucis, Irākā, u.t.t. Sekojoši - visi mūsu civilizācijas (kā cilvēku sugas kopums, ne Hantigtona iedalījumi) lēmumi neizbēgami noveduši pie šodienas ekoloģiskās katastrofas. Jo, principā mēs arī esam palikuši dzīvnieki, tādā izpratnē ka spējam tikai ekspluatēt savu vidi - kā mizgrauži, kas sev labvēlīgos apstākļos iznīcina savu vidi.
No "Inferno" mums neizbēgt. Diemžēl... lai kā gribētos kļūdīties!