Brīdinājums: visi dzejoļos minētie notikumi un tēli ir patiesi; jebkāda līdzība ar izdomājumiem ir nejauša.
Pirmā cēliena beigas
aiz loga ir gaiša nakts
uz galda kaut kādas puķes
pie sienas mēness
ar pirkstu nobraucu pa uzaci
uzvelku sev apli uz pieres
nekā jauna nekā jauna
man tevis pietrūka tik sen
vairāku gadu garumā
tikai sarunājāmies un dejojām
nē es nemīlēju tevi jau tad
bet pirms ziemas gan mazliet
nav jēgas par to domāt
kāpēc mums tagad neiet
un kur paguvām jau kļūdīties
vienkārši stulbi ka vasarā
mēs neguļam kopā zem ābeles
Augusta mēness
es pieliecos tuvāk saulei
un dzirdu kā viņa saka
tu viņu gribi bet nevari dabūt
jo viņš tevi negrib circenīt
es rādu saulei slapjus vaigus
viņa nogrozās un atbild
ej nu pačīksti mēnesim
skumji kukainīši kas prasa sauli
bet negrib ieraudzīt patiesību
nav spējīgi sasildīties
bet es viņu gribu es viņu gribu
žēlojos baltajām debesīm
bet viņš tevi negrib viņš tevi negrib
skan saules balss aiz mākoņiem
un iestājas aukstuma laiks
es guļu mēness piegaismotā istabā
attālumu no pleca līdz sienai
neviens nepārtrauc
izstiepju roku un pieskaros tapetēm
tu negribi tu negribi tu negribi tu
grīļīga ģitāra sāk žūžot no loga
circini vēl draudzenīt
tev neviena nav bet tu esi
un tu esi tu tiešām tiešām esi
reti kas tā skumdina
kā saulaina diena bēdīgā brīdī
tagad ir nakts tu guli viena
apkure vēl nav pieslēgta
ideāls brīdis dziesmai
Cits pāris
pagāja diena un vēl viena
mūsu viesnīcas numuriņā
iemitinājās cits pāris
lūdzu norādiet jūsu attiecības
mēs esam no vienas sugas
atraduši viens otru un tūliņ
pazuduši starp priedēm
bet kļuva pārāk auksti
tāpēc izlīdām laukā un esam te
neko tamlīdzīgu viņi nerakstīja
viņi rakstīja vienkārši
mēs esam pāris
aizgāja gulēt un no rīta
cēlās uz brokastīm
visās vietās kur esam bijuši
tagad noticis kaut kas cits
ikdiena un sadzīve tur auž
seģeles un vienkāršība
snauduļo ikvienā kaktā
tikai man šūnās arvien plosās
vēlme pēc tevis vēl
Plēsējs
ja notikušais būtu mazāk mitoloģisks
es būtu vienkārši stāvoklī
mēs apprecētos kā to darīja mani un tavi
vecāki sievas un vīri bez smilkstiem
bet nekas tāds nenotika
tāpēc esam drīzāk tēli
tālu viens no otra
tikai mazs plēsējs mežā kauc
mannauu-uuu manu vecākuu-uuu auuu
es to dzirdu katru dienu
staigājot gar jūru
viņš reizēm iznāk uz kāpas
bet mani bez tevis nepazīst
nebūtu viņa es varētu aizmirst
kā kopā mēs kļūstam par dzīvniekiem
bet es pazīstu mazo plēsēju
un visa ainava turpina vaidus
drūmi bezspalvainās rokas
es stiepju uz tevi
mēnesi
kļūsti taču vienreiz pilns
aizmirsti savas cilvēkbūšanas
pārbrauc no stulbās holandes
un atgriezies īstajās mājās
kur tava mute lūdz padzerties
no manas mutes
Cits pāris
pagāja diena un vēl viena
mūsu viesnīcas numuriņā
iemitinājās cits pāris
lūdzu norādiet jūsu attiecības
mēs esam no vienas sugas
atraduši viens otru un tūliņ
pazuduši starp priedēm
bet kļuva pārāk auksti
tāpēc izlīdām laukā un esam te
neko tamlīdzīgu viņi nerakstīja
viņi rakstīja vienkārši
mēs esam pāris
aizgāja gulēt un no rīta
cēlās uz brokastīm
visās vietās kur esam bijuši
tagad noticis kaut kas cits
ikdiena un sadzīve tur auž
seģeles un vienkāršība
snauduļo ikvienā kaktā
tikai man šūnās arvien plosās
vēlme pēc tevis vēl
Augusta mēness
es pieliecos tuvāk saulei
un dzirdu kā viņa saka
tu viņu gribi bet nevari dabūt
jo viņš tevi negrib circenīt
es rādu saulei slapjus vaigus
viņa nogrozās un atbild
ej nu pačīksti mēnesim
skumji kukainīši kas prasa sauli
bet negrib ieraudzīt patiesību
nav spējīgi sasildīties
bet es viņu gribu es viņu gribu
žēlojos baltajām debesīm
bet viņš tevi negrib viņš tevi negrib
skan saules balss aiz mākoņiem
un iestājas aukstuma laiks
es guļu mēness piegaismotā istabā
attālumu no pleca līdz sienai
neviens nepārtrauc
izstiepju roku un pieskaros tapetēm
tu negribi tu negribi tu negribi tu
grīļīga ģitāra sāk žūžot no loga
circini vēl draudzenīt
tev neviena nav bet tu esi
un tu esi tu tiešām tiešām esi
reti kas tā skumdina
kā saulaina diena bēdīgā brīdī
tagad ir nakts tu guli viena
apkure vēl nav pieslēgta
ideāls brīdis dziesmai
Otrā cēliena beigas
aiz loga ir gaiša nakts
uz galda kaut kādas puķes
pie sienas mēness
ar pirkstu nobraucu pa uzaci
uzvelku sev apli uz pieres
nekā jauna nekā jauna
man tevis pietrūka tik sen
vairāku gadu garumā
tikai sarunājāmies un dejojām
nē es nemīlēju tevi jau tad
bet pirms ziemas gan mazliet
nav jēgas par to domāt
kāpēc mums tagad neiet
un kur paguvām jau kļūdīties
vienkārši stulbi ka vasarā
mēs neguļam kopā zem ābeles
Brīdinājums: pašlaik nav pierādījumu tam, ka atkārtojums ir mūžīgs, un tomēr šāda iespēja pastāv.
0