Aktualitātes
24.02.2023

Gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā: 11 svarīgākie "Satori" raksti šajā laikā

Komentē
6

Ir pagājis gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā esam centušies dažādos veidos un caur dažādām balsīm izteikt to, kas noticis – gan pirmo izmisumu un bailes, gan drosmi, ko sevī un citos atraduši ukraiņi. Atskatoties uz aizvadīto gadu, esam apkopojuši 11 publikācijas, kas, mūsuprāt, visprecīzāk izteikušas kara šausmas, sarežģītību, ukraiņu spēku un ticību.


1. Kara pirmo dienu hronika – Jeļenas Kostjučenko reportāžas no pierobežasHersonasOdesas un Mikolajivas

"Sestajā dzīvoklī, pretī manam, ome sēdēja virtuvē – tas viņu arī izglāba. Viņa sāka briesmīgi kliegt. Histēriski... Ieejas durvis bija aizslēgtas, labas, krietnas durvis, tāpēc tās neizkrita. Mēs pat nevarējām omi dabūt ārā pa durvīm. Izvilkām viņu caur balkonu – caurumu, kur agrāk bija balkons. Izsaucām ātro palīdzību. Viņai tecēja asinis. Laikam viņai trāpīja šķembas, sagriezās. Jautājām: "Vai mājās neviena nav?" Viņa gan jau bija šokā, 82 gadi tomēr, atbildēja: "Neviena nav." Nu, ja nav, tad nav."

2. Stāsts par Natāliju un viena cilvēka protestu – Maika Koljēra raksts "Sumy, Ukraina, I'm with you!"

"Pavasara kautrajā saulē zem šī stenda bija redzams kāds vientuļš stāvs. Viņai bija Ukrainas karogs ap pleciem, un katrā rokā viņa turēja plakātu. Viņa nekustējās. Viņa neklaigāja. Viņa vienkārši stāvēja, saulē nedaudz samiegusi acis, kamēr garām dārdēja auto un ik pa laikam arī vilcieni."

3. Kā cīnīties, kad karš ir pretīgs – rakstnieka Artema Čapaja "Pacifista kara dienasgrāmata".

"Starp citu, atšķirībā no FB šeit, kazarmās, vispār nav skaļu frāžu. Vienreiz čalis kautrīgi: "Kā saka, slava Ukrainai"; tomēr galvenokārt: "Izgulējies – un jau laimīgs," obligātā dienesta kareivis pa mobilo saka sievai un tālāk runā par austiņu pilieniem dēlam. Kā izmazgāt veļu, kā nenosalt dežūrā."

4. Par karu aiz saukļiem un frāzēm – rakstnieks Artems Čehs, "Nenovērtējama pieredze"

"Mūsu drošsirdīgie bruņinieki ir kājnieki, artilērija, mehanizētie, kuri vienkārši mauc, jo viņiem nav izvēles. Tas ir par tik drausmām bailēm un par tādu gaļasmašīnu, ka pat nav zināms, kas viņus dzen uz priekšu. Tas ir par satrūdējušu un bruņās izcepušos līķu smakām, par sevis pasargāšanas cinismu un nežēlību pret citiem, pret savējiem un pret sevi pašu, par melniem maisiem (maisiņiem, kastītēm, kārbiņām), par morgu blāvo gaismu un pēcoperācijas bioatkritumiem, par nāvi kā ikdienu un par pārkāptu anatomisko šausmu uztveres robežu. Nenovērtējama pieredze, kuru atkrēpos vēl arī mūsu mazbērni."

5. Par to, kāpēc Ukraina uzvarēja Krieviju kara pirmajā dienā – saruna ar "The Kyiv Independent" galveno redaktori Olgu Rudenko.

"Es apzinos, ka mums priekšā grūts darbs, atjaunojot izpostītās teritorijas, un vēl gadiem ilgi cilvēki cietīs no kara atstātajām traumām, taču es jūtos labi par to, kā šis karš ir transformējis ukraiņu nacionālo identitāti. Tā ir galīga un pilnīga šķiršanās no visa, kas ir padomisks un krievisks, no visa, kas ir kleptokrātiski autoritārs. Šis karš iznīcināja pēdējās saites ar to, un tagad Ukrainai nav citas nākotnes kā vien kopā ar demokrātisko pasauli."

6. Rakstnieka Jāņa Joņeva reportāža no frontes tuvuma – "Kļūsti par slepkavu, paliec cilvēks".

"Uz ielas Kijivā redzu: zēns pietupies aiztaisa meitenei sandali. Kaut kur tepat simttūkstoš orku pret viņiem iet. Bet zēnam jāaiztaisa meitenes sandale, tur neko nevar padarīt. Es gribu aši un slepeni nofotografēt. Meitene to pamana, domāju – sadusmosies, taču nē, viņa pasmaida un sāk kārtot matus.

Es domāju: redzēšu, kā cilvēki himnu skandē, kā brīvprātīgie maršē uz fronti. Redzu, kā sien sandali."

7. Par neizbēgamo Krievijas sabrukumu – saruna ar ukraiņu rakstnieci Oksanu Zabužko.

"Mēs pēdējā gada laikā esam bijuši liecinieki tam, ka ir iznīcināts visilgāk pastāvējušais mīts, ar kuru sevi vismaz pēdējos 200 gadus maldinājusi Rietumu sabiedrība, – mīts par Krievijas neuzvaramību."

8. Apliecinājums, ka dzeja spēj runāt par karu un dusmām – Ivara Šteinberga poēma "Pasaules kauns".

"smird grezno piļu laukums, lāču dresētāja elpa,
smird tantuku klačas un spalvainu onkuļu lamāšanās,
smird tavas interneta mājas lapas, smird slejas, tavi viedokļu raksti
un ziņas, smird intervijas un oficiālo kanālu vienīgās, bet mainīgās versijas,
smird visa tava valsts, Vlaģik."

9. Apgāžot mītu par "lielo krievu kultūru" – rakstnieces Olenas Pšeničnas manifests "Katru reizi, krievu kultūra".

"Katru reizi, kad jūs man ierunāsieties par veļikij ruskij ķeatr, es jums stāstīšu par to Brovaru rajona sievieti, no kuras mājas krievu marodieri atkāpdamies rāva nost metāla dakstiņus. Par "pasaules otrās armijas" tankiem un bruņutransportieriem, kuri bija līdz ūkai piekrauti ar ukraiņu mājokļos salaupīto. Nozagti telefoni, planšetes, televizori, veļasmašīnas, paklāji, rotaslietas, alkohola pudeles, pannas, drēbes, rotaļlietas, apavi – viss, kas šiem izdzimteņiem trāpījās ceļā. Par to, kā, nokļuvuši Baltkrievijā, viņi sāka ar to, ka salaupīto sūtīja savām ģimenēm krievijā. Par to, kā viņi zagtās mantas tirgoja Baltkrievijas tirgos. Lūk, kā es jums atbildēšu par vajāto veļikij ruskij ķeatr."

10. Divu kultūru saruna – sarakste starp ukraiņu rakstnieku Serhiju Žadanu un amerikāņu rakstnieku Redžinaldu Dveinu Betsu "Mīļo Serhij, mīļo Dvein!".

"Mīļo Serhij,

ar šaujamieroci es pirmoreiz izšāvu vairākus gadus pēc tam, kad mani mati bija sākuši sirmot; vairākus gadu desmitus pēc tam, kad pirmoreiz tiku ieslodzīts; vairākus gadu desmitus pēc tam, kad biju izgājis no cietuma. Pēc tam, kad bija piedzimuši abi mani dēli. Pēc tam, kad vismaz desmit reizes biju pārcēlies uz dzīvi citur, allaž vēl mazliet tālāk no cietuma, allaž pietiekami tālu, lai neaizmirstu, ka pietiekami tālu nebūs nekad. Bet ko gan es zinu par karu?"

11. Apliecinājums cilvēcībai kara laikā – "Sarkanā krusta" brīvprātīgās Bohdanas Romancovas "Cerības dienasgrāmata".

"Rezultāts šodien ir ļoti iepriecinošs: vairāki tūkstoši glāžu tējas, viena laimīga kaķe un viens dāvanā saņemts bērna zīmējums, kuru es noteikti paglabāšu.

Atcerieties: katra izglābta ukraiņu kaķe ir solis pretī uzvarai."

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!