Francija – uzbrucējs un upuris

Šis raksts tieši ir publicēts ar nolūku, lai parādītu, ka nav viss tik acīmredzams, Jūsu domu gājiens tā arī neatbild uz jautājumu kādēļ tieši Francija? Un, jā, kristietība kādreiz bija tikpat radikāla ideoloģija kā islams šodien, kristieši organizēti gāja krusta karos, dedzināja sārtos utt. Tā kā nevajag piesaukt islāma pamatpostulātus kā noteicošos. Ir politiskais spēks, kurš izmanto savā labā jebko un reliģija vispār ir gards kumoss šādiem mērķiem.

C: "Šajā un citos gadījumos Francija ik dienu uztur noteiktus mītus. Viens no pazīstamākajiem ir uzskats, ka terorisms, islāms un imigrācija ir cieši saistīti un valsti degradējoši. Tā nav taisnība. Terorisms ir ticis piekopts daudzās valstīs un ideoloģijās, piemēram, nacismā un komunismā. Francija ir piedzīvojusi anarhistu, rojālistu, antidekolonizācijas aktīvistu, Korsikas un basku valsts atbrīvošanas kustību, kreiso radikāļu u.c. uzbrukumus. Šī brīža terorismu lielākoties īsteno Francijā dzimušie pilsoņi."

Nesaprotu šo autora loģiku. Kāpēc tad tā nav taisnība??
Tas, ka terorisms tika piekopts gan komunismā, gan nacismā nekādi neizslēdz tā piekopšanu islāma dogmatiski pārņemto vidū. Otrkārt, autora piesauktie "Francijā dzimušie pilsoņi" ir imigrantu pēcteči, kas tāpat tiešā veidā saistās ar imigrāciju.

Protams, ka kristietība bija tikpat radikāla (un joprojām ir manipulējoša). Taču laikam jau ne par kādreiz kristietību te ir stāsts.

Kādēļ tieši Francija?
Acīmredzamas "trīs lietas zāļu skapītī", kas lielā mērā savstarpēji izriet viena no otras:
1) viņi tur ir relatīvi sen un daudz;
2) viņi ir iekšēji sastrukturizējušies;
3) Francijas drošības struktūras nav tādā līmenī, kā, piemēram, Vācijā.

Pievienojos!
Un arvien brīnos, cik daudziem nav vēlēšanās saskatīt acīmredzamas lietas. Acīmredzamais tiek aizstāts ar sarežģītām intelektuālām konstrukcijām, starp kurām acīmredzamais tiek noslēpts un aizstāts ar politiski/konjunktūriski izdevīgāko un vajadzīgāko.

Bet varbūt, lai kā arī nepatiktu, viss daudz banāli vienkāršāk? Francijā ir milzīga musulmaņu imigrantu kopiena (starp citu, kaut kā neesmu dzirdējis, ka terora aktus rīkotu, piemēram, ieceļotāji no Dienvidāfrikas - pieminu tāpēc lai nevarētu piekārt "rasista" birku - ādas pigmentācijai nav nozīmes), un rakstā pieminētā "veiksmīgā integrācija" ir tikai lingvistiska un ekonomiska, bet ja pašidentifikācijas pamatā ir reliģiskā piederība, tad veiksmīga integrācija iespējama vien tad, kopā ar reliģisko. Var jau argumentēt ka islāms Francijā ir vienādā pozīcijā ar visām pārējām reliģijām - bet ja islāms tiek uzskatīts par vienīgo pareizo, kurai agri vai vēlu jāpievēršas visai pasaulei? Tad integrēt uz līdztiesības pamatiem - neiespējami. Atkārtoju - neatkarīgi no kādas rases vai etniskās piederības.
Tādā gadījumā iespējams vien sadzīvot, ar priekšnoteikumu ka islāma kopiena nav pārāk liela. Bet ja tā sāk just sevi kā nozīmīgu spēku valstī, tad agri vai vēlu pieprasīs sev vadošo lomu, un vēlāk vienīgo. Jo reliģijas pamatpostulāti to pieprasa. Vai mums to patīk atzīt, vai nepatīk.