Supermārketi ir cieši vienoti ar autoceļiem, kas līdzīgi zvaigžņu stariem sniedzas uz visām pusēm un uztur pie dzīvības supermārketus, vienoti ar automobiļiem pieblīvētajām stāvvietām, ar skaitļotāja terminālu - un vēl tālāk, koncentriskos apļos - ar visu pilsētu - visu darbību atspoguļojošo ekrānu. Supermārkets tik ļoti ir līdzīgs lielai montāžas rūpnīcai, ka aģenti (vai notiesātie) nevis ir piesaistīti pie konveijera ar nepārtrauktu saprātīgu piespiešanu, bet, izskatīdamies mobili un atbrīvoti, atstāj iespaidu, ka virzās no konveijera viena punkta uz citu it kā nejauši. Arī darba laiks, izvēle un pirkums ir nejauši, atšķirībā no darba prakses. Taču runa tomēr ir par konveijeru, par programmētu disciplīnu, kuras aizliegumi paslēpti zem iecietības, viegluma un hiper-realitātes glazūras. Supermārkets jau vairāk nekā rūpnīca un kapitāla tradicionālās institūcijas ir ikvienas kontrolētās socializācijas nākotnes formas modelis: visu izkliedēto ķermeņa un sociālās dzīves funkciju (darbs, atpūta, barība, higiēna, transports, mediji, kultūra) retotalizacija viendabīgā telpā-laikā; visu pretrunīgo plūsmu retranskripcija integrētos strāvojumos; ikvienas sociālās dzīves operatīvas simulācijas, ikviena mājokļa un satiksmes struktūras telpa-laiks.
Tulkojusi Sarmīte Madžule
0