Kamēr Nacionālās koncertzāles nākotne vēl ir neskaidra, 25. un 26. jūlijā Ventspilī durvis vērs jaunā koncertzāle "Latvija". Pirms atklāšanas piedāvājam ieskatu gan koncertzāles ēkā, gan gaidāmajā programmā.
Jaunajā celtnē zem viena jumta atradīsies Lielā un Mazā zāle, abas Ventspils mūzikas skolas, mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija. Koncertzāles Lielā zāle spēs uzņemt 578 skatītājus, un tajā iebūvēti divi pasaules līmeņa instrumenti: manuālas akustiskas koncertērģeles un vertikālās koncertklavieres.
Ērģeles varēs novērtēt jau 26. jūlija atklāšanas koncertā, kad pie tām sēdīsies Elbas Filharmonijas galvenā ērģelniece Iveta Apkalna. Jauno instrumentu veido 3500 stabules, un tas ražots Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmumā "Johannes Klais Orgelbau", savukārt vairākas detaļas izgatavotas turpat netālu esošajā Ugāles ērģeļbūves darbnīcā. Tās ir vienīgās ērģeles Latvijā, kas no jauna iebūvētas koncertzālē, un pirmās stabuļu ērģeles, kas Latvijā uzbūvētas pēdējo 80 gadu laikā. Ventspils ērģeļu izstrādē ar savu pieredzi piedalījusies arī Iveta Apkalna, kura šī instrumenta pilno iespēju spektru demonstrēs solokoncertā 27. jūlijā, izpildot J. S. Baha, F. Lista, S. Franka skaņdarbus, kā arī P. Vaska jaundarba pirmatskaņojumu.
Jaunās ērģeles nav vienīgais uzmanības vērtais instruments koncertzālē – turpat atrodas arī gandrīz piecus metrus augstās vertikālās koncertklavieres, kuru autors ir starptautiski pazīstamais latviešu izcelsmes klaviermeistars Dāvids Kļaviņš. Klavieres īpašas ar skaņas kvalitāti, ko ļauj panākt garās stīgas – kā stāsta Kļaviņš, salīdzinājumā ar koncertflīģeli, šīm klavierēm ir divarpus reižu lielāks rezonators. Tam gan ir arī ēnas puse – klavieres atrodas uz platformas augstu virs skatuves, un, lai līdz tām tiktu, jākāpj pa trepēm, savukārt viss instruments sver ap tonnu.
"Klavieru ražotāji ir ļoti konservatīvi – viņuprāt, labs ir viss, kas izdomāts vismaz pirms 100 gadiem. Mani tas neskar, jo es gribu radīt instrumentus, kas ar savu skanējumu sniedz jaunas perspektīvas un piedzīvojumus," par savu darbu stāsta Kļaviņš, kurš savas iepriekšējās klavieres izgatavojis pazīstamajam vācu pianistam un komponistam Nilam Frāmsam. Savukārt Ventspils koncertzāles instrumenta iespējas pārbaudīs ukraiņu izcelsmes pianists un t. s. "nepārtrauktās klaviermūzikas" flagmanis Ļubomirs Meļņiks, kurš Ventspilī ar koncertu viesosies 4. augustā.
Neparasts risinājums rasts Mazās zāles konstrukcijai – tās ārsiena ir atverama, bet ārpusē izveidots uzbērums, tādējādi vasarā ļaujot zāli pārveidot par amfiteātra tipa brīvdabas estrādi. Kā uzsver koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, Mazajā zālē varēs īstenot eksperimentālas formas pasākumus: gan arēnas tipa kameruzstāšanās, gan klubu formāta stāvkoncertus: "Piemēram, 21. septembrī te notiks viens no laikmetīgās autormūzikas cikla "Ma" koncertiem, kurā uzstāsies vācu kamertrio "Daniel Brandt & Eternal Something". Gan satura, gan noskaņas ziņā viņu stils tuvs elektroniskajai mūzikai, tāpēc koncertā paredzētas stāvvietas, līdzīgi kā uzstājoties klubā. Tāpat te notiks kamermūzikas koncerti, dziesminieku uzstāšanās un džeza mūzikas koncerti – mazāki nekā lielajā zālē, bet saturiski tikpat interesanti un izaicinoši."
Vārdi, kas neprasa komentārus
Kā norāda Magone, veidojot programmu, īpaši tiek domāts par tās pievilcību plašākam klausītāju lokam ārpus Ventspils un Latvijas. "Pēdējās dienās man vairākkārt prasīts – kā "Latvija" sadzīvos ar pārējām reģionālajām un Rīgas koncertzālēm? Kas būs tas atšķirīgais? Sadzīvošana ir iespējama, katrai koncertzālei piedāvājot īpašu un neatkārtojamu saturu. Runājot par Ventspili, ir grūti definēt skaidru programmas žanrisko virzienu, taču uzstāties aicinām tādus mūziķus un kolektīvus, kuru vārdi ārpus Ventspils un Latvijas robežām sen komentārus neprasa, taču kuri neizskaidrojamu iemeslu dēļ līdz šim Latvijā nav viesojušies. Šobrīd tas kļūst iespējams, lielā mērā pateicoties arī tehniskajām iespējām," stāsta Magone.
Jau nākamajā nedēļā pēc atklāšanas koncertiem Ventspilī viesosies vairāki pasaules līmeņa mūziķi. 1. augustā pirmo reizi Latvijā sešu pianistu izpildījumā izskanēs amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) pazīstamais darbs "Six Pianos". Tas radīts 1973. gadā un paredzēts sešiem flīģeļiem. "Komponēts laikā starp "Bungošanu" un "18 mūziķiem", sākotnēji tas ticis iecerēts ar nosaukumu "Klavieru veikals". Proti, autora ideja bija, ka to varētu atskaņot, muzicējot uz visām kādā mūzikas instrumentu veikalā atrodamajām klavierēm. Beigu beigās skaņdarbu izpilda seši pianisti uz sešiem flīģeļiem, atskaņojot vienu otram pāri klātus, šķietami vienkāršus motīvus un variācijas. Notiek attīstība, taču tik lokanā un hipnotizējošā veidā, ka skaņdarba izskaņā ir skaidrs – viss ir citādi, taču mainījies nav nekas," teikts koncerta pieteikumā. Reiha darbu Ventspilī izpildīs seši pianisti, komponisti no Vācijas, kuri, S. Reiha kompozīcijai izskanot vakara nobeigumā, atskaņos arī virkni savu autordarbu dažādos klavieru salikumos.
"Six Pianos" klātienē varēs novērtēt arī pirmās "Satori kultūras ekskursijas" dalībnieki. Ekskursijas programmu veido kopīgs brauciens no Rīgas AO līdz Ventspils koncertzālei ērtajā "Lux Express" autobusā, un tā laikā žurnāla "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners sniegs ieskatu Reiha un konkrētā skaņdarba īpatnībās un vēsturē. Līdzās sarunām ceļu īsinās šampanieša glāze no "Champagne MUMM", savukārt galamērķī pirms koncerta sākuma būs iespējams īpašā tūrē apskatīt koncertzāles "Latvija" jaunās telpas un aizkulises. Šobrīd ekskursijā atlikušas vairs tikai 10 brīvas vietas, tāpēc interesentiem iesakām nekavēties! Vairāk informācijas par ekskursiju meklē šeit!
Dienu vēlāk, 2. augustā, audiovizuālu priekšnesumu sniegs pazīstamais islandiešu komponists un elektroniskās mūzikas mākslinieks Valgīrs Sigurdsons (Valgeir Sigurðsson) kopā ar britu vijolnieku Danielu Pioro (Daniel Pioro).
Valgīrs Sigurdsons ir viens no ievērojamākajiem savas paaudzes islandiešu komponistiem, kurš savā daiļradē jauc kompozīciju laikmetīgajā klasiskajā mūzikā ar ezoterisku elektronisko mūziku. Pēc tam kad 1997. gadā Sigurdsons Reikjavīkā bija iekārtojis nu jau par leģendāru kļuvušo studiju "Greenhouse Studios" (kur lielu daļu sava debijas albuma ierakstījuši arī "Instrumenti"), viņš 1998. gadā uzsāka vairākus gadus ilgu sadarbību ar tautieti Bjorku, par kuras vairāku ierakstu muzikālo noformējumu viņš ir vistiešākajā veidā atbildīgs.
Kopš savas līdz šim vienīgās viesošanās Latvijā ar koncertu "Vaļu vērošanas tūres" ietvaros 2010. gada maijā Ventspilī Sigurdsons klausītāju uzmanībai nodevis divus solo albumus – "Architecture Of Loss" (2012) un "Dissonance" (2017). Lai arī pēdējā materiāls tapis ciešā sadarbībā ar čellistu Līamu Bērnu (Liam Byrne), 2. augusta audiovizuālajā priekšnesumā uz koncertzāles "Latvija" skatuves Valgīrs Sigurdsons talkā aicinās britu vijolnieku Danielu Pioro (Daniel Pioro).
Savukārt svētdien, 4. augustā, solokoncertu piedāvās jau pieminētais ukraiņu izcelsmes pianists Ļubomirs Meļņiks (Lubomyr Melnyk), kurš, akadēmiski skolojies un pagājušā gadsimta 70. gadu minimālistu kustības iedvesmots, radījis pats savu klaviermūzikas valodu. Tā savu nosaukumu – "nepārtrauktā mūzika" (no 'continuous music' angļu val.) – ieguvusi, pateicoties muzicēšanas manierei, kas neļauj skaņas plūdumam aprauties vai pārtrūkt. Pateicoties straujai un sarežģītai nošu aušanai, Ļubomirs Meļņiks tiek uzskatīts par vienu no pasaulē visveiklāk muzicējošajiem pianistiem. Meļņiks jau iepriekš viesojies Rīgā un Durbes luterāņu baznīcā, savukārt aizvadītajā decembrī pianists atzīmēja 70 gadu jubileju un ar izdevniecības "Erased Tapes" gādību klajā laida savu jaunāko ierakstu "Fallen Trees".
Pēc Meļņika 28. septembrī vertikālo klavieru potenciālu pārbaudīs irāņu izcelsmes pianiste Šida Šahabi (Shida Shahabi), kura pazīstama ar to, ka mēdz klavieres fiziski transformēt, mainot stīgu skanējumu ar dažādiem priekšmetiem, bet 29. septembrī koncertzālē "Latvija" vienīgo koncertu Baltijas valstīs kopā ar ansambli sniegs izcilais amerikāņu saksofonists Kolins Stetsons (Colin Stetson), kurš sadarbojies ar tādiem māksliniekiem un apvienībām kā "Arcade Fire", "Bon Iver", Tomu Veitsu, Lū Rīdu un Loriju Andersoni. Ventspilī Stetsons izpildīs savu versiju par pazīstamā poļu komponista Henrika Gurecka Trešo simfoniju.
Vairāk par gaidāmajiem koncertiem lasāms feisbukā un "Biļešu paradīzes" mājaslapā.
Par koncertzāli
Ventspils koncertzāli "Latvija" sāka celt 2017. gadā. Tās projektu izstrādāja vācu arhitekta Deivida Kuka pārstāvētais arhitektu birojs "Haascookzemmrich Studio 2050", bet būvdarbus veica apvienība "Merks – Ostas celtnieks".
8000 kvadrātmetru lielajā ēkā atrodas arī Ventspils Mūzikas vidusskolas telpas un moderni aprīkota mūzikas bibliotēka ar multimediju telpu, kurā skolēni varēs klausīties mūziku un skatīties operu un koncertu ierakstus, kā arī apgūt dīdžeja iemaņas uz šim nolūkam iegādātas pults. Tāpat koncertzālē ierīkota profesionāla skaņu ierakstu studija.
Lai nodrošinātu teicamu skaņas kvalitāti, akustiskās pārbaudes koncertzālē "Latvija" veikuši Vācijas speciālisti, kas snieguši izcilu profesionālo atzinumu. Tāpat ēkā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums. Kopējās koncertzāles izmaksas ir ap 31 miljonu eiro.
0