Ētika un psihoterapeits

Paldies autoram. Beidzot kādam ir bijusi duka veltīt tam laiku un korekti sakārtot argumentus, kas saliek visus punktus uz "i". Prieks, ka kāds tomēr spēj atbildēt tumsonībai.

Problēma sākas brīdī, kad pie VR nokļūst slims cilvēks, kurš cer , ka notiks terapija. Lai tas būtu iespējams, terapeitam vispirms jātiek galā pašam ar savām problēmām un jāstrādā ar pacientu kā ar cilvēku, kurš dzīvo šodienas un šejienes realitātē. Ne terapeita fantāzijās vai Parīzē 20. gadsimta 60. gados.
Situācija ir bēdīga ne tikai ar viņu vien - cilvēki tērē laiku, tērē lielu naudu, runā, stāsta, bet pretī sēž kāds, kam galvā plosās paša dēmoni.Ar tā sauktajiem psihoterapeitiem var aprunāties vienu, divas reizes, ja ir nepieciešamas nosacīti infromētas personas viedoklis par konkrētu problēmu.
Īsi sakot - neiesaku.:)

Pilnīgi pievienojos Godo un Marta Avens komentāriem.Mani nebeigs nekad pārsteigt šādi tendenciozi raksti, ar atreferētām atsaucēm, kas galu galā nepasaka neko.Mūsu sabiedrībā un laikam jau visā pasaules kārtībā ir ļoti lielas problēmas, acīmredzot, ar dzimuma diferencēšanu. Rudzītis nekad nav "nolicis" sievieti kā būtni, kā personību, tieši pretēji...bet to, ka viņš pasaka, ka starp abiem dzimumiem ir zināma atšķirība, uzskata par ētikas kodeksa pārkāpumu? Absurdi, smieklīgi, un drusku arī žēl.
Nobeigumā citēšu kāda maza bērna naivu, bet līdz mielēm patiesu teikumu: "Sievietes ir sievietes, un vīrieši ir vīrieši!" :))

"politkorektums un izlikšanās ir marginālo neoliberāļu rotaļu laukums. no tā nav tālu arī līdz visādiem eifēmismiem, kādus lasu Ukrainas kontekstā -
šaut = strādāt
līķi = kods 200 "

Nevis "kods 200", bet "krava 200", apzīmējums parādījās Afg/PSRS kara laikā. Te viens no skaidrojumiem –
…есть такая книжица ТЭН ВЭД где каждому товару присвоен то ли 8 то ли 9 значный код 200 это последнии цифры для обозначения трупа, 300 раненного при транспортировке, через границу на родину. Указывается в товаро- транспортной накладной или в карго.

šaut = strādāt
Pirmoreizi dzirdēju šo Maidana snaiperu sarunu ierakstā.

Jebkurā gadījumā šiem "eifēmismiem" nav sakara ar "marginālo neoliberāļu rotaļu laukumu".

V. Sīlis saka, ka V.R. pārkāpj ārstu ētikunevis prāto par sieviešu / vīriešu psihes īpatnībām, uz to fokusējušies vairums diskutētāji. <br><br><br>

Es gribētu turpināt dzīvot sabiedrībā, kurā šis mūžvecais ir tikai joks, tomēr nezkāpēc liekas, ka V. Rudzītis par šo nesmietos. Jo nu, woman, know your limits.
https://www.youtube.com/watch?v=LS37SNYjg8w

Ir divas klasiskas aksiomas:
1) Visu, kas pastāv objektīvi, mēs uztveram subjektīvi.
2) Viss subjektīvais pastāv objektīvi.
Putrā viss saiet, ja vienu no šīm aksiomām paceļ virs otras. Tieši to savulaik darīja t.s. dialektiskais materiālisms - boļševisma pamatu pamats.

atvainojiet, bet kas Jūs tāda būtu, ka varat Rudzītim vai kādam citam ierādīt, ko viņš drīkst vai nedrīkst teikt/rakstīt?
es nekā neticu, ka kādam šeit dziļi rūp psihoterapeitu publiskais tēls vai viņu klientu drošība.
ir taču acīmredzami, ka mērķis ir primitīvs - visi līdzekļi labi, lai tikai apklusinātu Rudzīti.
Jums noteikti noderētu viņa pakalpojumi, lai saprastu, kādēļ Jums tik traki bail no viņa teiktā intervijā kaut kādai nepopulārai avīzei. Šaubos, ka esat to interviju lasījusi, vien pievienojaties amorfajam liberāļu korim.

zīmīgs fakts. VR kritiķu vidū ir arī viņa tieši vai netieši kolēģi, tostarp viens no niktnākajiem iraid Satori seja, Psihologu asociācijas vadītājs Reinis Lazda (izcili augstprātīgs, nācies sastapties).
bet tas, ko viņi Rudzītim piešuj, nav zinātnē nepamatota vai vienkārši nepatiesa viedokļa paušana. viņu apsūdz par to, ka viņš nedrīkstot publiski izteikties par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem psihoterpapeitiskā griezumā.
tātad faktiski jau visi, izņemot neprofesionāļus psih- jomās, saprot, ka Rudzītim taisnība. bet tā kā viņš daudziem nav vēlams ar savu viedokli vai arī pret viņu tiek izjusta profesionāla skaudība, viss tiek reducēts uz ētiku.
tad nu tribīnē uzlec Sīlis un uzdodas par ētikas un morāles sargu, kaut pats šādā griezumā būtu vētāms dziļi jo dziļi kaut vai abortu un eitanāzijas nostājas dēļ.

vārdu sakot, nevienu neinteresē patiesība, vienkārši kaut kā jāapklusina tas Rudzītis.

kad Kažoka pa Twitteri sāka Rudzīti zākāt par šarlatānu esam, arī viena no psihoterapeitēm Tija Vanaga izteica savu sievišķo sašutumu.
tad paskatījos, ko viņa pati ir rakstījusi un ātri tur pat Twitterī atradu viņas frāzi par to, ka prezidentam smadzenes vecuma marasms skāris vai kaut kā tamlīdzīgi, kas būtībā tiešām bija aizvainojošs apgalvojums un robežojās ar diagnozi. Kad uz šo divkosību norādīju, ieraksts tika dzēsts. :))
katram no šiem ētikas sargiem ir ko slēpt. un lielākie kliedzēji, kā jau parasti, būtu tie, kas paši pirmie jātirpina. Īpaši jau Sīlis.

pie kā noved lietu nesaukšana vārdā, var redzēt šī brīža Rietumu attieksmē pret notikumiem Ukrainā. neviens valsts vadītājs nespēj karu nosaukt par karu un okupantu par okupantu, jo paši netic savām acīm un cer, ka problēma 'uzsūksies' pati no sevis.
politkorektuma un, atvainojiet, mīzējtaktikas dēļ iet bojā veselas tautas labākā daļa.
norvēģi arī ne par ko negribēja pamanīt un noticēt, ka viņiem tāds Breiviks gatavo uzbrukumu liberāļiem un pēcāk mēģināja viņu uztaisīt par psihiski slimu, lai kārtējo reizi varētu turpināt dzīvot noliegumos par lietu kārtību.
kad reiz biju slimnīcā, ārsts kādam cilvim atļāvās pateikt, ka viņa problēmas ir dēļ smēķēšanas un alkohola lietošanas. tā tirliņa radinieki tak aizskrēja kļauzu rakstīt Medicīnas inspekcijai.
tāpat man stāsta, kāds sašutums radiniekiem esot, kad viņu atvasei uzliek diagnozi šizofrēnija. tak līdz roku palaišanai dažs esot gatavs iet.
neesot politkorekti no ārstu puses, redziet.

un tieši tāpat šeit klātesošie tik ļoti uztraucās, ka tikai Rudzīša precīzais politiķu raksturojums kādam nerada ģīboni un nedegradē visas cunftes godu. viņiem nav tādu faktu, bet ar itkāzinātni mēģina pierādīt, ka tieša runa pilnīgi noteikti kādu nobeigs.
beidziet dzīvot savos noliegumos un būsiet psiholoģiski veselāki, cienītie!

vēl pastāsts līdz kādam politkorektam absurdam nodzīvojušies norvēģi psihiatrijā:
tur ārsts nemaz tā nevar ārstēt pēc labākās sirdsapziņas ar mērķi panākt klienta (vairs nav pacients tāpat kā pie mums) izveseļošanos vai vismaz remisiju. ārstam primāri jāņem vērā pacienta vēlmes. proti, pacients pavisam reāli var diktēt ārstam, kādas zāles viņam izrakstīt. ja ārsts to nedara, klients dodas rakstīt sūdzību un ārstējošā medicīnas iestāde saņem pa galvu. rezultātā ar ārstiem, kuri neizpatīk klienta untumiem un mazina darba devēja ienākumus, nepagarina līgumus un citur arī vairs negrib ņemt.
man no otrajām rokām tika atstāstīti šādi gadījumi, kur klientam tika pat izrakstītas zāles, kuras ļoti reāli varēja viņu novest līdz pašnāvībai. proti, pilnīgi pretējas nepieciešamajām, jo varēja izprovocēt māniju.
tā, lūk, notiek ar sabiedrību, kura slēpjas no realitātes.

jā, WAT, tas ir visai zīmīgi, ka neoliberāļi līdz pat visādu genderismu galējībām cīnās par vienlīdzību (neesmu pret to), bet tajā pašā laikā sevi paaugstina pāri vairākumam kaut kādas izredzēto 'rases' kārtā ar augstprātības primitīvo gājienu. piesedzoties ar visādām atsaucēm, parasti tiek pierādīts, ka viņi ir pārauguši vairākumu un visas civilizācijas gadu tūkstošos gūto pieredzi, savu dzimumu un sevi iecēluši dieva kārtā.
padomijas laikā komunisti arī domāja, ka ir civilizācijas attīstības virsotne un operēja ar saukļiem "Cilvēka ģēnijs uzvar dabu!". Iedomājās, ka ir varenāki par dabā ielikto kārtību un griezīs upju plūdumu uz pretējo pusi. rezultātā nožuva jūra, bet tas nemazināja augstprātību. 'dievi' taču nekļūdās, jo balstās uz zinātnes atziņām.
neoliberāļi iet to pašu skuju taku.

Pretim noliberāļu elkam - zinātniskām atsaucēm lieku daudzus gadu tūkstošus iepriekš rakstīto:
"Pirms bojāejas nāk lepnība
un pirms krišanas – augstprātība!
Labāk ar nabagiem liekt galvu
nekā ar lepnajiem dalīt laupījumu.

ļoti labi, ka apzināties zinātnes ierobežotās iespējas.
izrietot no tā, pamēģiniet pieņemt, ka ir jomas, kuras var izzināt tikai caur sevi, ne caur cipariem, un no šāda aspekta būvēt tiltu pāts vēī neszpēitītajam arī no pretējās puses. redzēsiet, ka tas izdodas un viss sakārtojas loģiskās sistēmās. kaut kad šiem tiltiem jāsavienojas, līdzīgi kā pasaules kārtību saprot manis pieminētais Buiķis.

dziļā jaunībā pastrādāju par ugunsdzēsēju. tur līķus sauca krieviski par 'jeģiņica'.
vēl Ukrainas kontekstā lieto nošaut=nogāzt.
strādāt=šaut ir krievu armijā lietots jēdziens, tāpat kā visi iepriekšējie.
tie visi ir eifēmismi un radušies, lai nesauktu lietas vārdā.

un paralēle ir acīmredzama, jo te iepriekš arī izskanēja doma, ka konflikts ir tikai tādēļ, ka netika SĀboltiņas vārds aizstāts ar kādu norādi.
jautājums tad - a ko tas mainītu, ja visi tāpat saprastu par ko stāsts?
politkorekti?
man no šī vārda slikta dūša.

nesen runāju ar kādu latviešu sievieti, kura jau sen dzīvo Norvēģijā.
viņa uzskata, ka tāds Breivīks ir vistiešākās sekas norvēģu izlikšanās un liekulības kultūrai.

bet varbūt tomēr norādes uz kādu un nesaukšana vārdā ir liekulība, izlikšanās un manipulēšana?
šīs īpašības ļoti pat raksturo neoliberāļus.

par "VR varēja darīt formāli pareizi - nesaukt vārdā, gan jau ir gana attīstīta valoda un iztēle, lai visiem saprotami norādītu uz konkrētām personālijām [...]."

hehe.... politkorektums un izlikšanās ir marginālo neoliberāļu rotaļu laukums. no tā nav tālu arī līdz visādiem eifēmismiem, kādus lasu Ukrainas kontekstā -
šaut = strādāt
līķi = kods 200
utt.

bailes saukt lietas vārdā latviešiem iemācīja totalitārisms. maz vai tur vēl ko jākomentē.

saki, cik zinātniskus darbus esi uzrakstījis, kāds ir Tavs grāds vai vismaz - cik zinātniskus pētījumus esi lasījis pējējā gada laikā?
te visi tik naski operē ar šīm un saistītām kategorijām, ka iespaids - esmu kaut kādā akadēmiķu pulciņā.

starp citu, ja reiz esi tāds Vienotības fans (tā šķiet), ko domā par akadēmiķi Buiķi (matemātiķis!), kurš neslēpj savu reliģisko pārliecību un pamato to ar zinātnisku piegājienu?
tad jau arī šarlatāns :))

ar Jūsu rakstīto labi sasaucas visiem zināmais, aizvēsturiskai 'Little Albert experiment', kas pamato apziņas tieksmi apkārtējo pasuli un parādības vispārināt (ģeneralizēt).
kā izrādās, no zinātniska viedokļa pasākums ir baltiem diegiem šūts, jo netika pat noskaidrots, cik radītās bailes mazajam Albertam bija noturīgas ilgākā laika posmā.
tomēr neviens neapšauba, ka eksperiments ir pierādījuma cienīgs, jo sakrīt ar daudziem citiem psihologu novērojumiem.

liberāļi vienkārši vārdu zinātne izmanto kā reliģiju un aizsardzības paņēmienu.

Rūdolf, lūdzu, neoperē ar augstprātību - "..ir izsmiekla vērts.", "Par taviem savārstījumiem". Savaldības zaudēšana pats zini, ko nozīmē.

Runājot par Dombrovski kā dēlu:
Vai atceries epizodi, kur Vienotības mātes, tostarp arī Kantāne, virzīja Dmobrovski par premjeru un iesaukas 'Lāčuks' izcelsmi? Kā domā, vai kaut ko tādu viņa atļautos pret Šķēli, Godmani vai pat Kalvīti, kurš drīzāk būtu šādas iesaukas cienīgs. (par šo premjeru ētiku šoreiz nav runa)
Un tad iz laikiem, kad Dombrovskis bija finanšu ministrs. Tolaik Ieņēmumu dienestu vadīja vēl viens JL biedrs, piemirsu nu jau uzvārdu. Un no absolūti uzticamiem avotiem zinu, ka viņš bija nenormāli dusmīgs uz Dombrovski, jo tas nepārtraukti zvanījis konsultēties par lietām, kuras pat nav bijušas saistītas ar VID.
Protams, laiki mainās un cilvēki arīdzan. Bet šo atkarīgo pozīciju var manīt praktiski tikai ar psihoterapijas palīdzību. Ar teikto, protams, neko nenorādu uz Dombrovska vadītāja spējām, bet viens ir skaidrs - viņš raustās no izšķirīgas rīcības, kas būtu raksturīga vīrietim. No kā arī lielā mērā izrietējusi Vienotības vēlme bremzēt katru reformu.

Par pārējiem punktiem runājot:
Tie ir Tavi pieņēmumi. Man gandrīz ar visām sievietēm ir lieliskas attiecības. Izņēmums ir valdonīgās, tādu kā Āboltiņa. Ar tādām tad ieturu lietišķas attiecības un runāju kā ar veci. Tikai tā viņas jūtas pagodinātas. Bet tās jau arī nav sievietes pēc būtības.

vai Rudzītis nosauca kādu diagnozi?
cilvēki beidzot atraduši vienu 'nelieti', kurš atļāvies publski nosaukt vārdā to, kas katram tiek bāzts virsū mēdijos.
es jau teiktu, ka tās vienkārši ir bailes no tā, ka arī ar pašiem tā varētu notikt. vissašutušākie viennozīmīgi ir tie, kuri no sevis un/vai apkārtējiem visvairāk slēpj.
kā gan citādi varētu izskaidrot, ka visas profesijas ar priedēkli psih- ir pašas vajātākās un nomelnotākās.
tas ir tik komiski, kā cilvēkiem pārvēršās sejas un uzvedība, kad uzzina, ka viņu priekšā stāv psihiatrs (man ir tāda iespēja vērot). viņu sejās mijās bailes un mistiska pietāte ar sekojošām dusmām, kuras tiek slāpētas. daudzi tik ļoti apjūk, ka iespaids - kāds šiem roku biksēs iebāzis un nolicis zem rentgena.

nē, neesmu Rudzīti nekad mūžā pat attāli dabā redzējis un pilnīgi nekā ar viņu neesmu saistīts.

Te citāts:
" Toreiz, kad viņu izsvilpa Arēnā Rīga, viņa nevis samulsa un nokaunējās, bet tieši otrādi – smējās. No vienas puses, var teikt – spēcīga sieviete, bet no otras – kāpēc viņu izsvilpa?
– Tāpēc arī izsvilpa, ka spēcīga sieviete, spēcīga politiķe. Valdi Dombrovski, kurš arhetipiski iemieso dēlu, nekad nebūtu izsvilpuši, jo viņš ir kā bērns un bērniem pāri nedara. Pieļauju, ka ASV tāda tipa politiķis kā Dombrovskis diez vai varētu vadīt ko vairāk kā bibliotēku. Mums viņš skaitās viens no visu laiku populārākajiem premjeriem.
– ASV viņam būtu jāstrādā patriarhu radīto precedentu ēnā. Viņš nevarētu izvairīties no tā pozitīvā, ko citi «tēvi» ir ienesuši."

un nav stāsts par labs/slikts vadītājs. stāsts par to, cik sievišķojusies ir LV sabiedrība. vai tad tā nav, ka tāds mātes grozāms dēls LV politikā iemantos nesalīdzināmi lielāku popularitāti par vīrieti ar pilnīgu personības suverenitāti.
visa mūsu sabiedrība tendēta atražot impotentus. tad viņi emancipētās neapdraud un var ar tiem manipulēt. bet vienlaikus vīrietis, kuru vada sieviete, nekad neiemanto sievietes cieņu. un tad sievietei ir iemesls šādu lupatu nicināt.
nedomāju, ka feministes var justies jēlkad laimīgas, jo viņam visu laiku jākontrolē vīrieši. apkārt vai nu potenciāli varmākas, vai mīkstie. tā bez nerviem var palikt. tādēļ, šķiet, viņas tik agresīvas.
protams, protams... arī šīs ir tikai manas pārdomas, emocijas un viss cits, kas nav pamatots ar stingrām atsaucēm.

Rūdolf,
visa psiholoģija, psihoanalīze un no tās izrietošās terapijas nav eksakta zinātne. tai vienmēr varēs piešūt 'soft-science' vainu. lasot, piemēram, Freidu, atsauces uz kaut ko nav vispār, jo tādas tolaik vēl nebija īsti uz ko adresēt. bet, lasot viņu, salīdzini ar savu pieredzi un zināšanām i rodas kas līdzīgs atklāsmes sajūtai par parādībām visapkārt. tas ir kā ar pusatminētu krustvārda mīklu, kurā katrs nākošais vārds 'ieguļas' precīzi un, jo tālāk, jo lielāka pārliecība rodas, ka iepriekš ierakstītais bijis pareizs visas sistēmas kontekstā. bet, ja paņemsi katru atsevišķu vārdu, protams, tur būs iespējamas variācijas par tēmu vai pat rupjas kļūdas. tātad viss balstās uz pārliecību un ticību un nav nekāds matemātikas vienādojums.

ciparu apsēstie tic tikai elektroencefalogrammām un citiem digitāliem pierādījumiem. bet kā var digitalizēt, piemēram, šizofrēniju? vēl tagad nav uzticamas fiziskas pazīmes, kas ļautu šo slimību diagnosticēt bez ārsta subjektīva viedokļa palīdzības. bet metodoloģijas neesamība nenozīmē, ka nepastāv slimība.

un tieši tāpat Rudzītis nevarēs piestādīt neapstrīdāmus pierādījumus savām tēzēm, kas būtu saprotami kādam fiziķim. bet tas nenozīmē, ka viņš kļūdās.

Vēl te tā domāju par diskriminēto ļautiņu vīģes lapu - zinātniskajiem pētījumiem.
Būtu interesanti uzzināt, cik no viņiem kaut vienu sevis piesauktu pētījumu lasījuši. Viss reducējas uz to pašu ticību. Šoreiz ticību tam, ka mūsdienu zinātne ir kaut kas galīgs un neapstrīdams. Taču tad šie cilvji neņem vērā faktu, ka mūsdienās pētījumam nepieciešama nauda, tātad sponsors. Un sponsors nekad nesponsorē pētījumu, kura secinājumi ir tam neizdevīgi. Medicīnas jomā pētījumiem vairs vispār maza ticamība, jo to finansē farmācijas giganti.
Un šī nav sazvērestības teorija, bet gan ārstu teiktais. To apgalvo arī man pazīstamie ārsti, tostarp manā ģimenē, kuru vidū ir arī psihiatrs.
Beigu beigās tā kā tā viss reducējas uz katra indivīda subjektīvo pieredzi, audzināšanu un attieksmi un pārliecību. Tā tas ir gan Rudzīša, gan Sīļa gadījumā. Tikai Sīlis, atšķirībā no Rudzīša, mēģina savu attieksmi un pārliecību ietērpt pseidozinātniskā formā, jo viņam nepieciešams kāds lielāks, kam ir vairāk autoritātes.

un vēl tāda pārdoma:
zīmīgi, ka Rudzīša izteikumos visi karojošie neoliberāļi piesējās tieši tajā daļā, kur pieminēts Āboltiņas degošais matu ērkulis. Bet nekur neesmu manījis kādu sašustam vai pat pieminam Dombrovska raksturojumu tajā pašā intervijā, kur VD aprakstīts kā vadītājs, kurš ASV nespētu ieņemt pat bibliotēkas direktora amatu.
Dombroviski tātad drīkst publiski analizēt, bet Āboltiņu nē. Domājams, ka Dombrovskim te drīzāk varētu būt iebildumi, bet te feministēm(-iem) svarīgi, ka Rudzītis-vīrietis kaut ko varētu nodarīt Āboltiņai-sievietei.
vajātājs-upuris-glābējs klasiskais trīsstūris ar izteiktu seksisma pieskaņu.
Manā skatījumā Āboltiņa ir vairāk vecis kā Dombrovskis. Tad jau droši vien Dombrovskis jāpažēlo un jāmetas aizstāvēt.

Paši liberāļi ar savu tendenciozitāti attieksmē norāda, ka bioloģiskajam dzimumiem ir būtiska atšķirība arī politikas un biznesa kontekstā.

Man jāatbild tāpat kā Rudzītim, ka komentāri zem raksta interneta žurnālā (kā sevi pozicionē Satori) un pat ne paši raksti, nevar pretendēt uz kaut ko zinātnisku.
Rūdolf, ja jau pretendējat uz tādu bezkaislīga pusautomāta pozīciju un domājat, ka tāda piemīt arī Sīlim un jāpiemīt visiem klātesošiem, kādēļ es Jūsu tekstā tomēr samanu emocijas? Ja nebūtu emociju, Jūs taču neargumentētu kaut ko man, kurš 'neko nejēdz par metodoloģiju utt.', vai ne?

Zīmīgi, ka tieši vakar pietiek.com publicēja rakstu par to, kā notikusi LM "Dzimumu līdztiesības" komitejas sanāksme.
http://pietiek.com/raksti/tikumiba_pret_demokratiju
Visa tā pati augstprātība un paranoja, kas šajā diskusijā, kur tautas vairākums tiek saukāts par tumsoņām, neizglītotiem, atpalikušiem un reliģioziem fanātiem.
Tostarp Latvija, saskaņā ar viņu pašu datiem, ir viena no valstīm, kur sieviešu diskriminācija vērojama vismazāk un kur ir sevišķi liels sieviešu īpatsvars vadošos amatos gan politikā, gan biznesā, gan valsts pārvaldē. Neskatoties uz to, trakojošajām feministēm un viņu pakaļskrējējiem pietrūkstot arvien vairāk.

Reiz runāju ar Curiku. Ar milzu izbrīnu konstatēju, ka viņasprāt visur, tostarp Saeimā, jāievieš kvotu princips. Proti, jāparedz 50/50 dzimumu pārstāvības princips pat vēlēšanās. Tātad tas, kas starp kājām svarīgāks par to, kas starp ausīm. Kvotas esot jāparedz pat seksuālo minoritāšu proporcionālai pārstāvībai.
Esmu redzējis, kā šādu direktīvu no cita krasta ievieš praksē kādā lielā skandināvu uzņēmumā. Sekas biznesam bija graujošas - par vadītājām tika virzītas visas, kurām ir kāds papīrītis vai studēja. Attiecīgi, spējas, autoritāte kolektīvā un pats bizness vairs nebija svarīgs. Priekšplānā izlīda 'kura skaistāka' princips ar sekojošām intrigām. Talantīgākie vadītāji, kuriem vienmēr ir izvēle, pameta šo uzņēmumu, tostarp arī sievietes.

Sīlis abortu uzskata par attaisnotu gadījumā, ja sabiedrība nespēj nodrošināt visus iedomājamos labumus visiem jau dzimušajiem.
Abortā nogalinātu dzīvību viņš dēvē par 'būtni, kas tikai potenciāli būs cilvēks' un 'būtne, kas vēl nav cilvēciskas būtnes'.
Neārstējami slimo pašnāvību un asistēšunu tajā viņš uzskata par cilvēka tiesībām uz cieņpilnu nāvi un humānismu.

Kā gan viens šāds tips vispār uzdrošinās kaut ko pārmest Rudzītim?!
Ļoti atgādina Krieviju, kura visus sauc par fašistiem, bet savus asinsdarbus par taisnīgumu, varonību un tēvzemes mīlestību.
Tas ir vienkārši neaptverami, ciktāl tas cilvis ir aizmaldījies savās ētikas interpretācijās!

nesagroziet Rudzīša teikto!
Ko tieši no viņa paustā varat noliegt? Citāts:
"- Es uzskatu, ka viņas sajauc spēles laukumu biznesā. Jo līdz ar sievieti biznesā un valsts pārvaldē ienāk fiksācija nevis uz objektīvo, bet uz subjektīvo. Līdz ar sievieti vienmēr ienāk attiecības – viņa uz tām ir orientēta, jo arhetipiski nāk no mājas – no tradicionālas sieviešu pasaules, kurā jābūt kaut kādai hierarhiskai kārtībai, kuras rezultātā izvirzās viena no sievietēm kā Lielā Māte. Tad pārējās saskaņo uzvedību ar viņu. Un te parādās tas, ko es saucu par spogulīt, spogulīt principu - kā es izskatos, ko par man domā, vai ciena? Vai man kāda konkurence, kas ir mani pretinieki? Kā jau teicu – sievietei svarīgs šis subjektīvais faktors, attiecības – vai es patīku, vai mani mīl, ciena. Bet biznesā vienmēr bijis svarīgs objektīvais – klienta intereses. Tā ir vīriešu pasaule – ko mēs saražojam, cik tas maksā, kur ir lētāk, cik varam nopelnīt. Un, ja sieviete iet darbā, tātad viņa mēģina attīstīt sevī vīrišķo daļu. Jautājums – vai tas izdodas un vai tā vietā nenotiek pretējais – vai viņa neienes sievišķo pasauli vīriešu pasaulē.... "

Tā kā ļoti garus gadus esmu nostrādājis augstākā līmeņa korporatīvo attiecību nodaļā, nācies kontaktēties ar daudzu lielāko LV uzņēmumu vadītājiem/vadītājām un viņu padotajiem. Un mani vērojumi pilnībā sakrīt ar to, ko māca visādos pārdošanas kursos - ja gribi noslēgt līgumu ar vadītāju-sievieti, jāsāk ar attiecību veidošanu, ne ar piedāvājuma būtību. Un tas vienmēr pamatīgi samaitā pašu biznesa būtību, jo piedāvājuma saturam vairs nav primāras nozīmes.
Ir, protams, izņēmumi. Taču tie tikai pierāda likumsakarību, jo šie izņēmumi drīzāk uzvedās kā vīrieši.
Tādēļ par visiem 100% piekrītu Rudzīša nostādnei.

Uzņēmumos, kuros ir liels sieviešu īpatsvars, valda intrigas. Tas ir neaprakstāmi, ko sievietes spēj šīs 'spogulīt-spogulīt' rotaļas dēļ.
Savukārt uzņēmumos, kuros pārsvarā vīrieši, sastopama shēmošana, kas var būt ne mazāks ļaunums uzņēmējdarbības videi. Taču tad runa tā kā tā ir par cipariem, ne emocijām, simpātijām un citām neizmēramām parādībām. Var runāt par biznesa ētiku, bet noteikumi vismaz skaidri un parasti netiek slēpti.

Ar to akcentēju, ka nav runa par 'sievietes derīgas/nederīgas biznesam', bet par to, ka sievietes spēles noteikumus padara neskaidrus un laukumu nepārredzamu.

Un, ja kaut kāds ētikas 'eksperts' stāsta, ka teikt patiesību ir amorāli, tad lai viņš lec uz ecešām ar savu liberālo politkorektumu. Viņa uz emocijām balstītie spriedelējumi pret manu megapieredzi ir kaķim zem astes. Ar augstprātību pret Sīļa augstprātību.

Sīlim un pārējai neoliberāļu kompānijai būtu vērts paanalizēt pašiem sevi, kas tieši viņiem ir tik neizturams Rudzīša nostādnēs. Bet zinu, ka to nekad nedarīs, jo pašanalīze apdraudētu viņu pasaules ļodzīgās konstrukcijas. Zemapzināti viņi to jūt, kādēļ arī klaji vai slēpti ienīst visu, kas sākas ar psih-.

VR labi aprakstījis šo 'dēlu' trauksmes iemeslus un motivāciju mesties piesegt 'dievietes' kailumu.
Tā vietā, lai izzinātu sevi un kaut vismaz vienu VR grāmatu izlasītu, šie sanervozējušies ļautiņi plosa 'ziņnesi'. Bet patiesības svars no raidīto mēslu daudzuma nemainās. Tas, protams, neoliberāļus traki kaitina.
Taču tā jau katrs prot, īpaši politiķi, bet zinātniekam neklātos gan.
Es arī tā māku... paspriedelēt par ētikas 'ekspertiem'.

Mani vienmēr aizdomīgu darījuši ļautiņi, kas citiem pamāca ētiku un īpaši, ja uzmetās par ekspertu-tiesnesi, kā tas ir raksta kontekstā. Vēl trakāk, ja tā ir bijusi apzināta profesionāla izvēle ar izteikti sekulāru pamatu. Vienmēr rodas doma - ko īsti tas cilvēks, pamācot citus, slēpj no apkārtējiem?

Savulaik Freids rakstīja, ka amoralitāte, ne mazākā mērā par augstiem morāles standartiem, visos laikos pamatojumu radusi reliģijā. Un tieši tāpat Sīļa kungs, spriežot par Viestura Rudzīša ētiku, rīkojas uzkrītoši neētiski, turklāt atsaucas uz dažādiem ētikas kanoniem.
Sīlis, izskatās, ir privatizējis ētikas jēdzienu.

Un, ja viņš uz šo atbildētu, tad visdrīzāk atbilde būtu tāda pati kā Reinim Lazdam - nelien, neprofesionāli, mūsu lauciņā!
Neoliberāļiem ir viena kopīga un reti derdzīga īpašība - augstprātība un snobisms. Manuprāt otra nepatīkamākā cilvēka izpausme aiz psihopātiska rakstura.

Par Andri Buiķi runājot, man nav neviena laba vārda, ko par viņu teikt, varbūt izņemot to, ka neko diži kaitīgu viņš saeimā nav izdarījis (vismaz cik es zinu)

Bakalaura grāds, datorzinātnes. Savā nozarē šogad esmu izlasījis vismaz 20 rakstus. Publicējies zinātniskos žurnālos neesmu. Amatiera līmenī esmu interesējies par zinātnisko metodi kā tādu — gan pierādīšanas metodes matemātikā, gan empīriskajās zinātnēs, gan sociālajās zinātnēs. Ļoti labi saprotu, ka fizikā nevar vienmēr izmantot matemātikas pierādīšanas metodes, tāpat kā fizikas pētījumu metodes reti kad var izmantot sociālajās zinātnēs.

Neņemos uzskatīt sevi par autoritāti zinātnes filosofijas jautājumos, bet pat ar manām amatiera zināšanām es varu redzēt rupjas kļūdas spriešanā.

Vai vari paskaidrot, kā Rudzīivs "caur sevi" var izzināt sievietes?

Redzies, ja mēs runātu par to, kā atšķiras dažādu vīnu garšas, izzināšana caur savu pieredzi būtu pilnīgi ok. Un pat šeit ir skaidrs, ka tas, ka man Castillero del Diablo liekas tīri ok, neko nepasaka par šī vīna "objektīvo" garšu.

Savukārt, ja mēs runātu par to, vai vienādas formas dažādu svaru objekti kritīs ar vienādu ātrumu, iekšējā izzināšana ir slikta metode, jo šo jautājumu VAR izpētīt objektīvi.

Tāpat par to racionālo/iracionālo — Rudzītis varēja pateikt, ko viņš ar šiem vārdiem īsti saprot, piedāvāt testu (vai to kopumu), kā to izmērīt, veikt mērījumus un ar tiem dalīties.

Piemēram, piedāvāt divus dažādus produktus — vienam ir smukāks iepakojums (kuru eksperimenta dalībnieks nevar paturēt), bet otrs ir lētāks. Par racionālāku nosauksim to grupu, kura ņems lētāko.

Es gan šajā gadījumā argumentētu, ka tas ir slikts racionalitātes tests, jo izvēlēties smukāko arī var būt racionāli, ja estētiku uztveram kā kaut ko nozīmīgu. Redzies, Rudzītis arī izsakās tādos jēdzienos, kurus viņam ir jāspēj precizēt (ko viņš nedara), lai viņa spriedumus varētu uzskatīt kā kaut ko vairāk kā skaistu domas lidojumu.

Gandrīz katrs Rudzīša teikums ir izsmiekla vērts. Viņš, protams, ir bija katra skatītāja galvā un zināja, kāpēc viņi tā rīkojās. Nez, vai viņš ir pētījis, cik bieži izsvilpj spēcīgus vai vājus politiķus? Vai viņa fantāziju lidojums bija "Āboltiņu izsvilpa; Āboltiņa ir spēcīga politiķe; tātad Āboltiņu izsvilpa tāpēc, ka viņa ir spēcīga politiķe"?

Par Dombrovski, atkal tas pats. Viņš saskata bērnu, tāpēc tas ir fakts. Kāds tad būtu tas bērna arhetips? Nespēja uzņemties atbildību? Nesakarīga rīcība? Untumi? Pakļāvība autoritātei? Par ko Rudzītis vispār runā? Vai ir runa par sejas vaibstiem?

Par taviem savārstījumiem:
1) Vai vari pateikt, kura tad ir tā māte, kas krustu šķērsu grozījusi VD? Vai tavs domu lidojums ir "Viņš iemieso bērna arhetipu, tāpēc noteikti ir mātes grozāms"?
2) Varbūt Latvijas sabiedrībā VD ir ieguvis popularitāti tāpēc, ka ir spējis vadīt valsti daudz labāk, kā visi viņa priekšgājēji?
3) Vai tavuprāt pastāv kaut kāds pagrīdes karš starp dzimumiem, kur vienmēr kāds uz kāda rēķina parazitē? Vai nu vīrietis apspiež sievieti, vai sieviete vīrieti? Un vēl ir kāda pareizāk pasaules kārtība, kur sievietei ir jābūt apspiestai un viņai ar to ir jāsamierinās, citādi viņa būs nelaimīga? Ja tā, iesaku iet ārstēties. Vai tu domā, ka vīrieši ciena tās sievietes, kuras ir tur "zem zābaka"?
4) Es varu nojaust, kāpēc feministes nevar būt laimīgas — jo ir tādi cilvēki kā tu, kuru dēļ viņas jutīsies šajā sabiedrībā apdraudētas.

Par soft science, metodēm, drošticamību utt.

Freidam ar atsaucēm bija problēmas, jo viņš bija psihoanalīzes pionieris. Bet tāpat kā ķīmiķi neizmanto 16. gadsimta ķīmijas rakstus (varbūt tikai iedvesmai, un noteikti ne akli ticot), tāpat arī mūsdienu prāta pētniekiem nav piedodams nesekot līdzi zinātnes attīstībai. Rudzītis nav atklājis pilnīgi jaunu izpētes lauku — šīs visas lietas ir pētītas jau iepriekš un viņš nedrīkst tā vienkārši līdz šīm izpētīto ignorēt, jo redzies "viņš zina labāk".

Lielākajā daļā zinātnes nav drošticamu faktu, metožu vai secinājumu (izņemot matemātiku). Bet Rudzītis ir izvēlējies šķirties no jau esošās zinātnes pieredzes un veidot jaunu (apsveicami), kurai nav dots zinātnisks pamatojums (nosodāmi). Ja nav labs pamatojums, kāpēc man vajadzētu vairāk ticēt Rudzītim, nevis tirgus tantei, kurai noteikti ir bagātīga dzīves pieredze.

Par to, ka, lasot R darbus, katrs jaunais teikums saskan ar paša pieredzi. Galvenais autoram ir izteikties gana miglaini, un ļaut lasītājām piedzejot pārējo. Saistīts ar šo jautājumu: http://en.wikipedia.org/wiki/Forer_effect

Zinu jau zinu. Ja zaudēšu savaldību, būšu "subjektīvs" un tātad "kā sieviete", kurām šajā objektīvajā sarunā nav vietas. Vai arī tu ko citu gribēji teikt? Iemesls, kāpēc neizmantoju "pieklājīgus" vārdus, ir vienkāršs — uzskatu, ka šādi izteikumi ir vienkārši slikti. Tik slikti, ka es tos nekādi nevaru cienīt. Un es arī paskaidroju, kāpēc es tos nevaru cienīt.

Par VD, tiem, kam viņš patīk, to konsultēšanos noteikti sauktu par "informācijas iegūšanu, viedokļu saskaņošanu, vienprātības veidošanu", tiem, kam viņš nepatiks... paskaties uz saviem apzīmējumiem. Līdzīgi par Šķēli, kam patīk, teiks "patstāvība, līderisms utt", kam nepatīk, teiks "stūrgalvība, aklums utt".

Par tavām labajām attiecībām ar sievietēm. Varbūt ticu, ka tev ir labas attiecības ar viņām, bet vai viņām ir labas ar tevi?

Tava loģika ir no sērijas "Smēķētāji var dabūt plaušu vēzi, bet arī nesmēķētājiem var būt plaušu vēzis. Tad reiz abi var tikt pie plaušu vēža, kāpēc gan nesmēķēt".

Lai arī zinātniski pētījumi var nebūt absolūta patiesība (un reti, kad viņi ir), tie tomēr ir ticamāki kā fantāzijas lidojums.

Par finansēšanu runājot, kurš farmācijas gigants sponsorēja šajās diskusijās paceltos jautājumus? Tu vispār paskatījies, jeb atkal, loģika no sērijas "Nozarē N VAIRĀKUS pētījumus sponsorē noteiktā rezultātā ieinteresētās puses, tāpēc VISĀS nozarēs VISUS pētījumus sponsorē noteiktā rezultātā ieinteresētās puses".

Par Āboltiņu un Dombrovska salīdzinājumu. Esmu nedaudz piemirsis, kāds bija Rudzīša pamatojums par Dombrovska vadītāja nespēju? Brilles? Varbūt ĶMI? Neatceros vairs. Ja nav pamatojuma, nav arī pie kā piesieties — cilvēks vienkārši pauž savas emocijas.

Man prātā nenāktu apgalvot, ka neesmu emocionāls. Man nav ne pienākuma šeit ko rakstīt, ne man kāds par to maksā, nedz draud, ja nerakstīšu. Šādos apstākļos man ir vajadzīga kāda iekšēja motivācija, kas parasti ir balstīta emocijās. Precizēšu, emocijas man ir dusmas, dusmu avots — dažāda mēra cilvēku nespēja un nevēlēšanās saprast vienkāršas lietas, kas ir samaisīta kopā ar izlikšanos, ka šāda spēja un vēlēšanās ir.

Es nesaku, ka mani apgalvojumi ir zinātniski (ja kāds savos zinātniskajos rakstos atsauksies uz maniem komentāriem kā autoritatīvu avotu), es momentā šo darbu uztveršu par labākajā gadījumā neizdevušos joku. BET iemesls, kāpēc es šajā diskusijā iesaistos ir tāds, ka daudziem nav priekšstats par profesionālo ētiku, zinātnisko metodi un par to, ko mēs varam vai nevaram no faktiem secināt.

Vai vari ilustrēt kādu vīr./siev. lomu sadalījumu, kam būtu attaisnojams ar kādu evolūcijas/fizioloģijas faktu?

Te nepietiks tikai ar to, ka kādam dzimumam iespējams tas parasti sanāks labāk. Lomu sadalījums nozīmē to, ka pat ja kāds dzimuma pārstāvis A darbu B veiks labāk, kā pretējā dzimuma pārstāvis, tāpat A vajadzētu atteikties no sava nodoma pildīt darbu B, pretējā gadījumā ciešot no sabiedrības nosodījuma.

Piemērs gandrīz labai ilustrācijai — zīdīt bērnu vīrieši nevar, jo viņiem nav attiecīgo hormonu (tas ir tikai gandrīz labs piemērs, jo hormonus var injicēt).

Piemērs ļoti sliktai ilustrācijai — labākie šaha spēlētāji ir vīrieši, tāpēc sievietēm spēlēt šahu nav jēga.

Neviens no iepriekšējiem apgalvojumiem, stingi runājot, nav loģisks (nav definētu aksiomu, kārtulu, premisu utt), bet tādai vieglai sarunai domāju, ka tie ir gana ilustratīvi.

Pat ja tavs savārstījums būtu patiess, kādā veidā pārgulēšana ar daudziem vīriešiem būtu pretrunā ar sievietes "misiju"? Tas būtu pretrunā ar "misiju", ja sieviete pēc dzemdībām uzreiz garantēti nomirtu, bet realitāte liecina par pretējo.

Vēl vairāk, kāds var atcerēties kaut vienu dusmās pateiktu frāzi no kaut vienas Latvijas politiķes? Pretpiemērs — "Turi muti" no Līdakas puses. Vai arī to mēs sauksim par nevis par histērisku nespēju savaldīties, bet gan par pastāvēšanu uz principiem?

Man grūti pateikt, vai ar to šaha piemēru tu man vairāk piekrīti, vai tieši otrādi. Starp citu, vai šīs atšķirības gadījumā nav skaidrojamas ar to, ka šahs tiek uzskatīts par vīriešu sportu?

Pēc analoģijas, tas, ko izdarīja Rudzītis, bija apmēram tā "Es es TV un presē esmu redzējis intervijas ar Āboltiņu un Vējoni, Vējonis toč spētu uzveikt Āboltiņu šaha spēlē".

Es piekrītu par statistiskām atšķirībām starp dzimumiem. Bet izdarītie secinājumi nez kāpēc ir diezgan greizi.

Vai starp vīriešiem un sievietēm ir fizioloģiskas atšķirības? Kaut kādas ir. Bet apgalvot nevaru piekrist, ka sievietes ir emocionālākas. Piemēram, testasterons nomāc vīriešu spēju raudāt, bet atkal padara agresīvākus (ko ir grūti nosaukt par racionālu rīcību). Mūsu sabiedrībā sievietēm ir pieņemamāk emocijas izrādīt, bet kas tev liek domāt, ka lēmumu pieņemšanā vīrieši ir emocionālāki?

Vēl viena problēma ar anekdotiskiem novērojumiem ir paša novērotāja aizspriedumi. Piemēram, mājās ja vīrietis nosaka kārtību, tad viņš ir saimnieks, ja sieviete — tad vīrietis ir zem tupeles. Ja darbā priekšnieks kliedz, tad tā ir līderība, ja kliedz sieviete, tad viņa ir histēriķe.

Man prieks, ka tu atzīsti, ka cilvēka personību ietekmē ne tikai dzimums. Problēma ir tajā, ka tu uzskati, ka dzimums ir pietiekami nozīmīgs, lai to tiešām ņemtu vērā.

Piemēram, ja man būtu jāpieņem darbā krāvējs, un vienīgais, ko es par kandidātu zinu, ir tā dzimums (vēl vairāk, kandidāts ir nejauši izvēlēts no visu iedzīvotāju kopas), es dotu priekšroku vīrietim. Bet ja es tos kandidātus varu redzēt dzīvē, tad mani neinteresē kaut kādas vidējās sievietes un vidējie vīrieši. Mani interesē, kādas ir attiecīgo kandidātu spējas.

Kad ir runa par spējām vadīt kolektīvu, rēķināt, programmēt, mācīt utt, atšķirības spējās starp vidējiem (!) vīriešiem un sievietēm ir daudz mazākas, ja salīdzina ar fiziska darba veicējiem, bet vēl aiz vien kaut kādu mistisku iemeslu dēļ cilvēki sit dūri pie krūtīm, kad pētījums saka, ka zēniem matemātika padodas par 2% labāk, un nolād izglītības sistēmu par nepareizu mācīšanas metodoloģiju, ja kāds cits pētījums parāda, ka meitenēm matemātika padodas par 2% labāk.

1. Raksta autors neadresē Rudzīša teiktā saturu, bet gan tā atbilstību Ētikas kodeksam. Kāpēc viņam būtu jāadresē arī saturs?

2. Tiesības uz runas brīvību mēdz ierobežot, ja ir redzams veids, kā tas kaitē sabiedrībai. Parasts komentētājs internetā (tu un es) var izteikties gandrīz brīvi, jo prese mūsu teikto nepublicēs kā eksperta viedoli. Ja respektabs ārsts publiski pauž savu fantāziju, ka kokaīns ir veselīgs un palīdz domāt, tad šāda viedokļa paušana var kaitēt tiem, kas viņam notic. Kāpēc lai kāds viņam ticētu? Jo viņš taču ir savas nozares lietpratējs un parasti viņiem ir savi ētikas kodeksi, kas neļauj brīvi paust personīgos viedoļus.

3. Par aplamajām idejām. Kā vispār Rudzīša teikto varētu īsi apgāzt. Vienīgais, ko es no viņa puses redzēju ir "Es paskatījos un man likās, ka ir tā", ko var tikpat labi apgāzt ar "A es paskatījos, un man tā vis nelīkās". Ja R. nevar sniegt nekādus pamatojumus savam domu lidojumam, tad to apgāž tieši tādā veidā — pasakot, ka nav pamatojumu.

Treniņam. Pierādi pretējo šādam apgalvojumam "Vairums cilvēku ir tādi jocīgi".

Vispārīgā gadījumā precīzi novilt tās līnijas ir grūti, bet R. gadījumā manuprāt viņš bija tās tik ļoti veiksmīgi pārkāpis, ka tur pat nav par ko īsti strīdēties.

Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka šī diskusija nav par sieviešu un vīriešu bioloģiskajām atšķirībām un psiholoģiskajām atšķirībām, kas varētu no tām izrietēt. Tā ir pietiekami plaša tēma, ar kuru saistīti daudzi pētījumi, to skaitā diezgan pretrunīgiem secinājumiem.

Diskusija ir par ko citu - vai, neiedziļinoties šajos pētījumos, bet atsaucoties tikai uz subjektīvām spekulācijām un primitīviem, novecojušiem stereotipiem, drīkst izteikt viedokli, kurš tiek pozicionēts nevis kā anonīmas prvātpersonas, bet gan kā psihoterapijas nozares pārstāvja viedoklis.

Manuprāt, šāda rīcība diskreditē gan konkrēto pārstāvi, gan visu nozari.

Ja subjektīvas, empīriskos pētījumos nebalstītas spekulācijas un fanztāzijas tiek uzskatītas par garantu "saiknei ar realitāti", man tiešām grūti ko piebilst.
Vai arī pret dabaszinātnēm Jums ir līdzīga attieksme - nevajag nekādus pamatojumus, nekādus pētījumus, jebkurš var nosaukt sevi par cietvielu fiziķi vai molekulārķīmiķi, ja, atsaukdamies uz indiāņu mītiem vai Džūkstes pasakām, radījis savu "unikālo teoriju" par akmeņiem piemītošu apziņu vai ko tamlīdzīgu?

Kā jau te iepriekš vairākkārt norādīts, problēma, uz kuru Sīlis vērš mūsu uzmanību, nav tā, ka Rudzītim ir šādi vai citādi personiskie uzskati par sieviešu un vīriešu dabu. Rudzītis var ticēt, kam viņš grib, galu galā pasaulē un Latvijā ir ļoti daudz cilvēku ar ļoti dažādiem (tai skaitā dīvainiem un citiem nepieņemamiem) uzskatiem.
Problēma sākas brīdī, kad cilvēks kā nozares eksperts uzstājas plašsaziņas līdzekļos, pauzdams uzskatus, kas var ietekmēt daudzu cilvēku dzīves un kas pamatoti tikai ar "es lasīju sengrieķu mītu un varoņteiku pārstāstus, kad pār mani nāca atklāsme" un "man ir tāda pieredze, kas apstiprina manus pieņēmumus; ja kāds fakts neiekļaujas šo pieņēmumu sistēmā, jo sliktāk šim faktam."
Šādi tiek degradēti cilvēku priekšstati gan par psihoterapiju, gan par psiholoģiju kā zinātni, gan par sociālajām zinātnēm kopumā. Ne velti grāmatnīcās mēdz būt vienoti plaukti "Ezotērika un psiholoģija".

Šobrīd jūs izmantojat ārkārtīgi dīvainu argumentāciju.
No tā, ka sievietes dzemdē bērnus, jūs secināt, ka ir pamats piekrist VR par to, ka sieviešu pasaules skatījums ir mazāk objektīvs. Kur tieši meklējama saikne starp šiem abiem faktiem? Tikpat labi kāds (kāda) varētu teikt: "Vīrieši apaugļo sievietes, tāpēc viņi nespēj pasauli uztvert objektīvi, bet tikai kā savas subjektīvās iekāres mērķi". Šāds apgalvojums būtu tieši tikpat nepamatots kā jūsējais. Pat, ja pastāv kāda noteikta saikne starp cilvēka reproduktīvo orgānu sistēmu un spriestspēju, tad jābūt kādiem pētījumiem, kas to apliecina, nevis vienkārši jādeklarē, ka "Tas tā ir tāpēc, ka tas tā ir".
Turklāt dīvaina šķiet sievietes reducēšana uz bērnu dzemdēšanu. Ne visas sievietes dzemdē bērnus (tāpat kā ne visi vīrieši apaugļo sievietes). Kā tad paliek ar pārējiem?
Kas attiecas uz manu necilo personu, par ko uzdevāt jautājumu, domāju, ka es uztveru pasauli diezgan līidzīgi un nedaudz atšķirīgi nekā pārējie ~ 7 miljardi cilvēku, un diez vai atšķirīguma pamatā noteicošā loma ir tieši dzimumam. Pieņemu, ka vecums, izglītība, audzināšana, sociālā vide un individuālā pieredze nosaka vismaz tikpat daudz.

Raugi, spekulācijas ar savu (nenoliedzami bagāto, kuram gan no mums tā varētu būt nabaga?) pieredzi ir visai iederīgas saviesīgā tērgāšanā. Taču tā nekādi nav piedodama, publiski paužot profesionāļa viedokli par kādu sabiedrības grupu.
Iespējams, kāda subjektīvā pieredze apliecina, ka zilacainie blondīni ir dumjāki/gudrāki/nervozāki/slinkāki utt. nekā zaļacainie bruneti. Tomēr, ja profesionāls psihoterapeits nāktu klajā ar šādu paziņojumu plašsaziņas līdzeklī, būtu tikai dabiski gaidīt, lai viņš (vai viņa) to spēj pamatot ar kādu pētījumu.

Jūs varat teikt: "Tā ir acīmredzama patiesība", bet tikmēr citi cilvēki (to skaitā es) šo patiesību nesaredz. Vai drīzāk nav tā, ka ir kāds anahronisks stereotips, kura cēloņi meklājami noteiktās savu laiku pārdzīvojušās kultūrsituācijās, bet daži - piemēram, Viesturs Rudzītis un jūs - to cenšaties pasniegt kā "acīmredzamu patiesību" un dabas likumu, lai uzturētu sev ērtu un izdevīgu pasaules ainu?

te otrā daļa:
https://www.youtube.com/watch?v=BiV34z-ayso

te zinātniski par dzimumatšķirību nozīmi evolūcijā:
https://www.youtube.com/watch?v=Ha24wA-cZW8

Vistizlākais visā šajā lietā ir tas, ka Rudzītis šādi diskreditē visus pārējos psihoterapeitus, kas nepārkāpj ārsta ētiku, nezīmējas un nestaigā apkārt "paļci vejerom", bet mierīgi, profesionāli un par saprātīgu samaksu palīdz cilvēkiem, kam tas tiešām nepieciešams. Visdziļākā cieņa viņiem par to. Par laimi, Latvijā tādi ir.

Rudzītis un ētika? Nu tak nesmīdiniet tautu. Vienīgais, kas viņu interesē, ir paša albatrosi, nauda un grūpiju a la Avens (kas tas ir - dāma/kungs/hermafrodīts?) sajūsma.

Es kā parasti uz pakaļas par komentāriem. Nedzīvojot Latvijā aizmirstās līdzpilsoņu burvība. Kaut kā galīgi nepietrūkst..

Jo, protams, izmantoto avotu saturam nav nekādas nozīmes.

Tur jau tā nelaime ,ka nu jau neoliberāļi cīnās par vienādību, nevis par atšķirīgo līdzvērtību, jo ja cīnītos par pēdējo , nāktos objektīvi atdzīt ,ka ir apstākļi un situācijas, kad atšķirīgie darbojas atšķirīgi un ka ir situācijas ,kad viens atšķirīgais ir nekvalitatīvāks( mazāk no Dabas apveltīts) nekā otrs atšķirīgais, un tad jau vairs nevar brēkalēt par apspiešanām , tolerancēm utt..
Pat UNESCO vienlaik bija ļoti progresīvs slogans par atšķirīgā izcelšanu, kā kultūras un sabiedrības bagātību, bet to jau karojošie neoliberāļi " ņe aļo"...

Kā tad nav pierādījumi faktam, ka smadzenes šancē atškirīgi siev./vīr. un līdz ar to spējas ir arī katrā jomā, katram dzimumam atškirīgas ( evolūcija, mitoloģija arī ir par to pašu, vārdu sakot atšķirīgumu apstiprina gan precīzā zinātne, gan evolūcijas teorija un izpausmes, vēsture, mitoloģija, arhetipi utt.).
Es pat Jūsu kolēģim(-ei), norādīju uz publikāciju independent'ā, bet tad izrādījās ,ka metodes vairs nav labas, tas ir slikti, tas nav korekti, bet kontrargumentu kas pierāda ,ka smadzenes dzimumiem šancē pilnīgi vienādi un , ka piedzimstot mēs esam TABULA RASA, kaut kas līdzīgs hermafrodītiskiem gliemjiem, bez kādas dabiski iebūvētas programmatūras, tikai to ko dzīves laikā ieaudzina un izskolo, kaut kā nemanīja, tikai augstprātību un lepnību.

"...atsaucoties tikai uz subjektīvām spekulācijām un primitīviem, novecojušiem stereotipiem..."
Konkrēti , bez birkām, kas ir subjektīva spekulācija un primitīvs novecojis stereotips? Kas ( bez konkrētu privātpersonu tiešas izģērbšanas, kas tiešām nav ne labi, ne ētiski) atbilst Jūsu secinājumiem un galvenais, ja jau Jūs pretendējat uz Augstajiem plauktiem, tad apgāziet šīs VR "muļķības" ar sevis proponētajie instrumentiem ( zinātniskajām publikācijām, kaut vai to pārstāstiem nopietnākos mēdijos), tā kā Jūs pretendējat būt galējā Instance, tad nu protams pierādījumiem būtu jābūt savstarpēji neatkarīgiem, un pietiekoši daudzskaitlīgiem.
Pretējā gadījumā man jāsecina, ka Jūs esat tieši pretējs liberālam cilvēkam, jo savu redzējumu ar dažādām manipulācijām ( augstprātība, pazemošana, lepnība...) mēginat uzspiest oponentam. Liberālus cilvēkus( britu , kā šīs sab. domas autoru, izpratnē) atškir tolerance pret savādāku viedokli.

Jūs kaut kā uzvilcies esiet uz tiem neoliberāļiem.
Publiski izģērbts cilvēks ir vājš cilvēks( ievainojams), pat ja viņš to ir pelnījis, krietns cilvēks veic šo atmaskošanas aktu, saglabājot kaut kādu iespēju izģērtajam.
Savukārt ja pats izģērbjamais ir uzprasījies, tad nu tas process ir jāveic par konkrēto cilvēka darbību ( ar pierādījumiem viņa nekrietnajai darbībai)nevis par ad hominem, ko konkrētais cilvēks nevar mainīt, viņš(-a) var mainīt tikai savu rīcību.
Tas ir arī nosacīti runājot vienīgais pārmetums VR attiecībā pret SĀ&VD personību izģērbšanu viņa publikācijās. Atkārtoju krietns , saprātīgs, tālredzīgs cilvēks izģērbšanas aktu izpildītu bez iespējas saņemt pretī "izģērbto žēlošanu par viņu izģērbšanu".

Kaut kā Jūsos stipri virmo augstprātības, lepnības gars un trūkst mierpilnas pašcieņas, nenoliedzu arī pats mēdzu grēkot ar sarkasmu, tomēr:
„...pirms metāties mežonīgās fantāzijās...”
„...Ar to es gribēju pateikt, ka aplama ir jūsu izpratne par zinātni...”
„...Savukārt jūsu kļūda ir tā, ka par savu argumentāciju izvēlaties populār"zinātnisku" pārstāstu no viena atsevišķa pētījuma un ignorējat to, ka neirozinātnes lauciņā ne visi ir vienisprātis par tamlīdzīgo pētījumu metodoloģiju, interpretāciju utt...”
Kur Jūs visu šos secinājumus sagrābstijāt, kaut kā neredzu pamatojumu, savā rakstiskajā izpausmē. Es teicu , ka man vienīgajam ir Patiesības kontrolpakete, uz ko Jūs gan apelējat, nosaucot mani par aplamu, manas atsauces uz populārzinātnisku rakstu par populār”zinātnisku”?
Es tikai argumentēju, ka man liekas gana objektīva smadzeņu skanēšana, ja jau ar to nodarbojas plaši, Jūs argumentējāt, ka Jums neliekas tā, nu labi lai ir tā. Dzīvosim redzēsim ko jomas speciālisti izpildīs ar laiku, ja jau būs greiza metodoloģija nokaltīs pati.

No Jums es nesapratu, kādas tad idejas saistībā ar abu dzimumu vienādību vai atšķirību Jūs pārstāvat, ja jau tradicionālais, arhetipiskais,mitoloģiskais, arī fiziski pierādāmais nav ģeldīgs .
Pastāstiet lai es „mežonīgi nefantazētu”, ja Jūs par līdzvērtību atšķirīgajā ,tad jau mums te nav jādiskutē, bet ja Jūs par abu dzimumu pilnīgu vienādību ( ja neskaita „muļķīgus arhaiskus atavismus”, kā dabiskie harmonu līmeņi un dzimumorgāni), tad būtu dikti priecīgs redzēt argumentāciju kā tad vīrietis ir tā pati sieviete ( nu bezmaz kā gliemjiem hermafrodītisms).

Manuprāt nav jāsaka Jānis Bērziņš , kurš ir tas un tas, ir tāds un tāds, vārdu sakot nav jāizģērbj publiski, tam nu gan nav nekāda sakara ar neoliberālismiem un citiem ismiem, tam sakars ir ar elementāru ētiku, kas piemīt gan galējiem konservatīvajiem patriarhālistiem, gan karojošajām neoliberāļu feministēm. Vai saprotami izteicos?

Labi, te būs +- populārzinātnisks raksts no liberālajiem britiem, par tā saucamo atmetamo arhaiku un kā visu var izmainīt pēc knipja uzsitienu:
http://www.independent.co.uk/life-style/the-hardwired-difference-between-male-and-female-brains-could-explain-why-men-are-better-at-map-reading-8978248.html
Pieņemu , ja luste būtu , varētu arī dziļāk parakt uz universitāšu pētījumiem, bet ko nu tur ticīgos jau nevar pārliecināt....

Ko Jūs gribējāt ar to pateikt? Es te saskatīju tikai to ,ka autore( nenoliedzami profs) uzskata ,ka viņai liekas ka metode slikta, nu un noteikti piemeklējusi savu daļu argumentu.
Tomēr kā redzams akadēmiskais meinstrīms tomēr pieturās pie šīm metodēm, savādāk jau sen visa smadzeņu pētīšana būtu misenē izmesta, kā nepareizs ceļš.
Viņai ir tādas tiesības izvirsīt kontra hipotēzi, kāpēc ne.
Varbūt Jūs iesakat, ka tagad man pēkšņi jātic Jūsu virzītajam autoram, un sava pārliecība ( kurai nenoliedzami piekrīt akadēmiskais meinstrīms ar visiem pierādījumiem) jāmet miskastē, jo lūk briesmīgie tēviņi(vīrieši-patriarhālisms) vienmēr ir pazemojuši mātītes (sievietes-matriarhālisms), piesavinājušies viņu lomu uzgrūduši dzemdēt bērnus, audzināt tos utt., un ka tā diena nāk, kad nāks mātīšu atriebe? Nepalieciet smieklīgs(-a) ar to vienādību.

Tikai nevajag tagad sākt murgot par vīriešu sazvērastību, visu pasaules tautu mitoloģija ( nerakstītā vēsture) ir pilna ar sievietes un vīrieša atšķirību, sievišķās Dievības un virīšķie Dievi. Tie ir atškirīgi , tiem ir sava loma, tomēr parasti tie ir līdzvērtīgi, par ko arī viss cepiens arī ir.

Vēlreiz, VR aizrāvās ar konkrētiem cilvēkiem (SĀ&VD), par ko manuprāt arī drīkst viņam pārmest, nevis par atšķirību definēšanu un norādīšanu.

VR varēja darīt formāli pareizi - nesaukt vārdā, gan jau ir gana attīstīta valoda un iztēle, lai visiem saprotami norādītu uz konkrētām personālijām, bet savukār oponentiem nebūtu formālu iemeslu tagad raut ķāķī VR pašu.

Kā jau augstāk atrakstījos, par savu subjektīvo viedokli nevienam netaisos atskaitīties, un neko citēt, jo netaisos šajā jomā nodarboties ar zinātnisko pētniecību, vienkāŗsi tīk novērot , lasīt, klausīties..... Tādas taču man ir tiesības, vai tomēr , man nav tiesības paust savu viedokli? Nepaslinkojiet Jūs pats,-i, ja gribat oponēt un pārliecināt par pretējo, un citējiet kādu zinātnisko rakstu, kas pierāda ka vīrieši un sievietes ir ekvivalenti, un vienīgā atškirība ir dzimumorgāni un hormonu dabiskais līdzsvars, bet viss pārējais ir pilnīgi ekvivalents.
Neviens taču nenoraida izglītības un audzināšanas un vecās labās Fortūnas iespaidu cilvēka dzīvē un attīstībā, man gribējās pateikt ,ka arī dzimumam ir ļoti būtiska loma cilvēka izpausmē, par ko arī VR izpaužas savos rakstu darbos.
Redziet arī Jūs tomēr piekrītat koncepcijai par sieviešu un vīriešu atškirību ar savu pēdējā rindkopā pausto domu, un droši vien Jums liksies dīvaini, ka es Jums piekrītu, jo pasaule –vide miermīlīgāka (pārticība, saticība pēc 2PK), jo lielākas iespējas sievietei, kam ir dabiska īpašība darboties ar miermīlīgiem instrumentiem , jo vide-pasaule agresīvāka (trūkums, sērgas, karš, bads), jo lielākas iespējas vīrietiem ( akurāt pasaule līdz 20.gs. vidum).
Tāpēc tradicionāli vismaz LR( reģionam manuprāt raksturīgi) sieviete ir vadītājs mājā- miera ostā( ja tā var izteikties), savukārt vīrietis ir vadītājs rūpalā-citu vīriešu agresijas mērķī. Atšķirībā no Tuvo austrumu kultūrvides.
Vienīgā lieta ,kas iespējams Jums nebūs tīkama, ka uzņēmējdarbības vide miermīlīga NEKAD nemēdz būt, var +- panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu, bet ir nepārtraukts STATUS QUO, kur jebkurām apstākļu izmaiņām seko tirgus pārdale. Tāpēc arī ir dominējoši vadošās lomās vīrieši, nenoliedzot sievietes-vadītājas lomu, kas to agresiju neļauj izvērst karadarbībā, kas nes navajadzīgu postu visām pusēm.

1.Šādi es neesmu teicis, esmu teicis ,ka sievietes atškiras no vīriešiem, pamatā fiziski un pēc Dabas mātes dotās lomas, kā arī visiem faktoriem, īpašībām, ko augstāk minētais iespaido, tas viss ir evolūcijas rezultāts. Spējas un Prasmes kā reizi ir apgūstama lieta, un ir pieejama katram pasaules indivīdam. Kaut protams ir spējas kas evolucionējušas konkrētam dzimumam, kā augstāk argumentēju.
2.Kurš noliedz to, ka spējas , zināsanas un prasmes iespaido vēl daudz kas cits bez genderisma?

3. Cilvēki(vīrieši, sievietes) diez ko radikāli nepārveidojas, evolūcija saproties ( tur špicka ir tūkstošgades), pat ja ir spiesti pielāgoties radikālai apstākļu, lomu maiņai (paši sevi pielauž, sabiedrība pieprasa, beigu beigās tuvinieki paģēr), viņi cieš no stresa ( kam seko problēmas ar galvu, uzvedību un protams fatālām slimībām). Tas savukārt nozīmē, ka organiski, bez traumām-pašsaglabājoties, katrs rīkojas tā, kā paģēr zemapziņa, protams apziņa piegādā nepieciešamos argumentus, kāpēc konkrētā darbība pildīta, bet būtībā katrs grib būt laimīgs un apmierināts ar sevi, viengabalains, tāds nekad nebūs cilvēks ,kas lauzis savu būtību, pat ja kļuvis veiksmīgs, sevis noskatītajā jomā.
Teiksim tā, ir jomas un konkrēti laiki politikā( valsts pārvaldē) un uzņēmējdarbības administrēšanā ,kur ir nepieciešama sievišķība ( miermīlīgie plūstoši risinājumi), bet ir jomas ,kur bez agresijas nekas nenotiks, un te bez vīrieša špicka vien būs.
Lai skaidrāk es esmu par dzimumu līdztiesību, bet ne par vienādību, ko te liela daļa apelē.

Es, protams, neprovēju savu viedokli pozicionēt savādāk kā subjektīvu, tomēr man kaut liekas, ka mēs neesam tikai garīgas būtnes, kur derētu argumentācija par pilnīgu dzimumu ekvivalenci.
Mēs tomēr tikpat lielā mērā esam arī fiziskas būtnes, ar noteiktu evolūcijas gaitā attīstītu reproduktīvo sistēmu, kas sevī ietver divus dzimumus ar konkrētu lomu šī procesa veikšanai ( mūsu8 genofonda nemirstības nodrošināšanai)
Mums kā fiziskām būtnēm piemīt gan apziņa, gan zemapziņa, gan arī kolektīvā zemapziņa ( viss kas tajā smadzeņu tilpumā savietojies dzīves, evolūcijas procesā), mēs nekādi nevaram izmest misenē, vai padarīt par nesaistošu mūsu fiziskajai būtībai, un ir diezgan skaidrs , ka informācija mūsu pauros tomēr ir stipri saistīta ar mūsu lomu reprodukcijas procesos, respektīvi sievietēm viens un vīriešiem otrs, nenoliedzami , ka šis atškirības nav nepārvaramas un nav kardinālas, bet ir niansēs( savukār kā vienmēr velns ir detaļās).
Manuprāt ir VR viedoklis par dzimumu(paaudžu ) lomu sabiedrībās(sastībā ar mītisko pasauli, arhetipiem) ir tikai loģisks.
Vienīgais ētiskais pārkāpums bija ņemt konkrētus cilvēkus (SĀ) un tagad viņu šķeterēt...
Par pārējo manuprāt nav ko VR pārmest.

Teiksim tā, tādu datu, atškirību, nianšu, antropologu rīcībā ir vairāk nekā jēga, bet kā ja iepriekš norādīju es reprezentēju savu, subjektīvo viedokli....
Piemēram:
Orientēšanās telpā, no aizlaikiem vīriešiem šī priekšrocība piemīt jo koši salīdzinot ar sievietēm (ja nu tiešām ,Tu netici, iegooglē angliski būs daudz atsauču uz kompetentiem pētījumiem), izskaidrojams vienkāršs, vīrieši medībās gāja pastāvīgi, bet mājās tikt kaut kā vajadzēja. Ar to arī stipri saistītas statistiskā vīrieša spējas abstraktā domāšanā, kaut kā jau vajadzēja čomiem pateikt, kur to mamutu redzēja, vai kur ļaunie svešinieki apmetušies.un čomiem saprast , par ko pirmais runā.
Vai pavisam arhaiskās lietas- mātes(mātītes), tēva(tēviņa) instinkti. Sākot ar labākā tēva( tēviņa), mātes,-šu(mātītes, -šu) izvēli, noturēšanu, reproducēšanos beidzot ar pēcteču audzināšanu aizstāvēšanu, svešu bērnu likvidēšanu, utt.... Nekādi neiespaido mūsdienu sabiedrību? Tik tiešām? Un vai tiešām tās lomas un izpausmes var tā plūstoši mainīties, kā proponē?

Vai elementāra īpašība, ka sievietēm ir daudz lielāka izturība, nekā vīriešiem? Aiz tiem pašiem arhaiskajiem instinktiem,sāpju slieksnis ( starp citu sievietes ir arī šeit pārākas, jo jādzemdē taču viņām).

Sievietes labāka spēja panākt sev vēlamo rezultātu ar miermīlīgiem instrumentiem (tamstarpā viltu, manipulēšanu ar simpātijām utt..), salīdzinoši ar vīriešiem ,kas daudz aktīvāk izmanto agresiju dažnedažādu. Jo tā nu bija evolūcijas procesā ierasts.

Vārdu sakot tādu atškīrību ir ārkārtīgi daudz, un ar to izpēti un savstarpējo mijiedarbību nodarbojas antropologi un sociālantropologi, arīdzan mediķi.
Es tikai vēlējos norādīt ,ka noliegt cilvēka dzimuma fiziskās būtības robežas, iespējas un priekšrocības ir nepareizi, cilvēks nav tikai gars, kur tiešām var runāt par pilnīgu ekvivalenci un galēju individuālismu vienā esamībā.

P.S. Es runāju protams par statistisko vīrieti un sievieti.

> vai tad kādam nav skaidrs, ka vīriešiem un sievietēm ir būtiski atšķirīgi uzdevumi (misijas), kuri viedo viņu apziņu.
---
Nē, nav skaidrs. Man ir skaidrs, ka esmu iepazinis gana daudz sieviešu un gana daudz vīriešu, kuriem katram ir bijis visai atšķirīgs uzskats par to, kāda ir viņa dzīve un kādai tai jābūt. Par misiju un uzdevumu tur parasti nedzird -- atskaitot varbūt no tādiem cilvēkiem, kas man personiski izskatās drusku ar lielummāniju sasirguši.

Cilvēki no kaķiem ar daudz ko atšķiras. Galvenokārt ar neokorteksu smadzenēs. Taču veģetatīvās nervu sistēmas līmenī neatšķiras ne ar ko. Diemžēl cilvēks nav tikai saprāts, jo kā jau Blaumanis teicis - tam žogam, ko prāts cēlis, jūtas viegli kāpj pāri. Ignorēt šo acīmredzamo patiesību ir vienkārši tumsonīgi.

Protams, ka Blaumanis ar to negribēja teikt tieši to, bet doma ir, ka cilvēki savā rīcībā nebalstās tikai un vienīgi uz prāta apsvērumiem, kā to šeit gribētu pasludināt daži cilvēcisko būtņu konstruktori. Cilvēku domāšanu un rīcību nosaka visas smadzeņu daļas. Gan jaunākās, kā jau pieminētais neokortekss, gan vecākās - limbiskā un veģetatīvā nervu sistēma. Rudzītis savā praksē saskarās ar visām šīm smadzeņu daļām, kamēr Sīlis&Co cenšas operēt ar dažu desmitu gadu senu pieredzi, ar kuras palīdzību grib konstruēti kā tāds Frankenšeins - jauno, nākotnes cilvēku ar smadzenēm, kurās nebūs šo ontoloģiski vecāko smadzeņu iecirkņu.

Jūs rakstāt:
Pēc tāda paša principa es tagad varētu izveidot uzskatu sistēmu, pēc kuras visām sievietēm ir spēcīga tieksme žņaugt mazus pūkainus dzīvnieciņus.

Protams, tādu uzskatu sistēmu jūs varat radīt un būtu tikai demokrātiski, ka neviens jums nepārmestu par šīs sistēmas "zinātniskumu" vai "nezinātniskumu". Ja cilvēkiem šī jūsu sistēma liktos ļoti gudra un prātīga un cilvēki ietu pie jums pēc palīdzības, tad kāpēc gan ne? Lieta tikai tāda, ka kaut kā neticas, ka šo jūsu sistēmu cilvēki atzītu par pareizu un gribētu ar to rūpīgāk iepazīties. Vienalga ar kādiem "pētījumiem" to pamatotu. Nevajag cilvēkus uzskatīt par muļķiem, kuri paši neko nesaprot bez augstgrādīgu "ekspertu" viedajām rezolūcijām. Dzīve visu noliek pa plauktiņiem un nav ko dažiem izteikti totalitārā garā noteikt, kas pareizi un kas nepareizi.

Pseidozinātnieks Sīlis pārstāv to akadēmisko modes tendenci, kur pieminēto atsauču skaits nosaka raksta "zinātniskumu". Cik šis "zinātniskums" ir zinātnisks katrs pats var pārliecināties palasot Rietumu vēsturnieku grāmata par PSRS vēsturi, Lielo Tēvijas karu utt. Ikvienai grāmai atsauces uz 100 lpp. Taču kādas. Nemitīgas un galvenais nekritsikas atsauksmes uz Žukova "memuāriem", padomju preses publikācijām, kuras it kā apstiprina autora tēzes utt. Cilvēks pats lietu nesaprot (jo nedzīvojot PSRS grūti saprast absurdo sistēmu un tās loģiku), bet ar tūkstošiem atsauču mēģina uzdoties par "ekspertu". Tāpat arī Sīlis veidojot rakstu pēc stila zinātnsiku, bet pēc būtības prastu kļauzu "augstākām insancēm" demonstrē savu cilvēcīgo sīkmanību un zinātnisko impotenci.

Abstrahējoties no visas tās "zinātnes" un ētikas, vai tad kādam nav skaidrs, ka vīriešiem un sievietēm ir būtiski atšķirīgi uzdevumi (misijas), kuri viedo viņu apziņu. Sievietes galvenais uzdevums, kas virza visu viņas dzīvi, ir vēlme atrast saviem bērniem labāko tēvu, un no viņa apaugļoties, bet vīriešu mērķis ir apaugļot pēc iespējas lielāku skaitu, pēc iespējas veselāku sieviešu. Kā abi šie mērķi realizējas praksē, tas jau ir cits jautājums (un nav šīs diskusijas temats), bet tieši šo mērķu esamība zemapziņā determinē abu dzimumu atšķirīgo būtību un atšķirīgo loģiku. Tieši šī iemesla dēļ izlaidīga sieviete ir vienkārši mauka, bet vīrietis ar lielu seksuālo pieredzi vienkārši šarmants vīrietis. Un tur var feministes izstiepties vai sarauties, neko mainīt nevar, jo pret dabīgu uzvedību nepapeldēsi.

Nevajag pārspīlēt.
Turklāt likmjes uz patiesību ir tikai cilvēku prātos.
Patiesībai kā tādai cilvēku likmjošana ir pilnīgi "pie kājas".

"Šādi tiek degradēti cilvēku priekšstati gan par psihoterapiju, gan par psiholoģiju kā zinātni, gan par sociālajām zinātnēm kopumā."

Tas ir gana subjektīvi.
Manās acīs VR tieši ceļ priekšstatus gan par psihoterapiju, gan par psiholoģiju kā līdzekļiem, kuri var palīdzēt cilvēkiem.

Tajā brīdī, kad psihoterapija un psiholoģija zaudē saikni ar realitāti, notiek tas, par ko Malējais runā savos pēdējos divos komentāros + rodas iespaidi, par ko rakstīju 11:14

Protams, ka tas ir nozares ziņā, par to nav šaubu! Un VR ir izvēles iespējas - vai nu pieņemt nozares spēles noteikumus un palikt tajā, vai kāpt ārā un spēlēties savā smilšu kastē. Savukārt, nozarei ir tiesības viņu no savām rindām izspert. Elementāri! Taču tas vēl nenozīmē, ka tieši nozare un nevis VR ir tuvāk patiesībai.

Iestājos par VR divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, daudzi konkrēti viņa redzējumi sakrīt ar manējiem. Protams, jā, esmu anonīms komentētājs, man ir vienkāršāk.
Otrkārt, mana dzīve sāka pozitīvi mainīties, kad iemācījos no sevis izvākt "pareizā zēna" sindromu un sāku regulāri pārkāpt priekšrakstus, noteikumus, ja redzēju, ka tie ir pilni ar naftalīnu. Cits jautājums, ka šāda rīcība nedrīkst ietekmēt citu cilvēku brīvību; tādējādi pret VR publisko personu analizēšanu esmu visai rezervēts.

RūdolsM > piemērs ar šahu norāda, ka atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir gana būtiskas. Ja kas, šādus sporta veidus var atrast vēl.

Bet nu gan no manis viss.

Lai no savas puses diskusijai liktu punktu, pavisam mazs piemērs iz intelektuālo sporta spēļu pasaules.

Acīmredzot ir objektīvs pamats tam, ka dažāda ranga turnīrus šahā sievietēm un vīriešiem organizē atsevišķi. Tālajos padomju laikos bija divas pasaules čempiones Nana Aleksandrija un Maija Čiburdanidze, kuras mēģināja piedalīties veču turnīros. Taču diez ko spoži viņām tur negāja. Tajā pašā laikā tas neizslēdz, ka Reizniece-Ozola šahā varētu samizot lielum lielo daļu planētas vīriešu.

Rūdolfam M - esmu darba devējs ar 25 gadu stāžu. Par vīriešu un sieviešu pieņemšanu darbā uz dažādiem amatiem mēs varētu diskutēt gari un plaši; tā viena no pieredzēm, kas man ļauj teikt to, ko šeit saku.

Lai visiem jauka diena!

Doma, kas gluži nejauši atnāca nevilšus.
Dzimumu nolīdzināšana (t.i. ja indivīdi šādu kārtību pieņem par normu) agrāk vai vēlāk VAIRUMOS GADĪJUMU (īpaši izceļu, lai man nepiesien 100% vispārināšanu) attiecīgajos indivīdos rada iekšējus konfliktus, jo dabu jau ar izglītību nepiemānīsi. Pie kā tie noved? Protams - pie psihologa un psihoterapeita apmeklējumiem, pie farmācijas produktu lietošanas. Interesanta sakrītība, vai ne (droši vien kāds man šeit tūlīt paprasīs pētījumu, no kurienes es šo izrāvu)?

Iespējams, ka tā ir liela spēle, kurā attiecīgās cunftes iesaistās un mēģina visādos veidos dot pa nagiem visiem tiem, kuri pasaka patiesību. Un tas gan ir absurdi, smieklīgi un drusku žēl :)))

Tu esi dumjš vai izliecies, ja nesaproti, kāds "avenam" ir dzimums?

Par Rudzīti man nav nekāda sajūsma. Te ir stāsts par kaut ko pilnīgi citu.

Es neko negrasos pierādīt.
Par pārējo - skat manu atbildi Andersones kundzei.

Un protams, ka lomu spēlē iedzimtība, audzināšana, izglītība un liela kaudze citu faktoru. Tāpēc būtu arī aplami Rudzīša izteikumu attiecināt uz 100% visām sievietēm (vai kādu citu uz 100% visiem vīriešiem), ko komentāros uzsvēru - ir izņēmumi. Dabā nav nekā absolūta!

Latvijas politiķu videi nav nekāda sakara ar objektivitāti vai racionalitāti. Tas ir savtīgu interešu vadīts zaņķis, kas lēni bet nepārprotami ved valsti uz bezdibeni. Racionalitāte tur ir tikai savu interešu apmierināšanā. Un tā tur patiešām ir!

Kultūrsituācijas, protams, mainās. Taču nemainās dabas noteiktie likumi. Piemēram, sieviete dzemdē bērnus un līdz kādam brīdim ir galvenais cilvēks katra bērna dzīvē. Un tam nav nekāda sakara ar "sev ērtu un izdevīgu pasaules ainu", tā tas vienkārši ir.

Vai Jūs tiešām uzskatiet, ka tverat pasauli tieši tāpat, kā vīrietis?

Reizēm apbrīnoju, cik ļoti cilvēka prāts vienkāršas lietas spēj "aizliberalizēt" un "aizstrukturēt", padarot tās par ellīgi sarežģītām un pēc tam pats mocīties no tā, ka, velns, dzīvē iet kaut kā ne tā, kā vajadzētu ...

Fundamentāli vispārīgs apgalvojums, kas nepasaka neko.

Labi, mēģināšu citādāk un, protams, pilnīgi nezinātniski (taču balstīti manā gana bagātīgajā dzīves pieredzē).
Starp vīriešiem un sievietēm ir fizioloģiskas atšķirības, no kurām lielā mērā izriet psiholoģiski-emocionālas kvalitātes. Sievietes ir emocionālākas, vīrieši ir racionālāki (protams, kā jau reiz šeit sacīju - ir izņēmumi). Sievietes spēj pasauli redzēt "plašāk" un mazāk "koncentrēti" (lasi - vairāk ar "sirdi"), kamēr vīriešu stiprā puse ir racionāli koncentrētā redzējumā (šeit interesanti var padomāt par spermatozoīda jeb "koncentrācijas" attiecībām ar olnīcu jeb "plašumu", "iespējām").

Līdz ar to sfērās, kur nepieciešams racionāli koncentrēts redzējums - un politika ir viena no tām - vīrieši lietas redz objektīvāk (sieviešu redzējums vairumos gadījumu tiks aizmiglots ar emocijām). Taču vīriešu koncentrētā racionalitāte klūst bezjēdzīga daudzās citās sfērās, kur, savukārt, labāk var darboties sieviete.

Tajā pašā laikā sieviešu klātesamība politikā ir pat ļoti vēlama. Pirmkārt, tāpēc lai pašķaidītu veču kolektīvu, jo pat šķietami intelektuāli attīstītiem vīriešu kārtas indivīdiem, esot sava dzimuma barā, nereti veidojas tendence doties mērkaķu virzienā (sorry!); otrkārt, sieviete ar savu intuīciju un plašāko redzējumu nereti pamana to, ko vīrieši, vienkārši palaiž garām.

Šajā "topikā" var nirt vēl dziļāk un nonākt pie tā, ka tieši sieviete ar savu plašāko uztveri spēj pasauli redzēt objektīvāk; taču tad atdursimies pret lietām, ko nevar ne sataustīt, ne izmērīt. Pašlaik nav vēlēšanās to darīt.

Bingo!

Ja godīgi, pēc šī raksta izlasīšanas manās acīs cieņa pret V. Rudzīti tikai pieauga.

Kaut vai šis: ""Sieviešu pasaule ir citāda – caur skatieniem, simpātijām, antipātijām. Tā ir neobjektīvāka." Tā ir patiesība! Vai acīmredzamai patiesībai vajag zinātnisku pamatojumu? Var jau piesaukt nez kādus pantus un punktus, taču, ja šie punkti ir pretrunā patiesībai, tātad tie tiešām ir "nekustīgi, nekrofili".

Vai VR teiktais par sievietēm ir diskriminācija? Vismaz manās acīs viņa teiktais nekādi sievietes nepadara "sliktākas". Gluži vienkārši katram dzimumam ir savi dabas noteikti uzdevumi un līdz ar to savas rakstirīgākas kvalitātes (izņēmumi, protams, ir iespējami). To neredzēt nozīmē būt aklam. Savukārt, aklumu aizslēpt ar normatīvu punktiem ir drusku ... stulbi.
Visu cieņu arī Stabingim!

Es teiktu, ka Jūsu priekšstati par psihoterapijas izcelsmi ir visai alternatīvi.

1. Vai sievietes savā starpā neatšķiras?
2. Jūs domājāt, bez dzimuma? Tātad cilvēku spējas paveikt kādu darbu nosaka daudz kas, ne tikai viņu dzimums?
3. Protams, uz evolūcijai nepieciešamā laika fona visa civilizācija, iespējams, ir pārpratums. Cilvēka mugurkaula problēmas tiek pamatotas ar nepieciešamību staigāt uz divām kājām utt. Tomēr, ja vēlaties pārdomāt cilvēka spējas strauji mainīt savu uzvedību gadījumos, kad mainās apstākļi, padomājiet par mobilo telefonu, interneta parādīšanās ietekmi uz cilvēka uzvedību un paradumiem (ilgākā periodā - automašīnu, lidmašīnu, telefonu). Kaut kā tomēr spēja, vai ne?

Nez vai Jūs arī pie ķirurga gribēsiet izbaudīt visu viedokļu vienlīdzīgumu, neraizējoties par to, vai šī pieeja ir zinātniska vai nav zinātniska. Vai pilnīga "demokrātija" Jūsu izpratnē būtu, ka katrs, kam ir nazis, skalpelis un viedoklis par tēmu, var griezt?
Ja Jūs dodaties pie ķirurga, Jūs, visticamāk, paļaujaties, ka viņam ir zināšanas, kas atbilst mūsdienu zinātnes atziņām (nevis mitoloģijā balstīti priekšstati par norisēm cilvēka organismā un slimību/ cēloņiem sekām vai viduslaiku ķirurģija ar tiem laikiem atbilstošiem priekšstatiem par anestēziju un dezinfekciju). Visticamāk, Jūs pats to novērtēt nevarat, tāpēc profesionāla organizācija - Latvijas ārstu biedrība sabiedrības interesēs veic ārstu sertifikāciju, pārbaudot, vai šim cilvēkam ir pietiekamas zināšanas un iemaņas un arī ētiskās nostādnes, lai strādātu par ārstu. Ārsta sertifikātu var arī anulēt, ja "sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpusi profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus un ētikas normas."
Ārsta sertifikāts ir nepieciešamais kritērijs, lai kļūtu par viņa klientu/pacientu. Tikai pēc tam nāk citu pacientu atsauksmes, interesantas intervijas masu informācijas līdzekļos, grāmatas utt.
Līdzīgi - arī psihoterapeitiem ir sertifikāts, kas Psihoterapeitu biedrības vārdiem runājot,"ir apliecinājums, ka psihoterapeita izglītība, profesionālā sagatavotība un praktiskā darbība atbilst LPB apstiprinātajiem profesionalitātes standartiem, kas saskan arī ar Eiropas Psihoterapeitu asociācijas pieņemtajiem profesionalitātes standartiem."
Un te nu mēs nonākam pie visas šīs raksta jēgas - tiek apšaubīts, vai Viesturs Rudzītis rīkojas atbilstoši šiem standartiem. Latvijas Psihoterapeitu biedrība šajā gadījumā nav atbildējusi, vai Rudzīša rīcība atbilst vai neatbilst izvirzītajiem standartiem, tādejādi liekot apšaubīt, vai tās izsniegtajiem sertifikātiem ir vērtība, kas pārsniedz papīra cenu, uz kuras tie ir nodrukāti.
Līdz ar to, manuprāt, šeit vairs jautājumi nav par Viesturu Rudzīti, bet gan par pašu Psihoterapeitu biedrību un tās Ētikas komisiju (http://psihoterapija.lv/biedriba/lpb-valde-un-komisijas/lpb-etikas-komisija) - nosaucot vārdos
Arturs Dombrovskis, komisijas priekšsēdis, t. 29247763 (Geštalta terapija)
Larisa Koļesņikova, t.29240794 (Eksistenciālā psihoterapija)
Viktors Ozoliņš, t. 29472738 (Psihodinamiskā psihoterapija)
Anita Pīlēna, t. 29575036 (Psihoorganiskā analīze)
Margarita Līvmane, (Psihoorganiskā analīze)
Gatis Bušs, t. 29405703 (Ģimenes psihoterapija)
Vai viņiem ir kāds priekšstats par to, kas ir, bet kas nav pieņemams psihoterapeitu praksē un publiskajās izpausmēs? Būtu interesanti uzzināt.

Pēdējā rindkopa vispār bija par Jūsu spriedumu pretrunīgumu.
Ja Jūs uzskatāt, ka
a) sievietes ir atšķirīgas gan pēc savām spējām, prasmēm utt,
b) cilvēka spējas, zināšanas un prasmes nosaka ne tikai bioloģiskā pazīme - sieviete/vīrietis, bet arī citi faktori,
c) mūsdienu vide ir mainījusies, augstāk tiek vērtētas citas prasmes nekā pirms 1000, 500 un pat pirms 100 gadiem un nereti tās ir tās, kas, biežāk ir izplatītas sieviešu vidū (tiesa, gan - vai nav nācies pamanīt, ka cilvēks var piemēroties konkrētas darba vietas prasībām, kļūstot agresīvāks vai diplomātiskāks), līdz ar ko Jūs nenoliedzat, ka sievietes VAR būt uzņēmumu vadītājas un politiķes (ne jau visas, protams, bet arī visi vīrieši par tādiem nespēj būt/nekļūst)
TAD KUR IR PROBLĒMA, KO JŪS TE APKAROJAT???
Rakstā minētā konfliktsituācija sākās tieši ar Rudzīša nostāju, ka sievietes kā tādas nav piemērotas uzņēmējdarbībai un politikai.

Jūs pieeja ir rakstā pieminētajai "straw man" kļūdai - Jūs Sīlim piedēvējat dažu smadzeņu daļu noliegšanu, ko pats arī pārmetat.

Sievietes pie lēmumu pieņemšanas ir pielaistas samērā nesen. Gribat teikt, ka pirms tam intrigu (politikā, biznesā, baznīcā) nebija?

Vai, Jūsuprāt,Blaumanis ar šo frāzi gribēja pateikt, ka "Sievietes galvenais uzdevums, kas virza visu viņas dzīvi, ir vēlme atrast saviem bērniem labāko tēvu, un no viņa apaugļoties, bet vīriešu mērķis ir apaugļot pēc iespējas lielāku skaitu, pēc iespējas veselāku sieviešu"?

Te nu derētu kādas atsauces, nevis vienkārša "visi taču jau zina" un "iegūglē taču" apcere - gan par to izturību, gan par to mamutu lomu utt.
Otrkārt, nevajag jau arī aizmirst, ka mūsdienās jau cilvēks neiztiek ar iedzimtajām spējām vien - iespējams',kvalitatīvas domāšanas attīstībā izglītībai tomēr ir lielāka nozīme nekā mamutam.
Treškārt, vide ir mainījusies - kādas ir prasības labam vadītājam - paaugstināta agresija vai spēja panākt vēlamo rezultātu miermīlīgā ceļā? Ja pēdējais - tad varbūt ir jāsāk apcerēt, ka vīrieši nav piemēroti vadītāja amatam, ja nu viņi ir tik agresīvi?

Redziet, kamēr Jūs kā anonīms komentētājs internetā izklāstāt savus ticējumus, viss ir kārtībā. Pārējie izlasa un saprot - jā, izrādās ir arī šādi cilvēki ar šādiem uzskatiem. Varbūt vienkārši trollis - Rudzīša grāmatu popularitātes veicinātājs un feministu kacinātājs, bet varbūt arī ne.
Cita lieta, ja kāds uzdodas par ekspertu savā nozarē (un vispār - pelna naudu ar darbību šajā nozarē) un izsaka vismaz strīdīgus apgalvojumus. Tad nu nozarei arī ir jālemj, vai tas atbilst tās nostājai.Tāpēc arī ir profesionālās asociācijas un tām - ētikas komisijas, kas var pieņemt nozari pašregulējošus lēmumus.

Ar ko Jūsu definīcijā cilvēki principā atšķiras no, piemēram, kaķiem? Varbūt vienīgi kaķenes par maukām nesauc, kad viņas cenšas atrast labāko tēviņu dzimtas turpināšanai.

Drīkst jautāt, vai Jūsu "bagātīgā dzīve pieredze" ir ļāvusi saskarties ar Latvijas politikas vidi? Tad jau varēsiet nosaukt kādu "ar emocijām neaizmigloto" "koncentrētās racionalitātes" nesēju Latvijas politikā? Nez ko tur vēl varētu atšķaidīt..

Vai varat pierādīt, ka jebkuru divu vīriešu vai jebkuru divu sieviešu uztvere ir vienāda? Turklāt divu vīriešu uztvere vienmēr būs līdzīgāka nekā piemēram, vienādi izglītotu, vienā nozarē strādājošu vīrieša un sievietes uztvere? T.i., nepastāv nekāda audzināšanas, izglītības, iedzimtības u.c. faktoru ietekme uz domāšanu, visu izšķir tieši bioloģiskais dzimums?

Šajā brīdī runa vairs nav par Rudzīti, bet gan par psihoterapeitu kopienu Latvijā - vai tās mērķis ir parādīties kā ar zinātni nesaistītai, ētikas kodeksus ignorējošai šamaņu grupai.
Neviens jau neliedz Rudzītim kvalificēties par dziednieku, Jūrmalas viedo, īstās realitātes Meistaru vai vēl kā un turpināt savu biznesa darbību kā līdz šim, neuztraucoties par visādiem psihoterapeitu ētikas kodeksiem, cilvēktiesībām utt. No vienas puses, klienti tad būtu brīdināti, ka šeit nu nekādu zinātni negaidiet, bet no otras puses - varētu domāt, ka tas kādu ir atturējis ārsta vietā izvēlēties raganu trešajā paaudzē.

V. Rudzītis pelnīti ir savas nozares zvaigze Latvijā, kas ir viennozīmīgs ieguvums visai nozarei. Protams, var nepiekrist viņa viedoklim par daudziem jautājumiem, un viņš drīkst kļūdīties.

Arī šis skandāls ir ieguvums.

Manuprāt, Venta Sīļa pārdomas nav vērtīgas, jo tās neko aktuālu un būtisku nespēj pateikt – garlaicīgi spriedumi par tiešām interesantu konfliktu.

Sīlis izdara argumentācijas kļūdu „Argument from authority”, radot sajūtu, ka aiz viņa spriedumiem stāv akadēmija un objektivitāte. Ētikas, cilvēktiesību un psiholoģijas jautājumi tiek pētīti ar „mīksto” zinātņu plīdzību, līdz ar ko jeb kurš teksts vai ideja var tikt apstrīdēts vai modificēts, un teksti paši par sevi neko nepierāda.
Sīļa domas ir „ezotērikas”, tikai tās nav orģinālas.

Un galu galā, protams, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgiem, bet vai visi tāpēc ir vienādi?

"liberāļi vienkārši vārdu zinātne izmanto kā reliģiju un aizsardzības paņēmienu"

Dīvaini gan ir tie liberāļi, ar kuriem Jums sanākusi saskaršanās. Kādēļ viņiem būtu vajadzīga jauna reliģija, kas nemaz nav reliģija, un no kā viņiem jāaizsargājas?
VR gadījumā nezinātniskums ir pamatota kritika. Viņa apgalvojumi par "sieviešu pasauli" un "vīriešu pasauli" balstās tikai nezinātniskajā "a man tā šķiet". Pēc tāda paša principa es tagad varētu izveidot uzskatu sistēmu, pēc kuras visām sievietēm ir spēcīga tieksme žņaugt mazus pūkainus dzīvnieciņus, un to pierāda viņu vēlme bieži pieskarties šiem dzīvnieciņiem, un žņaugšana nenotiek tikai tādēļ, ka ir sabiedrības tabu, kas aizliedz žņaugt mazus pūkainu dzīvnieciņus. Ak tad ir sievietes, kas nemaz negrib bieži pieskarties maziem pūkainiem dzīvnieciņiem? Tas vienkārši ir viņu aizsargmehānisms, viņas tādā veidā cenšas iznīcināt sevī šo tieksmi. Ak tad ir vīrieši, kas arī grib bieži pieskarties maziem pūkainiem dzīvnieciņiem? Viņu motivācija ir pavisam citam, tas ir brālības žests, jo mēs taču zinām, ka vidējam vīrietim ir vairāk ķermeņa apmatojuma nekā vidējai sievietei. Utt. Jo man tā liekas, jo es jau daudzus gadus to novēroju cilvēkos. Ak Jūs man nepiekrītat? Tas tikai tādēļ, ka Jūsu prātam grūti pieņemt šo skaudro patiesību.

Interesanti. Jūs tik ļoti aizskārusi mana, Jūsuprāt, augstprātība, tai pat laikā diskusiju ar mani uzsākāt, cita starpā, ar šādu izteikumu: ".. bet ko nu tur ticīgos jau nevar pārliecināt...."

Jūtu, ka mūsu diskusija ir veikusi neauglīgu apli un nonākusi atkal izejas punktā. Ļoti negribas atkārtoties, bet tomēr uzsvēršu svarīgu lietu, par kuru laikam mums radās vieslielākā nesaprašanās: es centos norādīt uz to, ka gadījumā, ja vēlaties atsaukties uz neirozinātņu pētījumiem kā nopietniem argumentiem par krasajām atšķirībām sieviešu un vīriešu starpā, tad nedrīkstat ignorēt viedokļu dažādību šo zinātņu pārstāvju vidū. Un tas ir ļoti svarīgi, jo daudzi neirozinātnieki nav vienisprātis ar jūsu piesauktā pētījuma rezultātiem un interpretācijām.

Paraksim dziļāk, tas vienmēr ir veselīgi. Salīdzinoši nesen (2009.g.) zinātnieku grupa veica eksperimentu, lai pārbaudītu, cik uzticamas ir tās statistikas metodes, kas parasti tiek izmantotas "smadzeņu skenēšanas" pētījumos:

"To illustrate this point, some researchers recently scanned an Atlantic salmon while showing it emotionally charged photographs. The salmon-which, by the way, “was not alive at the time of scanning”-was “asked to determine what emotion the individual in the photo must have been experiencing.” Using standard statistical procedures, they detected significant brain activity in one small region of the dead fish’s brain while it performed the empathizing task, compared with brain activity during “rest.” The researchers conclude not that this particular region of the brain is involved in postmortem piscine empathizing, but that the kind of statistical thresholds commonly used in neuroimaging studies (including Witelson’s emotion-matching study) are inadequate because they allow too many spurious results through the net."

no: Cordelia Fine "Delusions of Gender: How Our Minds, Society, and Neurosexism Create Difference".

nedaudz par šo: http://scienceblogs.com/mikethemadbiologist/2010/12/14/a-dead-salmon-bestest-control/

Diemžēl, neirozinātnes lauciņā ir milzum daudz tādu pētījumu, kuros izmantota slikta metodoloģija, taču "statistically significant" rezultātus (kas var būt, piemēram, tikai 2% atšķirība vidējos rādītājos) pēc tam mēģina skaidrot ar fantāzijām par vēlā paleolīta sabiedrību. Nevar noliegt, ka pamats šīm fantāzijām nāk no arheologu un aizvēsturnieku zinātniskajiem rakstiem, kas ir interpretācijas un spekulācijas par tēmu, nevis neapgāžami pierādīt fakti. Mēģināšu paskaidrot tēlaini: no ugunskura vietas un krama atšķilu kaudzītes nevar pateikt, cik tālu vai tuvu savās ikdienas gaitās devās cilvēki, kas te uzturējušies. Vīzija par sievu, kas sargā pavardu un vīru, kas dodas medīt mamutu, nāk no pašu 19. un 20.gs. arheologu priekšstatiem par pareizo lietu kārtību, nevis no arheoloģiskajām liecībām.

"Ko Jūs gribējāt ar to pateikt?"

Nu, paldies vismaz, ka pajautājāt, pirms metāties mežonīgās fantāzijās par to, ko es ar to gribēju pateikt...

Ar to es gribēju pateikt, ka aplama ir jūsu izpratne par zinātni (jebkuru, šajā gadījumā - par neirozinātnēm) kā par vienotu, dogmatisku uzskatu kopumu, kurā nepastāv nekādas diskusijas zinātnieku starpā, kur nenotiek darbu un publikāciju izvērtēšana un kritizēšana, kur visi ir vienisprātis un nerodas vairs nekādu jautājumu, ja vien publikācija ir pamanījusies nokļūt līdz kāda zin.žurnāla lapām. Tā vienkārši nav. Eksperiments ar lasi šajā gadījumā ir ļoti spilgts piemērs tam, cik neviennozīmīgi pašu neirozinātnieku vidū tiek vērtētas, piemēram, plaši izmantotās statistikas metodes (taču diskusijas notiek arī par daudziem citiem metodoloģijas jautājumiem). Šis autoru kolektīvs (nevis viena autore) ar to pierādīja, ka plaši lietotā statistikas metode "laiž cauri" pārāk daudz kļudu, kas nopietni kompromitē pētījumos ar šo metodi iegūtus datus.

Vēl viena svarīga lieta - kas no zinātnieku paveiktā tiek (un kā tiek) atspoguļots populārajos medijos. Plaša tēma ar daudziem jo daudziem klupšanas akmeņiem daudzos jo daudzos dārziņos.
Savukārt jūsu kļūda ir tā, ka par savu argumentāciju izvēlaties populār"zinātnisku" pārstāstu no viena atsevišķa pētījuma un ignorējat to, ka neirozinātnes lauciņā ne visi ir vienisprātis par tamlīdzīgo pētījumu metodoloģiju, interpretāciju utt.

Palasot komentārus, redzams, ka Rudzīša uzskatu atbalstītājiem ir ļoti miglains priekšstats par to, kas ir zinātnisks pierādījums. Visa šī aizspriedumainā pļāpāšana par "vīŗieša dabu" un "sievietes dabu" tiek balstīta, piemēram:
-) safantazētā un aplamā naratīvā par "aizvēsturiskajiem cilvēkiem";
-) personīgajos novērojumos (un tiek aizmirsts, cik ļoti cilvēka atmiņa ir selektīva, mainīga un adaptīva, līdz ar to - neuzticama);
-) ticībā un ezotēriskā pārliecībā.

Par šo visu varētu gari un plaši izteikties, taču šoreiz ne jau par to ir raksts. Raksts ir par psihoterapeita ētiku. Un Rudzīti to viennozīmīgi ir pārkāpis, veicinot diskrimināciju sabiedrībā. Kā? Mēģināsim saprast ar vienkāršotu piemēru: ar saviem "eksperta" paziņojumiem (kuri balstīti viņa ticībā, un nevis zinātniski pierādītos datos) viņš mudina biznesa vides darba devēju neņemt darbā sievietes, viņš mudina meitu tēvus turēt savus bērnus pa gabalu no matemātikas utt. Pat kaismīgākie Rudzīša aizstāvji šeit atzīst, ka pat viņi tic tam, ka vienmēr ir izņēmumi. Sāciet kaut vai no šī punkta: kādēļ šiem "izņēmuma gadījumiem" būtu jācieš no diskriminācijas?

"Kaut vai šis: ""Sieviešu pasaule ir citāda – caur skatieniem, simpātijām, antipātijām. Tā ir neobjektīvāka." Tā ir patiesība!"
Ja tā ir patiesība, tad Viesturs Rudzītis ir sieviete.

lai cik es būtu 'ne-neoliberāls', lielākā daļa Rudzīšu draugu un ar megapieredzi apdāvināto teiktais - pilnīgs murgs

Vai 'malējais' ir pats Rudzīša kungs?

Un tā lielā patiesības teikšana ir tā, kas saka, ka sievietes ir sievietes un vīrieši ir vīrieši; ka rudmates ir tādas un tādas, un ka vīrietis labi medī mamutus, un ka sievietei nav vieta saeimā? augstas gan jums likme uz to patiesību, ko ļaunie liberasti turklāt cenšas noslēpt!

Sociloloģu Ilzes Trapencieres, Ilzes Koroļovas un Ritmas Rungules 1997.gada iztektajā secinājumā ir uzsaktaāmi un skaidri pausta lietas būtība, ko biedrs Sīlis un viņu atbalstoša jaunlaiku visai marksistiskā "ineleliģence" izliekas nesaprotam, jo tā nesakrīt ar viņu dzīves izvēlēm, prioritātēm un statusu.

Nocitēšu pieminēto cienījamo socioloģu teikto par sieviešu un vīriešu lomām Latvijā:
"Pirmkārt, mainījusies valsts nostāja. Valsts sabiedrības atražošanu ir atstājusi pilnīgi ģimenes ziņā. Pabalsti, ko ģimenes saņem par bērniem, ir vairāk simboliski nekā reāli. Bērna vajadzības Latvijas ekonomiskajā sistēmā ir vāji institucionalizētas. Viens pelnītājs pie pastāvošās darba apmaksas sistēmas nemaz nevar uzturēt vairāku bērnu ģimeni. Tāpēc sieviete pelnītāja mūsdienu Latvijas sabiedrībā ir objektīva nepieciešamība, ne tik daudz emancipācijas vai sieviešu līdztiesības pazīme. Otrkārt, mainījies darba tirgus. Sievietēm vairs nav garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā pēc tam, kad mājās audzināts bērns. Drošākais veids, kā šodienas apstākļos saglabāt darbavietu, ir to neatstāt. Ja sievietēm neizdodas abas - mātes un darbinieces - lomas apvienot, nākas izvēlēties, un daļa sieviešu izvēlas pēdējo. Ar to daļēji var izskaidrot izmaiņas dzimstībā, kas 90.gadu laikā Latvijā strauji kritusies - 1990.gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 14,2 jaundzimušie, taču 1995.gadā - tikai 8,6. Darba tirgū abi dzimumi ir vairāk vai mazāk līdztiesīgi un konkurētspējīgi, taču bērnus dzemdēt var tikai sievietes. Ja šī sieviešu funkcija sabiedrībā netiek novērtēta un uzskatīta par svarīgu, tad zūd dzimumatšķirību būtiskākais pamats. Tāpēc dzimumu problēmas būtība mūsu sabiedrībā mazāk skar abu dzimumu vienlīdzības un līdztiesības jautājumus, bet vairāk attiecas uz dzimumu lomu diferenciāciju un dzimumu atšķirības apzināšanos. Ir funkcijas, ko var veikt tikai sievietes - bērnu dzemdēšana un sabiedrības atražošana. Mūsu sabiedrība ir patriarhāla tādā nozīmē, ka dominē vīriešu vērtības - ienākumi, īpašums, vara, amats un statuss. Bērni šādi iekārtotā sabiedrībā ir pilnībā atstāti ģimeņu iespēju ziņā. Nevis vīriešu un sieviešu kā indivīdu līdztiesība mums ir aktuāla, bet vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju atšķirīguma apzināšanās, ekonomiski pamatota dzimumlomu diferenciācija un vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju adekvāts novērtējums. Šis jautājums tiek risināts ģimenēs, nevis valsts un sabiedrības līmenī. Sabiedrība, kurā bērnu audzināšanai un izglītošanai netiek paredzēti pietiekamo daudz līdzekļu ne valsts budžetā, ne vecāku algās, ne sociālos pabalstos, nevar cerēt uz sevis atražošanu. Ja sabiedrībā bērni nav svarīgi, tad īpašas nozīmes nav arī cilvēku dalījumam vīriešos un sievietēs. "

"Reclaim your mind and get it out of the hands of the cultural engineers who want to turn you into a half-baked moron consuming all this trash that's being manufactured out of the bones of a dying world.” Terence McKenna

>Persefone tomēr starp ķīmiskām vielām ir atšķirība, vienas uzbudina otras atklāj radošo potenciālu. Vīriešiem ir otrais variants.

>pt Nav vis, "psihoterapija" ar etnogēniem, DMT saturošiem augiem, balto āmuli, peijoti, sēnēm notika visās kultūrās visās pasaules malās, aprakstīta Vēdās, Avestā - no tām arī visi ietekmējās, visas metodes jau tiek pielietotas jogā, trataka, nidra joga utml. nekas būtiski jauns nav izdomāts. Tikai Eiropā vēl pavisam nesen izdzina sātanu ar slīcināšanu vai dedzināšanu. Jungs pat rakstīja komentārus "Tibetas Mirušo Grāmatai"

Un vispār, psihe = dvēsele, pilnīgi nezinātnisks termins, dvēseles terapeits.

>pt un no kurienes tad cēlās psihoterapija ja ne no mītiem :D pamainīja terminoloģiju un lūdzu laikam neko neesi dzirdējis par Jungu.

Viss fleims jau ir ap vēlmju domāšanu, kura nesakrīt ar objektīvo realitāti. Esi resana, tizla, bet gudra, kaut, kā neiet kopā. Tas pats par dzeršanu, pīpēšanu... mēs neesam brīvi, mēs esam cauri un cauri atkarīgi, cilvēkam ir jāierobežo sevi, jādara pareizas lietas, pareizā veidā, jāsporto, pareizi jāēd, tad arī daļa moku un ciešanu būs n-reizes mazāk. Es negribu savos nodokļos dalīties ar deģenerātiem, ne dzīvot ar tādiem vienā sabiedrībā. Viss atbalsts Rudzītim, viņš vienkārši saka to, ko nevēlaties dzirdēt, jo vēlaties turpināt savus netiklos ieradumus un atkarības. Vakar sanāca pabūt kādā tiesā, tiesnesi - resns, uzburbis, izpuvušiem zobiem, duļķainām acīm apkārt tādas pašas tiesneses tuklas, blondiem uzkasītiem matiem, pārkrāsotām acīm, zelta gredzeniem un spiciem nagiem, klimaksiem un mēnešreizēm, cita nīgra, cita ķiķina, ko tādi var tiesāt tur uz pieres viss rakstīts. Ja nespēj kontrolēt sevi, tad nespēj kontrolēt neko! Ķermenis un rīcība ir gara un dvēseles spogulis, punkts!

Rudzītim 100% taisnība, visbriesmīgākais kas var būt ir sieviete - ierēdne, tiesnese, juriste - tās ir vienkārši nāves šausamas. Nesen kādai darba kolēģei norādīju uz viņas vulgaritāti kontaktos ar klientiem un kolēģiem, viņa tā apvainojās, beigās izmeta, ka es esot pārkāpis kaut kādu tur robežu, jo viņa redz esot sieviete. :D

Rudzītim jau pārsvarā uzbrūk geji, lesbietes resnules, nesmukules, psihiski traumētās, un genderisma lobiji. Nav pārāk objektīva publika :D

Piekrītu jūsu komentāriem. Nonivelēšna ir sociāli un ekonomiski ļoti ērta un izdevīga - kas var būt labāks par skrūvīti, kas aizvietojama ar citu skrūvīti, cilvēks ar citu cilvēku. Nevis papildinošs vai kompensējošs, bet tieši aizvietojošs. Šīs diskusijas sakarā gan radās ironiska doma, ka Sīlis tiešām dzīvo, kā māca, un viņa gludo, lobotomēto frāžu ražotne ir aizstājama ar simtiem un tūkstošiem līdzīgu klonu tukšvārdības lielgabaliem.

Pie Rudzīša raksta ir ļoti vērtīgs Jāņa Ozola komentārs, kas lielā mērā saliek punktus uz i.
http://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/etika-nekrofila-vai-dinamiska-sveta-govs-vai-attiecibu-instruments/
Sīlis diemžēl nespēj ne uzlikt punktu uz i, ne zinātniski pamatot savu viedokli. Tas, kādas atsauces tiek uzskatītas par zinātniskuma pierādījumu ir petiesi komiski. Jautrākais, ka nepiemirsa arī savas māmiņas un priekšnieces vienā personā darbus pieminēt, kas vien rada pārdomas, ka tieši Sīļa mammasdēliņa gadījumā Rudzītis aizskāris ko ļoti personisku.

Mēs pasauli tveram kā cilvēki, nevis sievietes/vīrieši.

[Subjektīvais viedoklis]
Mhm, V.R. visu gan neesmu lasījis, bet ārkārtīgi interesanti. Vienīgais, kam piekrītu, ir tas, ka daudz kur vajadzētu daudz ko mainīt. Protams, var piekrist tam, ka laiki mainās un reizēm vairāk ir jāskrūvē, bet mums ir tikai ķelle. Bet kaut ko ir jābrucina nost pamatīgi un argumentēti un jādod arī kaut kas vietā. Savādāk ķelle tiek atņemta, bet skrūvgrieža ta nav! Anyway, imho - labāk ķelle nekā kailas rokas.

Paldies, Vent, par rakstu. Ko tur vēl piebilst. Tie, kuri nav gatavi piekrist sarunai, kurā tiek ievēroti loģikas principi un respektēta argumentācija - tie šeit plosās komentāros.

Es domāju, nevienam nebūtu bijušas problēmas, ja V.R. savu tēzi par sieviešu / vīriešu atšķirībām būtu izklastījis līdzīgi un pamatoti kā norādītajā Independent rakstā. Protams, ka ir atšķirības smadzenēs, hormonos, fizioloģijā. Kas savukārt padara dažas lietas vieglākas/ dabiskas tipiskam vīrietim (celt smagumus, orientēties kartē, izaugt garākam par sievieti, apaugļot sievieti, utt.), bet citas - labāk padodas tipiskai sievietei (atcerēties lietas, multitaskings, bērnu dzemdēšana un zīdīšana). Tas viss ir saprotams un loģiski. Tas, kas nav labi - ka V.R. nepamatoti interpretē no šīm atšķirībām tālejošas un plašas sekas tādās sociālās jomās kā bizness un politika, un attiecīgi diemžēl veicina (varbūt pat negribot) viena dzimuma diskrimināciju.
Šīs skumjās sekas jau mēs redzam arī tepat, daža laba komentētāja ļoti rupjajos un aizvainojošajos izteikumos par sievietēm, kas darbojas tieslietu jomā un/vai kas nepiekrīt V.R. tēzēm.

Paldies par rakstu. Vienkāršs un izcils reizē.

Komentāros plosās pats Rudzītis, iejuzdamies 3 grūpiju lomās.

Godīgi sakot, aizvien liekas, ka Rudzītim nav pieejams šāds (rakstā paustais) viedokļa līmenis. Ālēšanās, smīkņāšana un sarunas dalībnieku aizskaršana un pašizdomātas vērtības ir Rudzīšan arsenāls.