1974. gadā topošais rakstnieks un raidlugu autors Braiens Siblijs saņēmās uzrakstīt vēstuli savam mīļākajam rakstniekam Rejam Bredberijam. Vēstulē Braiens rakstīja, cik ļoti viņš ciena Bredberija daiļradi, kā arī izteica bažas par Disnejlendā izmantotajiem robotiem. "Toreiz es vēl nebiju pabijis Disneja atrakciju parkā un, iespējams, biju par daudz salasījies zinātniskās fantastikas stāstus, kuros roboti pārņem varu pār cilvēku pasauli. Dažus no šiem stāstiem, protams, bija sarakstījis Rejs, tāpēc visa tā robotu būšana man vairāk izskatījās pēc kāda ļauna eksperimenta," savā blogā atklāj Siblijs.
Drīz vien Siblijs sagaidīja Bredberija atbildi, kurā rakstnieks ne tikai aizstāvēja savu draugu Voltu Disneju, bet arī centās kliedēt Braiena bažas par robotiem.
Reja Bredberija atbilde Siblijam
1974. gada 10. jūnijā
Dārgais Braien!
Izteikšos īsi. Piedod. Esmu pilnībā iegrimis romāna "Tuvojas kaut kas nejauks" adaptācijā, un man nav sekretāres, nekad nav bijis. Tāpēc man pašam jāraksta visas savas vēstules… 200 vēstuļu nedēļā!!!
Disnejs bija sapņotājs un radītājs… Kamēr mēs visi tikai runājām par nākotni, viņš to uzbūvēja. Lietas, ko viņš ar Disnejlendu mums iemācīja par ielu plānojumu, masu pārvietošanos, komfortu, cilvēcību utt., ietekmēs nākamā gadsimta būvniekus, arhitektus un pilsētplānotājus. Pateicoties viņam, mēs padarīsim mūsu lielpilsētas cilvēciskākas, būvēsim mazas pilsētiņas, kurās atkal varēsim satikt cits citu, un padarīsim demokrātiju efektīvāku, jo mēs PAZĪSIM cilvēkus, par kuriem balsojam. Viņš tik ļoti bija priekšā savam laikam, ka mums vajadzēs vēl 50 gadu, lai viņu panāktu. Tev NOTEIKTI jāaizbrauc uz Disnejlendu un jāņem savi vārdi atpakaļ, tev jākliedē šaubas. Vairums citu modernās pasaules arhitektu ir pakaļas un muļķi, kas iestājās pret Lielo Brāli, bet tad uzbūvēja cietumus, kuros mūs visus sabāzt… moderno vidi, kas mūs smacē un iznīcina. Izrādās, ka tā sauktais konservatīvais Disnejs patiesībā ir dižs un tālredzīgs jaunās pasaules celtnieks.
Bet nu gana runāt. Nekavējies un brauc šurp. Es aizvedīšu Tevi uz "Džungļu kruīzu" un aizraušu rītdienā, vakardienā un vēl tālāk.
Novēlu tev veiksmi, un beidz tiesāt citus no attāluma. Tev vienkārši nav uz to tiesību. Disnejs bija paradoksāls cilvēks, viņš pieļāva ne mazumu kļūdu, taču viņā bija arī daudz dzīvības, skaistuma, vērības. Bet tā jau ir ar mums visiem, vai ne? Mūsos visos ir gaišais un tumšais. Pasaulē nav ne simtprocentīgu konservatīvo, ne simtprocentīgu liberāļu. Ir tikai cilvēki.
Vēlot vislabāko,
Rejs B.
P. S. Nevaru atrast to "Nation" vai "New Republic" numuru, kurā bija mana vēstule par Disneju. Lielākoties es tur rakstīju – ja Disnejlenda ir gana laba kapteinim Blajam, tā ir gana laba arī man. Uz Disnejlendu mani aizveda Čārlzs Lautons ar sievu, tas bija mans pirmais Disnejlendas apmeklējums. Pirmā atrakcija bija "Džungļu kruīzs", ko Lautons nekavējoties piesavinājās, zobojoties par citiem apmeklētājiem garāmbraucošajās laivās. Tā bija fantastiska draiskošanās un pilnīgi traka diena. Grūti iedomāties labāku veidu, kā iepazīties ar Disnejlendu!
R. B.
P. S. Nespēju nepiebilst kaut ko par Tavām bailēm no Disneja robotiem. Kāpēc tādā gadījumā Tu nebaidies arī no grāmatām? Tas taču ir fakts, ka cilvēki ir baidījušies no grāmatām visas vēstures garumā. Grāmatas ir cilvēku paplašinājumi, ne cilvēki. Jebkura mašīna, jebkurš robots ir tikai to veidu kopsumma, kādos mēs tos izmantojam. Varbūt tad vajag aizliegt visas robotizētās kameras, aizliegt ražot šādu kameru sastāvdaļas, verķus, ko sauc par projektoriem kinoteātros? Kinofilmas projektors ir nehumanoīds robots, kas atkārto tajā iepotētās patiesības. Vai tas ir necilvēcīgs? Jā. Vai tas rāda cilvēcīgas patiesības, bieži vien padarot mūs cilvēcīgākus? Jā.
Tad jau mums vajadzētu sadedzināt visas grāmatas, jo dažas grāmatas ir briesmīgas.
Mums vajadzētu sadauzīt visas automašīnas, jo dažas iekļūst autoavārijās to cilvēku dēļ, kas tās vada.
Mums vajadzētu nodedzināt visus kinoteātrus pasaulē, jo dažas filmas ir pilnīgi mēsli un grabažas.
Tu saki, ka baidies no robotiem. Kāpēc baidīties? Kāpēc ar to palīdzību neradīt kaut ko jaunu? Kāpēc mēs nevarētu radīt robotus skolotājus, kas strādātu skolās, kur daži priekšmeti IKVIENU nogarlaiko līdz nāvei? Kāpēc neļaut Platonam sēdēt grieķu valodas stundās un atbildēt uz jautriem jautājumiem par viņa "Valsti"? Es labprāt ar to paeksperimentētu. Es nebaidos no robotiem. Es baidos no cilvēkiem, cilvēkiem, cilvēkiem. Es gribu, lai tie paliet tādi, kādi tie ir, cilvēciski. Es varu palīdzēt viņiem saglabāt savu cilvēcību ar gudrām un jaukām grāmatām, filmām, robotiem, savu prātu, rokām un sirdi.
Man ir bail no katoļiem, kas nogalina protestantus, un otrādi.
Man ir bail no baltajiem, kas nogalina melnos, un otrādi.
Man ir bail no angļiem, kas nogalina īrus, un otrādi.
Man ir bail no jaunajiem, kas nogalina vecos, un otrādi.
Man ir bail no komunistiem, kas nogalina kapitālistus, un otrādi.
Bet kā ar robotiem? Jēziņ, es tos mīlu. Es tos izmantošu humāni, lai mācītu visu iepriekš minēto. Mana balss runās caur tiem, un tā būs sasodīti jauka balss.
Vēlot labāko,
R. B.
0