MANIFESTS
visu zemju proletārieši, apgāzieties
tizla būs mana revolūcija
manifestējot vienīgo patiesību
sapīšos mikrofona vadā
vēlāk būs jāpiedzeras no kauna
visu zemju proletārieši, apraudieties
bēdīga būs mana revolūcija
nogurums ņems virsroku
es saskumšu
jo atnāks ļoti maz cilvēku
visu zemju proletārieši, apgulieties
miegaina būs mana revolūcija
nokavēju piketu jo trīs reizes atspiedu modinātāju
kāpēc tiem vienmēr jāsākas tik agri?
nesatrauksimies
cik karu nav uzsākts zem segām
janvāris/februāris
neatceros cik laika vajag
lai iekurtu krāsni
uguns actiņas čuguna durvīs
mans suns tām gulēja ļoti tuvu
tāls silts punkts kuru nevar
paglaudīt atmiņu perifērijā
esmu novērojusi
ka te daudziem luksoforiem
apdzisušas gaismas
meklēju internetā bildes
lai saprastu
cik šī pilsēta naktī spoža
mēs dzīvojam satumsušās trapecēs
es gribētu lai arī tagad man traucē gulēt saule
taču uztraucos iztēlojoties ka mums varētu būt divi mēneši
un man jāizvēlas mīļākais
1998
pamostoties reizēm šķiet ka esmu citā telpā / pazīstamā tomēr ne tajā kurā aizgāju gulēt / neredzīgām acīm mēbeles un sienas pārkārtojas istabā kuru īrēju Rīgā saskatu krāsni tēta mājās dzīvokli Portugālē kurā gulēju vienā istabā ar pieciem ceļotājiem / vai es varētu atgriezties tālākā pagātnē? redzu kā izskatās tava istaba un spēju iezīmēt sīkas detaļas tajā / nokļūstu uz tava mūrīša man vēl tur pietiek vietas / vispirms es ieraugu dzeltenus ķieģeļus zaļu segu uz kuru pietiek paskatīties lai sajustu vilnas kodienu zem tās manas siltās kājas gultu kurā redzu tevi kā pauguru / pat nezinu uz kuru pusi ir tava seja es fokusējos uz to / man bail ka skatoties tālāk es attapšos ieraudzīšu logu un aiz tā / es pamodīšos
2. siltākā vasara novērojumu vēsturē
kad esam nosaluši
kolektīvi zaudējam atmiņu
par to kā varējām vai nevarējām aizvērt vilciena logus kurpēm kuras noberza kājas peldvietām bez ūdenszālēm akmeņiem cilvēkiem apdeguma sāpēm diendusām zem palagiem pamazām kļūstot par tvaikiem
man ir tikai viena bilde ar tevi
ledus milzi
es centos paslēpt seju
tomēr saulē apdeguši deguni ir tikai laimīgiem cilvēkiem
atceros katru neērto ceļu uz nezināmām ūdenstilpnēm varbūt pat katru sāpīgo tulznu noberztus stilbus istabā salaistus odus mušas sasvīdušas plaukstas ledus kompreses norasojušas alus pudeles uz pieres
vārdam izkust ir divas nozīmes
Smaržu skaidrojošā vārdnīca
es tev liku sejā piparmētru pušķi
vienmēr aizmirstu
ka tu nejūti smaržas
gribēju paskaidrot
ka piparmētras smaržo
kā košļenes garšo
bet es taču nezinu
vai košļenes tev garšo
tāpat kā man
vienmēr bijis neērti
tev skaidrot smaržas
domāju
tu apvainosies
tomēr tagad
te būs
smaržu skaidrojošā vārdnīca
ceru
ka tāda
pirmā
kad meitenes asiņo
viņas smaržo pēc sāls
es vēderā nēsāju dusmas
iedomājies ka tu iekāp sapuvušos ābolos
tik lipīgi meitenes
kad asiņo
sāļi un lipīgi
ziema uz ņevas smaržo
pilnīgi nekā tur nesmaržo
tikai tīrība pilnīga skaidrība
nekas tev nav jāiedomājas
balto krāsu tu redzi
tā dzeļ vienlīdz stipri visām maņām
atļaušos arī paskaidrot
kā smaržo laime un miers
pēc saulē sakarsušas suņa pieres
mana mirušā mazā suņa
tava lielā dzīvā dzīvespriecīgā suņa
siltās pieres
kuru tikai bučot un
apskāviens zemitānu stacijā smaržo pēc salijuša tērauda
pēc siltā gaisa
apkārt čuguna radiatoram
dunošie vilcieni ir bailes
tomēr tajās var iekāpt
aizvest
izvēdināt
kalngalē
vēl tikai piebildīšu
es gandrīz vienmēr smaržoju labi
0