Dzeja
10.10.2014

Es esmu tējkannas snīpis

Komentē
1

***

es zinu
tu iznāksi no veikala
nopircis stipro alu
piespiedis pie krūtīm savu divlitru plastmasas mazuli
un ar citiem dzērājiem pazudīsi vietējā Bermudu trīsstūrī

aizies simtkājis vilciens
stundas vai gadi
paies visa dzīve
un tikai tad tava sieva iemācīsies asaru glītrakstus uz ādas

vārdu galotnes locīsies un vējā lūzīs
bet tu stāvēsi
ainavas kontuzēts uz mājas sliekšņa

Skaistule un melnstrādnieks
                                                               
es nodarbojos ar zemādas izrakumiem
īsāk sakot meklēju dusmas
savus vienīgos derīgos izrakteņus

caur pudeles brūno stiklu skatos
kā mani bēdubrāļi nogatavojas uz jūlija sakarsētās pannas
un viņu vēl neatklātās smadzeņu puslodes
riņķo ap slaidās sievietes kājām

(man vajag izpētīt pulksteņa manevrus
pirms acis pielīp pie liepziedu medus matiem)

es strādāju netīru darbu
un zinu, ka savu ādu novalkāšu
līdz HUMANA lupatu līmenim

bet viņa šķērsos
apģērbu veikala finiša līniju
dosies garām manekenu mūmijām
apsargam novītīs zemu noliektā galva
un asinis skries pa mazo ķermeņa stadionu
                   
                                                              

***

pēkšņi pa pakausi iesper smags apziņas purngals
tik stipri, ka atlec pirksti no slavenību ādas līmplēves
tāpēc aizcērtu žurnāla vāku kā pēdējās durvis aiz sevis

esmu aizskalojis prātu salauzis vienīgo rotaļlietu
tavu sirdi un tagad zinu arī skumjas ir smagatlētika
nevaru vairs pacelt savu noliekto galvu

***

tievā nabassaitē karājas spuldze
bet uz galda guļ
cilvēkam līdzīgs priekšmets

(nemaz nesmejies nelūri pār augsto apkaklītes žogu ejot gar mājas piekto stūri)

televizors palicis ieslēgts
visu nakti pudelē šūpojas viļņi
un nav neviena kurš padotu glābšanas riņķi

dažreiz sapņi neaiziet bojā
ja laikus pamet slīkstošo gultu
dažreiz pasaule griežas kā krievu rulete
dažreiz ir vienalga
uz kura no pleciem atstāt
pilnbumbai līdzīgo galvu

***

skandāli no dzīvokļa
jau kuru reizi to dzērāju sit krustā
tas kungs un divpadsmit mazbērni
no kliedzieniem saplaisā nami
asiņo logi un caur durvju atvērto brūci
melns kaķis ložņā

***

bailes palikt skaidrā
      kad plaukstu līnijas kļūst par krustiem
      it kā es būtu pienaglots pie darba sludinājumu dēļa, kur par manu galvu sola
      ne vairāk vai mazāk kā 1,15 euro stundā
      pēc tādas likmes
      no manas pieres nopil visi punkti uz i
bet birojā sēdošais tārps dziļāk iegraužas savā krēslā

2

baidies no dzērušas sievietes
viņas smiekli ir plīstoši stikli

***

es esmu tējkannas snīpis
savā nodabā mierīgi šņācu
kopmītnēs starp pirmo un trešo meiteņu stāvu

es esmu tūristu galamērķis
palīdzu viņu treknajiem makiem nomest svaru
un cerams nenositīšos ja kritīšu
tukšajās kabatu bedrēs

es esmu uz ielas atņemts mobilais telefons
pēc stundas man izņems iekšas
izraus SIM karti sirdi
izdzēsīs atmiņu
un atkal viss sāksies no gala

es esmu tavu sejas pantu ģeometrija
labprāt iegaumēju visus šos nogriežņus
līnijas grimases starus slaidos Ahileja papēžus

***

domāt par tevi stiprāk
tā lai saraucot pieri
uz tās izveidojas Marianas dziļvaga
    
paņemt
un noslāpēt bailes
savu iekšdedzes dzinēju
    
beidzot saprast
uz kuru pusi kārpās mana sirds

***

pirms dažiem gadiem
mana draudzene aizgāja bojā
mantu grēdas nogruvumā

skapim neizturēja nervi
drēbju pakaramajam pārlūza spranda
un man nekas cits neatlika
kā ieskriet savos prāta mūžamežos

viņa studēja mūsdienu Bībeli
žurnālu "Kas jauns"
neatlaidīgi dzinās pakaļ jaunībai
kamēr kādu dienu es pazaudēju savu reputāciju
tapešu līniju labirintos

pasaule griezās kā karuselis
tikai uz nepareizo pusi

es sajutu nemiera netīro auru
lēnu elpas vilcienu
kurš aizgāja garām
manas pazudušās draudzenes rēgam

***

mīlestības izmaksas
uz šokolādes tāfelītes
un tavs precīzais zobu sakodiens atstājis senas rakstu zīmes

man vajag istabu apgriezt otrādi
dusmās no skapjiem izlaist lupatu zarnas
sagaidīt piektdienas neatliekamo draugu palīdzību
lai zem uzdzīves ķeizargriezieniem
nogultos pats

un tikai no rīta saprotu
mana dzīvotgriba atrodas avārijas stāvoklī

dažreiz es stundām ilgi vārtos pa gultu
aiz loga gadiem ilgst ziema
caur plāno ledus membrānu skan tava balss
un nebūtu nekāds brīnums ja es pazaudētu prātu
aiz gultas vai kādā no istabas kaktiem

Tēmas

Jānis Tomašs

Jānis Tomašs ir no Vecpiebalgas, taču šobrīd dzīvo Rīgā un strādā Latvijas Nacionālajā teātrī. Visu savu brīvo laiku tērē MTB velo braukšanai, dzejai un grāmatām. Īpašas pazīmes: neskatās televizoru u...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!