Es arī tā mācētu

Kad vairs nemāk un nemāca amatu,tad mākslai jāizsadzas ar idejām, kā ar vīģes lapu. Galvenā problēma ir tā ka mūsdienās vairs nenovērtē amata vērtību kā tādu, viss pārejais ir sofistika lai šo globālo niecību padarītu cēlu .

" Svarīgākais ir domāt, katrā ziņā izdomāt īsto lietu īstajā laikā un, vēlams, agrāk par citiem. "
=================================================================================
Vēsture mēdzot atkārtoties - īpaši jau laikos, kad dzīves spirāle neiet uz augšu (progress), bet gan uz leju (regress). "Domātāju" laiks atkal ir klāt:
"Tūkstošgadīgā maldīšanās - tāda ir Eiropas alķīmijas vēsture. Divtūkstošgadīgā maldīšanās - tāda ir Austrumu alķīmijas vēsture. Vai tad tur vispār ir ko runāt? Ir gan. (..)
....XVII gadsimta sākums. Prāga. Galma astronoms Johans Keplers mīņājas pie ķeizariskās kases durvīm. "Es velti pie tām stāvu kā ubags," viņš apdomā vēstuli, ko rakstīs šovakar,..(..)
...Bet imperators patiesi ir aizņemts. Viņš jau sen neatstāj alķīmijas laboratoriju, kur ieslēdzies kopā ar atbraukušo slavenību - poļu alķīmiķi.(..)
Sendzivojs? Kas viņš ir? Ā, tas dievinātais krakovietis, kas ķeizaram atvedis filozofu akmeni?....(..)
Un lasītājs jautās: vai alķīmijas neauglība nav izskaidrojama ar to, ka tai pievērsās nevis Kepleri, bet Sendzivoji?
Nē, tieši otrādi: alķīmijas zinātniskā neauglīguma dēļ tai lipa klāt avantūristi. Apsolīdama cilvēkiem to, ko tā nevarēja sasniegt - zeltu no nekā vai arī glābiņu nesošu panaceju - , šī agrīnā zinātne par vielas pārvērtībām ļāva kuram katram sevi pasludināt par patiesības zinātāju."
D.Daņins "Dīvainās pasaules neizbēgamība" (Rīga "Zinātne" 1985)
p.s.
Ja tas "tukšums un garlaicība" kopš 1990.g.4.maija nepalielinātos un nepalielinātos, tad jau kārtējai Rietumu gudrā rakstītajam varētu vismaz par 5% uzticēties. Nekas cits neatliek, kā domā par sū...., taču Rietum-politkorekti noteikt:"Nesūdīgs mākslinieks (alķīmiķis-avantūrists)"

"Un tieši tas ir mākslas uzdevums – likt mums justies brīviem."
=================================================================================
Mūsdienās viens otrs jūtas kā "zivs ūdenī" - māk saskatīt iespējas tur, kur daudzi saskata problēmas.
Atliek vien paskatīties uz izmaiņās sabiedrības sociālajā struktūrā pēdējo 25. gadu laikā, lai objektīvi novērtētu pārmaiņas:
"Bija kolhoznieki, kļuva kontrabandisti"
http://www.la.lv/bija-kolhoznieki-kluva-kontrabandisti-2/

Toties krēslam vienalga, vai tas (vai viš') ir māksla, vai nav. Klusiņām stāv stūrītī, un miers.

Francesco Bonami. LO POTEVO FARE ANCH'IO