Autores foto
 
Sleja
07.09.2020

Es arī neprotu flirtēt

Komentē
5
Saglabā

Pirms dažām dienām kāda draudzene savā feisbuka kontā publicēja jautājumu: "Kā jūs flirtējat vai izrādāt interesi?" Zem šī ieraksta sabira vairāk nekā simt dažādu komentāru, kas raisīja manī interesi ielūkoties flirtēšanas fenomenā mazliet dziļāk.

Vispirms ieskicēšu dažus secinājumus no šīs konkrētās feisbuka diskusijas, kā arī no atsevišķām sarunām ar draugiem, lai arī tie, protams, nekādā mērā nav uzskatāmi par socioloģiski korektiem datiem. Atbilžu vidū iezīmējās divas flirtēšanas pamatstratēģijas. Pirmo stratēģiju raksturo pastiprināta uzmanība pret flirta objektu, biežāka skatīšanās acīs, biežāki mēģinājumi pieskarties vai likt otram cilvēkam smieties. Otra stratēģija ir stipri atšķirīga – flirtētājs mēģina apvaldīt savas intereses izrādīšanu, varbūt pat izvairās no savas intereses objekta; ja neizvairās, tad sarunas laikā nepielieto pastiprinātu smaidīšanu vai citus apzinātus ķermeņa valodas signālus. Abas stratēģijas, cik var noprast, ļoti viegli sadzīvo blakus vienā cilvēkā, izpaužoties atšķirīgos apstākļos – izrādīt interesi ar pastiprinātu smaidīšanu vai pieskaršanos var tad, ja interese pret cilvēku ir klātesoša, bet ne ļoti spēcīga, savukārt izteikti stipras intereses gadījumā, kā vairāki aptaujātie cilvēki ziņo, virsroku gūst satraukums un tā dēļ gan aizmirstas visi flirta likumi, gan arī parādās bailes tikt "pieķertam" savā interesē.

Sarunās ar dažādiem cilvēkiem par flirtēšanas tēmu regulāri dzirdu atkārtojamies vienus un tos pašus apgalvojumus: "ar mani neviens neflirtē", kā arī "es nemāku flirtēt". Abi apgalvojumi, man šķiet, paver ļoti zīmīgu ainu, ja raugās uz tiem nevis atsevišķi, bet uz abiem kopā. Ja jau es pats "nemāku flirtēt", kā gan lai es mācētu atpazīt to, ka citi flirtē ar mani?

Komentāros pie manas draudzenes ieraksta ievēroju arī mazu niansi, kas, manuprāt, pelnījusi uzmanību: uz jautājumu godīgi un vaļsirdīgi atbildēja lielākoties sievietes, savukārt heteroseksuāli vīrieši diskusijā pamatā piedalījās ar ironiskām piezīmēm, izvairoties atbildēt uz pašu jautājumu. Kad vērsos privāti pie sev pazīstamiem vīriešiem ar šo pašu jautājumu, saņēmu atbildes, kas būtiski neatšķīrās no sieviešu atbildēm, un arī tajās biežs caurviju motīvs bija atzīšanās: es nemāku flirtēt. Skaidrojums vīriešu atturībai par šo jautājumu publiski un vaļsirdīgi reflektēt, iespējams, meklējams bailēs atzīties kaut kā nemācēšanā. Vīrieši, nebaidieties: acīmredzot gandrīz neviens nemāk flirtēt!

Kas vispār ir flirts? Iemetot aci trijās tīmeklī pieejamajās angļu valodas vārdnīcās, ieguvu trīs, manuprāt, atšķirīgas definīcijas: 1) rotaļīga izturēšanās, kas šķietami signalizē par seksuālu interesi, bet kurai pamatā nav patiesu seksuālu nolūku; 2) rīcība, kas pauž interesi par dziļākām attiecībām ar otru cilvēku; 3) izturēšanās, kas nenopietnā veidā signalizē par iemīlēšanos. (Nolēmu ielūkoties arī vietnē "tezaurs.lv" un uzzināju, ka "flirtēt" latviskāk ir "lakstoties" bez papildu paskaidrojumiem par nolūku nopietnību vai nenopietnību.) Ja pat vārdnīcas nespēj vienoties, kas īsti ir flirts ("iemīlēšanās" un "interese par dziļākām attiecībām" vai tomēr viltus “seksuāla interese"?), nav brīnums, ka arī mums pašiem flirtēšana var sākt šķist savāds un maldugunīm pilns purvs, kurā iestieg kājas un visi nopietnie vai nenopietnie nolūki.

Ja vēlamies šo purvu kaut kā iekartēt, lai pa to būtu vieglāk pārvietoties, piedāvāju flirta kategorizāciju trijos paveidos, kas izriet no flirtētāja nolūkiem, – draudzīgais flirts, iekāres flirts, kā arī romantiskais flirts. Draudzīgā flirta pamatā ir vēlme izrādīt, ka tev otra cilvēka sabiedrība ir patīkama un tu par šo cilvēku esi labās domās; citas vēlmes var būt un var nebūt. Šī iemesla dēļ dažkārt ir grūti nošķirt, vai kāds ar tevi flirtē vai ir draudzīgs; citkārt to nezina arī pats potenciālais flirtētājs. Iekāres flirts – neslēpta intereses izrādīšana ar nolūku ievilkt iecerēto personu gultā – savukārt varētu būt visatpazīstamākais flirta paveids. Kāds mans paziņa sniedza savu iekāres flirta paņēmienu: viņš mēdzot sarunu nepārprotami komiskā veidā piesātināt ar iespējami daudzām divdomībām un seksuāliem mājieniem. Šāda rīcība ir pietiekami pārspīlēta, lai sarunā uzturētu jautrību un rotaļīgumu, taču vienlaikus der arī pieaugošas spriedzes būvēšanai un dažkārt sekmīgi novedot pie nolūku īstenošanas. Visbeidzot, romantiskais flirts jeb flirts, kas ir "intereses paušana par dziļākām attiecībām" ar otru cilvēku, ir tas flirts, kas no ārpuses vispār var neizskatīties pēc flirta – gadījumā, ja iestājas augstāk aprakstītais stāvoklis, kad no uztraukuma viss aizmirstas un vienkāršāk šķiet savu interesi noslēpt.

Arī es pati nemāku flirtēt. Gatavojot šo sleju, lūdzu savai draudzenei aprakstīt, kā es, no malas raugoties, izskatos, kad flirtēju. Draudzene, ko pazīstu jau daudzus gadus un kas ir mani novērojusi situācijās, kad tērzēju ar sev simpatizējošiem vīriešiem, nevarēja nosaukt nekādus izturēšanās piemērus, kas liecinātu par manu flirtēšanu. Kā atpazīstamu flirta pazīmi, kuras manā rīcībā pastāvīgi trūkst, viņa minēja tieši rotaļības aspektu. Protams, ka es neprotu būt rotaļīga,  gribēju dusmīgi brēkt pretī, dzīve ir nopietna padarīšana!

Labi, ka talkā nāk zinātne. Padomu, kā atpazīt flirtu un flirtēt pašam, kādā publiskā konferencē reiz sniedza flirta pētniece Džīna Smita – sociālā antropoloģe jeb, pašas vārdiem sakot, flirtoloģe. Viņa šo nespēju atpazīt un prasmīgi pielietot flirtu sauc par universālu mīklu, ar ko mūsdienu sabiedrībā saskārušies gandrīz visi. Smita izšķīra sešas flirtēšanas pazīmes: 1) humora izmantošana (tas ir ne vien flirta, bet arī filtra mehānisms, pārbaudot abu cilvēku saderību; galu galā, ja viņš nesaprot tavus jokus, vai tiešām viņš tev ir vajadzīgs?); 2) ķermeņa valoda (par flirtu liecina nesakrustotas rokas, plecu vēršana pret otru cilvēku, nevis prom no viņa, kā arī pēdu izvērsums flirta objekta virzienā – tas ir neapzinātās ķermeņa valodas līmenis, kurā vairs neprotam samelot); 3) pieskāriens (pieskarties plecam ir droša un neitrāla vieta; jo tālāk prom no pleca pieskaramies kāda rokai, jo tas ir intīmāks pieskāriens); 4) uzmanība; 5) tuvums (vēlme būt otram cilvēkam tuvu telpas ietvaros), kā arī 6) acu kontakts. Šo pēdējo aspektu Smita min kā galveno pazīmi, pēc kā cilvēki identificējot flirtu atšķirībā no draudzīgas sarunas – flirta gadījumā acu kontakts ir ilgāks un intensīvāks.

Savu runu Smita nobeidz ar aicinājumu cilvēkiem biežāk apzināti izmantot šos sešus mērķtiecīgas flirtēšanas paņēmienus; viņa uzsver, ka tas flirtu padara par jautru spēli, un tieši tādam  flirtam arī vajadzētu būt – jautrai divu cilvēku rotaļai, kas abiem sagādā prieku, ceļ pašapziņu un uzlabo garastāvokli. Flirtam nevajadzētu būt tam, par ko mēs tik bieži to paši padarām, – šausmu pilnam pārdzīvojumam, kurā mūs stindzina bailes no tā, ka svešinieks sniegs spriedumu par mūsu vērtību viņa acīs.

Smitas kopumā ļoti vērtīgo domu gribu papildināt ar vēl kādu svarīgu leņķi. Flirtēšana nav iedzimta prasme, un kā visas prasmes tā ir jāmācās; iespējams, mūsdienās tā jāmācās no jauna daudz vairāk nekā senāk, jo klāt nākusi mūsu daļējā pārcelšanās uz virtuālo telpu. Liela daļa no mūsu saziņas norisinās rakstveidā un tīmeklī; tas rada augsni īpatnējam digitālā flirta atzaram (cilvēki mēdz atzīties, ka "flirtē", piemēram, atzīmējot ar "patīk" intereses objekta ierakstus sociālajos medijos vai arī sūtot tam mēmus), taču vienlaikus, iespējams, aizvien vairāk mūs atradina no pirmstīmekļa laikmeta sociālajiem kodiem. Vairāki pētījumi uzrāda, ka saziņā ar otru cilvēku verbālā valoda nebūt nav galvenais viņa sniegtās informācijas avots: daudz vairāk informācijas iegūstam (pie tam neapzināti) no viņa ķermeņa valodas un balss toņa. Arvien vairāk pierodot pie virtuālās starppersonu komunikācijas, kas mums atņem milzīgu daļu sensorās saziņas, mēs, iespējams, esam sākuši uz dzīvi pārnest savu pieeju digitālajām sarunām: arī sastopoties ķermeniskā formā, mēs valodiski atkārtojam interneta saziņā dzimušus un reālā sarunā pēc būtības absurdus akronīmus, kā lol vai omg, savukārt lielāko daļu otra cilvēka sniegtās informācijas (viņa ķermeņa valodu un balss toni) izvairāmies uzskatīt par apstrādājamiem datiem. Jā, varbūt mēs joprojām šos "datus" uztveram, taču necenšamies tos saprast vai analizēt un vieglu roku atbīdām uz teritoriju "mīkla"; tas, galu galā, arī atbrīvo no atbildības un sniedz ērtu iespēju visiem paziņot, ka "ar mani jau neviens neflirtē".

Nobeigumā vēlos pieminēt vēl kādu ārkārtīgi būtisku aspektu. Vairāki no manis aptaujātajiem vīriešiem minēja, ka viņi neflirtē nemaz, jo baidās ka flirts var tikt nolasīts kā uzmākšanās. Manuprāt, par šo ļoti būtisko jautājumu nepieciešams sākt atklāti sarunāties. No vienas puses, vīrieša paziņojums, ka viņš neflirtē nemaz, jo negrib tikt apsūdzēts par uzmākšanos, ir ļoti cienījama nostāja. No otras puses, šāds paziņojums pārlieku bieži atgādina nevis patiesas rūpes par sieviešu labklājību, bet gan aizvainotas pozas ieņemšanu, un tādā gadījumā man grūti šāda paziņojuma izteicēju cienīt. Iedomāsimies šādu situāciju: Anna un Pēteris sarunājas. Anna kaut ko stāsta, taču Pēteris viņu pārtrauc. Anna saka: "Lūdzu, nepārtrauc mani!" Pēteris aizvainots paziņo: "Labi, ja jau tu tā gribi, tad es aizvēršos pavisam." Anna nav lūgusi Pēterim "aizvērties"; viņa lūdza pavisam ko citu, taču Pēteris ar šādu gājienu ir meistarīgi sagrozījis realitāti un padarījis Annu par situācijas vaininieci. Lūk, ja vīrietis ar zināmu aizvainojumu paziņo, ka "mūsdienās jau nedrīkst uz sievieti pat paskatīties", viņš uzvedas kā šis hipotētiskais Pēteris. Noskaidrot, kur tad velkama šī noslēpumainā līnija starp abas puses pacilājošu flirtu un seksuālu uzmākšanos – tas nemaz neprasa tik daudz darba. Ja vēlaties flirtēt, bet ir bail to darīt, var, piemēram, izmantot gūgli. Vēl var biežāk sarunāties ar sev pazīstamām sievietēm un konsultēties ar viņām – vai tas, ko es izdarīju, bija labi vai slikti? Kā tulkot sievietes reakciju? Vai arī vienkārši ņemt vērā padomu, ko izteica kāds cits mans draugs, rets izņēmums, kam flirtēšana nesagādā nedz grūtības, nedz bailes: "Es gaidu un pētu atbildes reakcijas, un atšujos, ja jūtu ka neesmu vēlams." Iespējams, viss ir tik vienkārši. Iespējams, neatņemama uzmākšanās sastāvdaļa ir vēlme parādīt savu iekāri, savukārt neatņemama flirta sastāvdaļa ir vēlēšanās likt otram cilvēkam justies labi tavā klātbūtnē.

Tēmas

Liene Linde

Liene Linde ir kino režisore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
5

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!