Pagājušajā nedēļā mūs sasniedza ziņa, ka Losandželosā 89 gadu vecumā mūžībā aizgājis džeza komponists un saksofonists Veins Šorters. Viņa atstātais muzikālais mantojums ir iespaidīgs – no desmitiem hrestomātisku ierakstu līdz modernā džeza estētikas koncepta radīšanai. Kad vakarā aplūkoju Šortera skaņuplašu vākus, no jauna pārliecinājos, cik fascinējošs ir noslēpumainais Šortera skatiens. Nav pat jāliek adata uz skaņuplates, lai nojaustu viņa muzikālā mantojuma pašpietiekamību. Starp viņu un apkārtējo pasauli vienmēr saglabājās distance, ne mākslīgi veidota, bet viņa iekšējās pasaules radīta. Šorters bieži atgādināja, ka viņu neinteresē mūzikas likumi, bet pastāvīga vēlme mesties iekšā noslēpumainajā. Tas, šķiet, atstāja nospiedumu uz visām viņa daiļrades izpausmēm.
1933. gadā Ņūdžersijā dzimušais mūziķis sākotnēji atradās spēcīgā Džona Koltreina iespaidā, tomēr jau visai drīz atrada sev tik raksturīgo eleganto un nedaudz atsvešināto saksofona toni. Šodien ar laika distanci ir redzams, ka viņa ietekme Arta Bleikija vadītajā "Jazz Massenger" bija daudz lielāka, nekā sākumā šķita. Savukārt uzaicinājums spēlēt Mailza Deivisa otrajā kvintetā kļuva par viņa radošo tramplīnu. Šorters kļuva ne tikai par kvinteta spilgtāko kompozīciju – "Footprints", "Orbits", "Masqualero" – autoru, bet arī deva būtisku pienesumu albumu skanējumā. Tādi kopdarbi kā "Miles Smiles", "Sorcerer", "Nefertiti" ir spilgtu muzikālo meklējumu un atradumu piesātināti. Ja nu kāds spēja ilgstoši atrasties blakus Mailzam, tad tas bija Šorters. Viņam piemita takta izjūta un pašapziņa, lai, esot kopā ar modernā džeza pamatlicējiem, atmestu ambīcijas grozīties priekšplānā.
Ejot cauri dažādu periodu Šortera ierakstiem, nevar apiet Mailza Deivisa "In a Silent Way", no kura vāka raugās Mailza tramīgais skatiens, vērsts augšup. Iespējams, Mailzs kā neviens cits zināja, ka šī albuma panākumu atslēga nav tikai viņš. Šortera solo kompozīcijā "Shhh/Peaceful" sākas no 9:13 minūtes, pēc ģitārista Džona Maklaflina iespēles. Ievadā dažas atturīgas notis, un jau brīdi vēlāk saksofona skaņa pārņem skaņdarba atmosfēru savā varā, kļūstot par soprāna saksofona spēles paraugstundu – dzidra skaņa, tīra intonācija, virtuozs frāzējums.
Paralēli darbībai Mailza Deivisa kvintetā sešdesmitajos gados viņš ierakstīja savus solo albumus, kurā ap sevi pulcēja Koltreina un Deivisa sastāvu mūziķus – Elvinu Džounsu, Makoju Taineru, Herbiju Henkoku, Ronu Kārteru. Rezultātā ar šī perioda ierakstiem – "Juju", "Speak no Evil", "Adam’s Apple" – Šorters kļuva par post-bopa džeza kompozīcijas spilgtāko arhitektu. Iedvesmu savām kompozīcijām viņš smēlās afrikāņu mitoloģijā, komiksu tēlos un laikmetīgās akadēmiskās mūzikas valodā.
Septiņdesmitajos gados Šorters kopā ar Džo Zavinulu devās tālāk savos muzikālajos eksperimentos un nodibināja džeza fusion kolektīvu "Weather Report". Kolektīva daiļrade būtiski paplašināja žanra jaunrades vērienu līdz robežām, kurās tās atrodas joprojām.
Šorters bija neatkārtojams arī kā viesmūziķis. Viņa saksofona iespēles var sastapt "The Rolling Stones", "Steely Dan", Džonijas Mičelas un Noras Džonsas dziesmās. Ar savu eleganto un atturīgo manieri viņš spēja populārās mūzikas skaņdarbiem piešķirt papildu dimensiju. Džonijai Mičelai veltītajā ierakstā "River: The Joni Letters" Šorters kopā ar Herbiju Henkoku spēja līdz nepazīšanai izjaukt visiem zināmus skaņdarbus un beigās salikt tos atkal kopā.
21. gadsimta sākumā Šorters izveidoja kvartetu, kurā iekļāva jaunākās paaudzes nozīmīgākos džeza mūziķus – bundzinieku Braienu Bleidu, pianistu Danielu Peresu un basistu Džonu Patituči. Tā pamatā bija dzīvas muzicēšanas pieredze, kuras laikā modernā džeza pamatlicējs centās dekonstruēt savulaik paša veidoto džeza tradīciju. 2013. gadā izdotais ieraksts "Without a Net" kļuva par manifestu, kurā saplūda dzīva klasiķa pieredze ar jaunības aizrautību, meistara virtuozitāte ar nejaušu spontanitāti. Skaņdarba "Orbit" jaunā interpretācija bija kā izaicinājuma mešana pagātnei; "Starry Night" – kā atgādinājums, ka mūziķim katrs jauns ieraksts un koncerts jāsāk no baltas lapas.
Šortera kvarteta koncertos bija redzams, ka mūziķiem tā ir tieša ķermeniska pieredze. Elpošanas un kustību prakse. Mēģinājums saglabāt dzīvu skaņu, pat ja to pavada trauksme un neparedzamība. Koncertierakstā "Beyond the Sound Barrier" kvartets neizmantoja ierasto džeza formulu melodija–solo–melodija, bet centās veidot intensīvu un saskaņotu savstarpēju sarunu un ieklausīšanos vienam otrā. Tie bija viengabalainības meklējumi, ja arī brīžiem tā šķita kā muzikāla iešana pa plānu ledu uz nekurieni. Šorteram vārds džezs nozīmēja – es tevi izaicinu. Uz viņu jūtamu iespaidu bija atstājusi ilgstoši praktizētā japāņu budisma skolas pieredze – apskaidrības meklējumi caur tiešu ieskatīšanos savā būtībā, izmantojot paradoksālus un intuitīvās gudrības izkopšanas paņēmienus. Klausoties "(The Notes) Unidentified Flying Objects", ir skaidrs, ka tā nav tradicionāla džeza kompozīcija, bet drīzāk skanošs koans – dzenbudisma mīkla.
Veins Šorters līdz sirmam vecumam saglabāja možu garu un vitalitāti. 2018. gadā iznāca viņa kopdarbs ar orķestri – skaņdarbu cikls "Emanon" – un kopā ar Esperanzu Spaldingu viņš sāka darbu pie operas "Iphigenia" pēc sengrieķu mitoloģijas motīviem. Tikai pirms dažiem gadiem varēja sākt manīt, ka viņš strauji zaudēja spēkus. 2019. gada "Grammy" balvas pasniegšanas ceremonijā Šorters ieradās ratiņkrēslā, un viņu ar stāvovācijām godināja visa laikmetīgā džeza elite. 2023. gada 2. marta vakarā uzzinājām, ka viņš ir aizgājis.
Cilvēkiem aizejot mūžībā, ir sajūta, ka viņi turpina ar mums runāt. Par saksofonistiem varētu teikt, ka viņi caur saviem ierakstiem turpina elpot. Katrs saksofonists jau no pirmajiem soļiem mūzikā zina, ka viss noslēpums ir elpā, nevis pirkstu veiklībā. Reiz amerikāņu astrofiziķis Nīls Degrass Taisons palūdza Veinu Šorteru ar saksofona skaņas palīdzību nodemonstrēt astrofizisku procesu – gaismas fotona dzimšanu Saules centrā un tā ceļojumu līdz Zemei. 83 gadus vecais Šorters ieelpoja un nospēlēja vienu garu noti, lai atkal turpinātu elpot. Nezinu, vai tur, kur viņš atrodas šobrīd, šī pieredze noder, bet viņa mūzika turpinās atgādināt: "Elpo. Turpini mierīgi elpot."
Literatūra
Michelle Mercere, Footprints: The Life and Work of Wayne Shorter, 2004.
Būtiski ieraksti
Wayne Shorter – Speak No Evil (1964)
Wayne Shorter – Adam’s Apple (1967)
Miles Davis – Sorcerer (1967)
Weather Report – Weather Report (1971)
Wayne Shorter – Without a Net (2013)
0