Zobi palielinājumā 10x pie durvīm katrā veikalā. Arī šajā. Ir pusdesmit no rīta. Nav brīvdiena. Rasa nenāk uz šejieni pēc „diētisko kolu, lai par figūru rūpētos” vai „cigaretes slim, es taču izskatos pēc dāmas”. Viņa nenāk no mājām. Rasai ir piecpadsmit. Un māte ar nervu sabrukumu. Un iekšējo pasauli „greizpogulijā”. Bet Rasa to nezina. Vienkārši nepievērš uzmanību.
„Man lūdzu parādiet to sarkano kafijas bundžiņu tur tajā stūrī.” Pieklājības līmenis: norma. Stils „klibo” apzināti, ievieš uzticību „vienkāršajam cilvēkam”. Tikmēr kabatā ieslīd dažas steigā paņemtas tējas paciņas. Daudz jau tā ātri nesanāk. „Izgatavots Cincinati? Ne, piedodiet, neticu kafijas granulām no Cincinati. Citas sarkanas jums nav? Redziet, man ļoti patīk kafija sarkanās bundžiņās. Nē?” Tā, lāpstiņas saspiest kopā - staltai un galvu-paceltai stājai, būs labi.
Divas melnās, meža ogu, atkal meža ogu, piparmētru, vēlreiz meža ogu. Jā, nekas dižs. Rasa kārtīgi atplēš katru paciņu un uzmanīgi - lai nekas netiktu neizlietots - saber baltā 200ml krūzē. Baudai jāgatavojas ar baudu. Ir piecpadsmit pāri desmitiem. Māte darbā. Jā, dīvaini, ka vēl strādā.
2x6g tējas. „Nu, kaut vai matus plēs!” Jā, Rasai mājās tējas nav. Tikai vecmāmuļas kumelīšu ievāktā. Toties pa pilnam korvalola un nozepama, bet tos viņas māte pārskaita katru dienu kā vista savus cāļus. Tieši tādās domās par savu māti ir Rasa.
„Nekas, palūgšu kaimiņienei Verai no otrā stāva.” Rasa nokāpj ar krūzīti stāvu zemāk, bet „pag, ko atbildēt, ja jautā, kāpēc neesmu skolā?” Un viņa kāpj atpakaļ uz savu dzīvokli. Ieģērbjas frotē halātā, apsien ap kaklu rūtainu vilnas lakatu un mazliet, tikai nedaudz iekrāso deguna malas ar mātes rozā lūpu krāsu, kaut kāda poļu firma laikam. Rasai krāsoties ir aizliegts.
„Labdien, vai varētu palūgt šķipsniņu tējas?” Kā jau minēju, manieres visai labā līmenī. Meitenes izskats ir tik nožēlojams, ka viņa bez vilcināšanās saņem savā krūzē trīs tējkarotes melnas tējas. Un piebildi „Ir nu gan tagad vecāki”. Vēl
„Jūs droši vien domājat, kā piecpadsmitgadīgai meitenei var būt tik prastas un īstas idejas. Mans draugs pirms divām nedēļām atgriezās no Daugavgrīvas cietuma, lūk, cik vienkārši. Sabija tur četrus mēnešus. Sīkāk neprasiet, nepatīkamas atmiņas.” Sēcošas tējkannas skaņa pārtrauc mūsu monologu, noskrapst krēsla kājas pret linoleju gandrīz kā skolotājas Lagzdiņas nagi pret tāfeli, un baltajā krūzē ieverd tikai nedaudz vairāk par 40ml ūdens. Kamēr gaidām, varam vēl patērzēt.
„Pēdējā laikā viņš ir vienīgais, kurš ar mani vēl runā. Stāsta man par savu fantāziju leiputriju. Un es klausos. Nu, patiesībā es viņu satiku tikai divas reizes. Vienreiz no rīta pamodos un viņš vienkārši sēdēja pie manas gultas, otrreiz satiku viņu pie savas mājas, nākot no kluba, bija pusčetri naktī...”
„Interesanti, vai tie biezumi ir jānokāš? Bet es ticu, ka viņš bija īsts.”
Rasa tomēr izmet tējas lapas tualetes podā. Tumšais šķidrums krūzē smaržo pēc pirts. Varbūt viss ir tikai blefs?
„Akdievscikrūgts!” Nekas vairāk Rasai prātā neienāk, lūpas savelkas kopā, un no sažņaugtajiem acu kaktiņiem izrit dažas dzidras asaru lāses. Bet saldā (šķietami saldā) pēcgarša liek Rasai pievērt acis un iedzert vēl malku. Varbūt vainīgas meža ogas. Arī šoreiz seja savelkas riebuma grimasē, Rasa tikai nopurinās kā no ūdens izlīdis taksis, bet asaras vairs netek.
„Viņš man neko nesolīja. Neko. Tikai stāstīja, cik jauki ir Tur, gluži kā mūžīga „tējas” dzeršana.” Rasa nezina cietuma žargonu un iestrebj vēl vienu pilnvērtīgu malku, un atkal nopurinās.
Rasa gaida un nesagaida. Krūzē palikuši tikai putekļi. „Varbūt būs labāk, ja uzsmēķēšu.”
„Nollādēts. Slim. Vogue slim. Mentola turklāt. Toties veselas astoņas, tas derēs.” Rasas mātei, atšķirībā no meitas, nav iebildumu būt dāmai. Un, jā, nemaz tik slikti situētas viņas nav. Ne jau pret baltu velti Rasas māte iemainīja savus nervus. Jāatzīst, cigaretes nebūt nelikās pretīgas. Rasa pat sakrustoja kājas un iztēlojās, ka viņai ir divdesmit trīs un viņa sēž baltā ādas dīvānā. Šajā brīdī pulkstenis rādīja tieši vienpadsmit. Tad rasa vēl nezināja, ka pēc nedēļas pagalma zēni viņa pastāstīs, ka mentola cigaretes ir kaitīgas sirdij. Tad viņa arī nezināja, ka vēl bīstamāka sirdspukstiem ir nevainīgā izskata „tēja”. To viņa uzzinās slimnīcā.
0