Foto: "Unsplash"
 
Sleja
20.06.2022

Eksāmens filozofijā

Komentē
3

Pagājušonedēļ, 14. jūnija vakarā, jaunais Francijas izglītības ministrs Paps Ndjajs "Tviterī" uzrunāja vecāko klašu skolēnus, novēlot viņiem veiksmi eksāmenos. Nākamajā rītā, 15. jūnijā, notika svarīgākais vidusskolas beigšanas eksāmens – filozofijā. To šogad kārtoja 523 000 skolēnu. Ņemot vērā, ka pēc profesijas esmu filozofs, šī savdabīgā franču tradīcija mani fascinē, tāpat kā uzmanība, kāda tai tiek pievērsta medijos. Šogad vairākos izdevumos eksāmenam filozofijā varēja sekot līdzi tiešsaistes ziņu lentē.

7:05

Sākas avīzes "Figaro" izglītības pielikuma reportāža no Kondorsē liceja Parīzē, un tas ir mans ceļvedis BAC filozofijas eksāmena gaitā.

7:16

Eila "Tviterī" raksta: "Esmu gulējusi 3 stundas, ceru, ka nogurums mani padarīs par filozofi." Varu viņu saprast. Lai gan visi apgalvo, ka galvenais pirms eksāmena ir izgulēties, nekad neesmu varējis laikus aiziet gulēt. Starp citu, es varu gulēt uz muguras aizmidzis un turēt acu priekšā grāmatu.

7:27

Pēcpusdienā sola līdz 40° C, bet no rīta vēl ir normāli. Covid-19 dēļ filozofijas eksāmens ir pārcelts no marta uz jūniju. Pēcpusdienas ziņās "France 24" televīzijas kanāls plaši apspriež karstumu un kā skolēni to izturējuši. Viņi visu laiku runā par "canicule", bet saprotu, ka manas krievu valodas zināšanas šobrīd ir maldinošas, vārdnīcā konstatēju, ka franču valodā "canicule" nozīmē karstuma vilni, nevis brīvdienas un abi ir saistīti ar karstāko laiku Itālijā, ko ievada Sīriusa parādīšanās pie debesjuma, savukārt Sīriuss ir zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā, tāpēc arī tas "canis" un "suņa laiks".

7:33

Skolēni pulcējas pie Kondorsē liceja vārtiem. Vārds "licejs" aizgūts no Apollona Likeja tempļa, kas atradās līdzās gimnasijam, kurā mācīja Aristotelis. Gimnasijs bija sporta centrs, kurā vingro kaili vīrieši (tāpēc gymnos – 'kails'). Vācieši un atbilstoši latvieši savas vidusskolas ar humanitāro izglītību iesauca par ģimnāzijām, bet francūži – par licejiem. Nokārtojot beigu eksāmenus, licejisti saņem bakalaura diplomu. Mūsdienu liceju sistēmu izveidoja Napoleons 1809. gadā. Tolaik, lai pabeigtu liceju, vajadzēja mutiski pārtulkot latīņu valodā rakstīta teksta fragmentu. Desmit gadu vēlāk ieviesa mutiskos eksāmenus – filozofijā, retorikā un vēsturē, bet 1858. gadā – rakstisku eseju apmēram šajās pašās zinību jomās.

7:39

Skolēni tiek ielaisti telpās. Filozofijas eksāmenā ir jāraksta eseja. Tam tiek dotas 4 stundas – no 8:00 līdz 12:00. Sarunāties un špikot nav atļauts, bargākais sods par negodīgu rīcību ir 5 gadu aizliegums kārtot eksāmenu, kas nozīmē arī zaudēt tiesības iestāties universitātē.

7:55

Kondorsē liceja durvis aizveras. Kondorsē licejs kādreiz saucās Bonaparta imperiālais licejs, un tā ir viena no senākajām vidusskolām Parīzē. Šo mācību iestādi ir beiguši, piemēram, Prusts, Bergsons, Verlēns un Viāns.

8:09

Licejam tuvojas skolniece, un skolotāja viņai sauc: "Skriešus, skriešus, skriešus. Ko tu ar mani dari? Šodien ir bak eksāmens."

9:03

No deviņiem skolēni drīkst atstāt eksāmena telpas, savukārt nokavējušie vairs nevar eksāmenam pievienoties. Jau pirmajās minūtēs ir cilvēki, kuri nodod savas esejas. Personīgi neatceros, kad būtu pabeidzis kādu eksāmenu pirmais, bet šis mirklis, kad pirmais students pieceļas, lai nodotu darbu, vairāk palicis prātā nevis no skolnieka vai studenta, bet no pasniedzēja laikiem (kurš, protams, ir nesenāks…). Auditorijā vienmēr ir reakcija uz pirmo – izbrīns, jautrība, panika – nevar jau saprast, vai cilvēks nodod tāpēc, ka visu zina, vai tāpēc, ka nezina neko. Bet skaistais mirklis, kad auditorijā visi vienlaikus koncentrēti domā, ir iznīcināts, un nemiers pieaug kā lavīna. Vai otrādi – studenti pazūd kā somas no bagāžas lentes lidostā – paliek vien pāris, kuras tā arī grieztos uz riņķi, ja kāda lidostas amatpersona šim procesam nepieliktu punktu.

9:30

Beidzot arī pasaule ārpus eksaminācijas telpām uzzina filozofijas eksāmena tēmas. Divi ir jautājumi, par kuriem ir jāraksta pārdomas, jādiskutē (franciski "disserter"), un viens pagarš citāts, kurš ir jāskaidro. Lai gan Napoleons centralizēja un sistematizēja franču izglītības sistēmu, tā patiesībā ir diezgan barokāla un komplicēta. Filozofijas eksāmenu kārto visi skolēni, kuri vēlas iestāties augstskolās, tas ir tā saucamais "vispārējais bakalaurs", kurā ietilpst arī tie skolēni, kuri specializējas matemātikā, dabaszinātnēs, sociālajā un ekonomikas jomā. Cits virziens ir "tehniskais bakalaurs", šīs programmas mācās tie, kuri specializējas dažādās jomās, arī dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, bet augstskola nav pašmērķis, lai gan viņiem ir iespēja un daudzi arī turpina izglītību. Arī šie skolēni raksta filozofijas eksāmenu, vienīgi viņiem ir citi temati. Kāpēc filozofija? Franču izglītības ministrs norāda, ka filozofijas eksāmens "raksturo vispārējo akadēmisko kultūru, kas jauniem cilvēkiem ļauj kļūt par brīviem un spriest spējīgiem pilsoņiem".

10:12

Žads tvīto: "Es pabeidzu 1 h laikā, bet paliku 2 h, lai nebūtu sirdsapziņas pārmetumu."

10:44

Agī tvīto: "Man nebija citāta par taisnīgumu, es atsaucos uz Naruto." No vidusskolas latviešu literatūras eksāmena atceros, ka izvilku biļeti par Plūdoni, bet nevarēju noskaitīt nevienu viņa dzejoli. Skolotāji bija pārsteigti un iedrošināja: "Tiešām nevienu?" Arī tagad vienīgais, kas nāk prātā, ir: "Velk un izvelk sava dēla līķi." ("Salgales Mada loms") Vispār jau es gribētu visu ko zināt no galvas, bet īsti nav dots.

11:04

Vairāki preses izdevumi publicē skaidrojumus eseju tēmām. Visvairāk diskusiju ir par "vispārējā bakalaura" 2. tēmu, kuru gan arī izvēlējušies visvairāk skolēnu. Tā skan apmēram tā: "Vai valstij vajadzētu noteikt, kas ir taisnīgi?" Proti, kā jau vairāki komentētāji norādījuši, jautājums ir, vai to, kas ir taisnīgi, nosaka, piemēram, valsts institūcijas, likums, konkrētās sabiedrības vairākums vai arī pastāv taisnīguma principi, kas nav atkarīgi no valsts, likuma vai vairākuma uzskatiem. Tradicionālā atbilde būtu, ka jā, šādi principi pastāv, un klasisks arguments būtu norādīt, teiksim, uz kādas netaisnīgas sabiedrības vai netaisnīga likuma piemēru, tomēr patiesībā filozofiskā diskusija te tikai sākas. Ko gan ir vērti taisnīguma principi, ja nav varas, kas nodrošina to izpildi dzīvē? Kurš ir tas, kas var pateikt, kad likumi ir taisnīgi un kad netaisnīgi? Šeit paveras viss filozofijas universs – Platons, Hobss, Bentems, Roulzs, Naruto...

11:57

Pols Anrī Valē tvīto: "Atklāti runājot, es nesaprotu, kāpēc vajag četras stundas, lai šo izdarītu. Es neko nelaboju, iedvesma plūda kā straume." 

12:00

Eksāmens ir beidzies. Latvijā šajā brīdī ir 13:00. It kā tikai stundu liela atšķirība, bet šķiet, ka vairāk.

Artis Svece

Artis Svece ir filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, viņa pētnieciskais lauks aptver dzīvnieku studijas, ekokritiku, sociālo filozofiju un kritisko domāša

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!