Ilustrācija: Lāsma Pujāte
 
Dzeja
31.07.2020

Ej nu ej

Komentē
0
Saglabā

Piedāvājam nelielu ieskatu izdevniecības "Liels un mazs" nesen izdotajā Marta Pujāta dzejoļu krājumā "Ej nu ej" ar Lāsmas Pujātes ilustrācijām. 

 

*

burtiņš a ar burtenīti ā
iznāk no pavēņa gaismiņā
burtiņam visas burtnīciņas mapītē
burtenītei garumzīme saņemta copītē
abi iet gar lēnu upi, abiem pliki stilbi
abi kāpj pa zvēru taku un nesaka ne zilbi

 

*

visa mana māja, visa istabiņa
pilna mazmaziņu
ķiņķēziņu.
šis ir lipināmais, šis ir klucītis mazs.
šis ir zirdziņš, bet šis – es nezinu, kas tas.
šis ir mašīnīte, šis ir vēl kaut kas.
šis ir manam tētim darbā vajadzīgs.
šis ir noplīsis no tā.
šis ir magnētiņš.
visa mana māja, visa istabiņa
pilna mazmaziņu
ķiņķēziņu.

 

*

dzīve ir kā naktī lavīšanās uz tualeti
gar siltām iekārtām, kas nepagurdamas dūc.
tā ar pietāti lavīšanās uz tualeti pa koridoru,
tumsā meklējot slēdzi.
ar pietāti un sapņu zāģu skaidām galvā.
visa dzīve paskrien gar acīm, gar iekārtām, kas žūžo.
kad naktī uz tualeti lavies.
kur gliemezītis uz žoga dēļa gausi lien.
kur kaķis spožām acīm mani sabiedē.
un tad, kad vārnas ķērciens rīta krēslā nokrīt slāpēts skaļš,
es – marš! – zem segas dodos ātri sapnī atpakaļ.

 

*

ko dara visi pasažieri, kas klusu tramvajā brauc?
tante sarkanā jakā brauc un, kad apnīk, tad
                pieceļas kājās
paturas drusku un ārā kāpj
un tā visi visi pasažieri, kas čakli tramvajā brauc…
tā visi viņi pieceļas kājās un, kad apnīk, ārā kāpj
arī mēs vienā pieturā ceļamies kājās, mums apnīk –
                mēs ārā kāpjam
vienīgi tramvaja vadītājam tramvajā neapnīk
viņš stūrē un stūrē, stūrē un stūrē
līdz galapunktam, kur koka baļķi cits uz cita čuč
viņš apmet loku un atpakaļ stūrē
vienīgi tramvaja vadītājam tramvajā neapnīk nekad

 

*

bet tu paskaties pa logu
paskaties, kā viss iekārtots un virzās
es tev mazu prieka kriukšķīti zogu
no lielās mazo prieciņu ķirzakas

un līmēju tev to uz pieres
kā mizu no gurķa zaļā
lec ķirzaka do si sol pa mūsu klavierēm
un vēl vairākus kriukšķīšus dāļā

 

*

tur aiz balto jāņogu krūmiem
grāvis, kur nevar iet
tur nevar iet, tur var iekrist un sasisties
tur nelaiž
tur vecos zarus velk un liek
tur nav brīv
tur vilkuvāles
tur viss ir apstājies
tur nevar iet
tur pasaules mala
tur var nokrist un sasisties
tur nav ko redzēt, tur nevaig līst
kad izaug liels, tikai tad tur var iet
bet tad tur vairs negribas

Tēmas

Marts Pujāts

Latviešu dzejnieks, saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par krājumu "Nāk gaismā pati lampa".

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!