Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
01.03.2021

"Eimu, kur iedama, visur zinātnes vārds mutē"

Komentē
4

Lai gan komplimentu izteikšana pētniekiem kļuvusi par labo toni, atļaušos apgalvot, ka politiskā un biznesa elite joprojām nesaprot, kas ir zinātne.

Aizvadītajā nedēļā notika vairāki zinātnei veltīti forumi, piemēram, Valsts prezidenta paspārnē rīkotā tiešsaistes diskusija par valsts pētījumu inovatīviem risinājumiem cīņā ar Covid-19 un konference "Zinātne industrijas attīstībai", kas skatāma Latvijas Universitātes "Facebook" kontā.

Man nav nekas pārmetams akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kuri šādos pasākumos piedalās, bet man gribētos zināt, cik lieliem burtiem rakstīts un cik bieži dažādu valsts struktūru un biznesa organizāciju pārstāvjiem jātur priekšā plakāts "Zinātnes uzdevums NAV radīt atklājumus, kurus iespējams komercializēt".

Šajā teksta daļā es pat neskaidrošu, cik pazemojoša šī apmātība ar zinātnes "komercializāciju" ir humanitārajām disciplīnām, jo, vadoties no šo cietpauru loģikas, vēsture vai filoloģija vispār nav zinātne. Te tikai formulēšu: ja elite sava šaurā redzesloka dēļ neprot kaut ko uztvert, tas nenozīmē pat to, ka nesaprotamais nav pielietojams "praktiski".

Tomēr vispirms par to, cik stulba un kaitniecīga ir "taustāmu rezultātu" prasīšana no zinātnes, ja tā vēlas finansiālu atbalstu. Atklāti sakot, mani tracina nepieciešamība atkal un atkal skaidrot pašsaprotamas lietas.

Lai kaut ko vispār varētu "komercializēt", vispirms jābūt pētnieka interesei par kādu tēmu. Ja kognitīvo zinātņu pētnieku grupa profesora Jurģa Šķiltera vadībā pēta to, kā priekšmeta krāsa vai forma ietekmē cilvēka garšas izjūtas, tad viņi šos pētījumus iesāka tāpēc, ka vispirms tas ir interesanti, nevis galvās kalkulējot, kuriem pārtikas ražotājiem vai tirgotājiem varēs savus atklājumus nopārdot.

Pētniecības procesu cēloņsakarību ķēdes ir daudz garākas par ar varu un tribīni apveltīto nejēgu iztēlotās "laboratorija – ražošana". Piemēram, daudzi pasaulē apskauž Latviju par to, ka šeit vēl saglabājušies purvi kā izpētes objekts. Ja vien purvu pētnieki nesajūk prātā un nepiedāvā šīs ekosistēmas kā kaut kādu resursu ieguves avotu, tad skaidrs, ka nejēgas purvu pētniecību uzskata par a priori "nekomercializējamu". Jo viņu smadzenes, protams, nevar izveidot tik garu (tas bija ironiski) cēloņsakarību ķēdi kā – purvi būtiski ietekmē klimatu, savukārt klimats ietekmē ekonomiku. Respektīvi, ka purvi  jāpēta kaut tādēļ, lai saprastu, ko vidējā perspektīvā konkrētajā teritorijā būs vērts darīt. Zinātne nefunkcionē tik vienkārši kā "pārvēlēja/iecēla amatā (vienalga, politikā vai nevalstiskās organizācijas) – uz dažiem gadiem būs miers". Būtu truli jautāt mūsu mikrobiologu grupai, vai viņu baktēriju mikronodalījumiem veltītā izpēte kaut kā palīdzēs cīņā ar Covid-19 vai ļaus radīt miljonus pelnošu jaunumu medicīnā. Lai radītu kaut ko jaunu farmācijā, vispirms jāsaprot, kā funkcionē daudzie "ķieģelīši" dabas pasaulē, tostarp "ķieģelīši", kas varbūt nav tieši izmantojami jaunu medikamentu izstrādē, bet, ja tos nepazīst, kaut kas var noiet greizi.

Mans kā autora aizkaitinātais tonis savukārt saistīts ar to, ka ir pamatotas aizdomas – zinātnes finansējums pārskatāmā nākotnē tiks pārdalīts par labu vai nu jomām, kurām ir patroni varas ešelonos, vai jomām, kuras kaut kā apzvērēs savu "praktisko pielietojamību" laika "koridorā" viens–trīs gadi. Vai vismaz – tā notiks, lemjot par Eiropas Savienības Atjaunošanas fonda Latvijas "aploksnes" sadali jau tā niecīgajā zinātnes daļā. Un te nonāku līdz "dīvainajām" humanitārajām zinātnēm, kuru gadījumā nelgas nesaprot, kur te vispār meklēt "inovācijas" un "sazobi ar uzņēmējiem". Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Vēstures institūta rīkotais forums "Indivīds un vara Latvijas kultūrtelpā" (video ieraksts institūta kontā "Facebook"). Vēl pagājušajā nedēļā notika LU Vēstures un filozofijas fakultātes rīkotā diskusija "Dzīve ar sērgu" (pagaidām video ieraksta vēl nav). Es pat nevēlos tērēt laiku, lai paskaidrotu zināšanu un refleksijas vērtību vispār – pavērsimies ļoti "pielietojami". Nu, palasiet vai paklausieties, dārgie lēmumu pieņēmēji, par to, kā cilvēki dažādos laikmetos uzvedas sērgu periodos vai kā Latvijas brīvvalsts laikā funkcionējis politiskais populisms. Negrasos apgalvot, ka humanitāro zinātņu pētījumi var droši izskaidrot cilvēku uzvedību 21. gadsimtā, tomēr tie vingrina prātu, paplašina kontekstu, kas taču nepieciešams pārdomātu un praktisku lēmumu pieņemšanā.

Rezumēju: šī teksta mērķis nav banāli aizstāvēt liriķu pozīcijas iepretī fiziķiem. Runa ir par to, ka politiskās un biznesa elites pārstāvji ļoti bieži nesaredz zinātnisko pētījumu vides objektīvo daudzveidību. Viņi priecājas – un pareizi dara, ka priecājas –, ja top, piemēram, kāds jauns un perspektīvs gadžets; problēma ir tā, ka, lai tas taptu, ir jābūt attīstītai arī kvantu optikai, lai cik tumša nozare tā objektīvi izklausās. Pandēmija šo aizsākušos tendenci pastiprina vēl vairāk – lēmumu pieņēmējiem vajag Risinājumu, nevis "tikai" zināšanas. Skaidrs, ka, piemēram, life sciences pārstāvji pandēmijas apstākļos nedrīkstētu ignorēt aicinājumus nākt palīgā konkrētās pandēmijas ierobežošanai, tomēr viņiem ir jāsaņem gan finanšu, gan laika resursi arī pētījumiem, kas saistīti ar, teiksim, sirds un asinsvadu slimībām. Problēma ir tā, ka Latvijā finansējums zinātnei nospiedošā pārsvarā ir no publiskā sektora, tādēļ ļoti tieši atkarīgs no politisko lēmumu pieņēmēju izpratnes līmeņa. Ņemot vērā, ka tas ir zems, man ir lielas bažas, ka publiskajā telpā pamanāmā "mūsu zinātnieku" slavēšana galu galā zinātnei nenāks par labu.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!