E. B. Vaita esejas

Har­per & Row; New York, Hagerstown, San Fran­cis­co, Lon­don, 1977

E. B. Vaits (1899-1985), kas sa­rak­stī­jis tā­das ie­cie­nī­tas bēr­nu grā­ma­tas kā Šār­lo­tes tī­mek­lis (par zir­nek­li, kas iz­glābj cū­ku no mies­nie­ka na­ža) un Stju­arts Ma­zais (par zē­nu pe­les augu­mā), kā arī kau­dzī­ti dze­jo­ļu, pirm­ām kār­tām to­mēr ir ese­jists, ku­ra pro­za vai­rā­kus ga­du des­mi­tus bal­stī­ja arī žur­nā­la New Yorker re­pu­tā­ci­ju. Tās ir ne­stei­dzī­gas ap­ce­res par glu­ži ik­die­niš­ķām lie­tām - pie­mē­ram, par odiem Man­ha­te­nas dzī­vok­lī, par zo­si Mei­nas fer­mā, par vir­tu­ves plī­ti, par rie­bu­mu pret bez­per­so­nis­ko tele­fo­na ri­pu, kas no­mai­nī­ju­si ēr­to klo­ķi, ar ku­ru bi­ja ie­spē­jams iz­saukt tele­fo­nis­ti, par stron­ci­ju, kas pie­sār­ņo aug­sni, par paš­mā­ju nai­vu­ļiem, ku­ri (50. ga­du bei­gās) pie­pra­sa pa­rak­stīt vie­no­ša­nos ar PSRS par pil­nī­gu at­bru­ņo­ša­nos (lo­ģis­ki, sa­ka Vaits, bū­tu at­brī­vo­ties no bai­sa­jiem ko­dol­ie­ro­čiem, ta­ču no­dro­ši­nā­ties ar kār­tī­giem pa­ras­ta­jiem ie­ro­čiem). Ār­kār­tī­gi pie­mē­ro­ta, omu­lī­ga la­sām­vie­la lie­tai­nām va­sa­ras pēc­pus­die­nām. Un ne jau tik daudz te­ma­ti­kas dēļ, bet gan ele­gan­ti vien­kār­šā, la­sī­tā­jam drau­dzī­gā sti­la dēļ. Starp ci­tu, Vaits ir viens no au­to­riem ģe­ni­āla­jai 85 lap­pu­ses bie­za­jai maz­grā­ma­ti­ņai, ko jeb­kurš ko­le­džas stu­dents vai re­dak­tors pa­zīst ti­kai kā Strunk and White, bet ku­ras no­sau­kums ir The Ele­ments of Style - Sti­la ele­men­ti. Pats gal­ve­nais sti­la li­kums (Nr. 17 no 21): Omit ne­ed­less words - At­sa­kies no lie­kiem vār­diem.