Bibliotēka
18.07.2007

„Dzīvojiet un nemelojiet!”

Komentē
0
Saglabā

Naktī no 15. uz 16. jūliju Maskavas 23. slimnīcas kardioloģijas nodaļā, pēc smagas operācijas tā arī nenācis pie samaņas, nomira krievu dzejnieks Dmitrijs Prigovs. Dzimis 1940. gadā, pēc izglītības tēlnieks, viņš sāka rakstīt dzejoļus 1956. gadā, taču līdz pat 1986. gadam savā dzimtenē netika publicēts. Kopā ar Viktoru Jerofejevu un Vladimiru Sorokinu astoņdesmitajos gados veidoja pagrīdes avangarda literātu grupu, kas tika pamanīta un atsaucīgi uzņemta Rietumos. Pēdējos gados, izkopis savu konceptuālās dzejas koncepciju, viņš ik dienu sarakstīja pa dzejolim, veidojot daudzus un dažādus pēc formas vai satura saistītus ciklus. Viņu interesēja iespējas pateikt vienu un to pašu dažādiem dzejas paņēmieniem, kā arī iespējas pateikt pilnīgi visu, līdz bezjēdzībai ilgi izmantojot vienu un to pašu šablonu. Pēdējie vārdi, ko Dmitrijs Prigovs atvadoties pateicis interneta žurnāla „Polit.ru” redakcijā, bija: „Dzīvojiet un nemelojiet!”

I.Š.

***
Kad dzejoli es savu pirmo uzrakstīju
Pie tevis atskrēju es, māmiņ, atceries
Viss drebošs, bāls un pats sev pretīgs
Kā ķirzaka vai nez kāds radījums
Bet tu man noglaudīji izspūrušo, miklo galvu
Un teici: tā tam arī jābūt
Tā būs ar tevi reizi mēnesī —
Un tev bij' taisnība un pat vēl vairāk —
Reizi dienā


***
Es biju maziņš puisītis
Un mani sauca par zaķīti
Un reiz pie mums bija ieskrējis
Sētā zaķītis īsts
Un visi kliedza: zaķītis! zaķītis! —
Bet tu tā stingri visiem pēkšņi pateici
— Lūk, šis ir īstais zaķītis! — uz mani norādot
Es nobālēju pat
Atceries, māmiņ


***
Atceries, māmiņ, bij' drūma februāra diena
Jā, februāris
Pa logu paskatījāmies no rīta — karogi
Ar melnām sēru lentēm
Un pusmastā
Es mazās lūpas savilku kā bērnam pierasts
Un tevī raudzījos, sak, neraudāt vai raudāt
Jā — neraudāt vai raudāt
— Raudi, raudi! — pieskāries tu manai noskūtajai galvai
Un aizgāji uz virtuvi
Es skaļi brēcu
Staļins bija miris


***
Ak, kādi gadi — piecdesmitais, lūk
Un piecdesmit, lūk, pirmais! Otrais, lūk!

Māmiņ, atceries, reiz sētā bija nosists cilvēks
Un gulēja tas naktī nenovākts
Un ilgi, ilgi raudzījies tu logā
Tad, kaut ko atcerējusies, tu sāki it kā lidot
Un piezemējusies virs viņa, noskūpstīji pieri
Pēc tam man sejā lidoji, kad sēdēju es logā
Un visu vēroju
Tu ienāci un, sakārtojot kleitu, atskatījies:
— Nu, žigli, žigli gulēt! — pateici un aizgāji
Pie sevis


***
Kāds savāds putns sitas manā logā varbūt ārprātīgs, bet varbūt akls, vai varbūt vienkārši dumjš — es beidzot sapratu

Atkal savāds putns sitas pret stiklu, un sitas un sitas — ārprātīgs, bet varbūt akls, bet varbūt viņš grib spēlēties — es beidzot sapratu

Savāds putns kopš paša rīta sitas pret stiklu, vai ārprātīgs tas, vai patiesi varbūt — akls, bet varbūt tas vēlas ko pateikt? — es beidzot sapratu, izskrēju ārā, bet tas jau guļ zemē, nosities


***
Savāds putns sitas man logā
Aizlido prom un atgriežas atkal
Jau pie cita loga
Varbūt, ārprātīgs vai akls
Vai aizskatījies mākonī, bet
Redzams, kaut ko tādu zina
Sitas un sitas, knapi jau dzīvs
Bet varbūt viņš dzīvoja šai mājā
Pirms manis
Kā meitene klusa un mīlīga, bet tad piepeši ņēma un nomira


***
Savāds putns sitas man logā
Varbūt, ārprātīgs vai akls
Čukst tikko dzirdams: Atceries mani?
Pienāku tuvāk un nepazīstu —
Ieskaties taču, nu, ieskaties dziļāk
Es taču tas putniņš, kuru tu
Bērnībā savā
Nositi reiz


***
Savāds putns sitas man logā
Varbūt, akls vai sajucis prātā
Izeju ārā, lai paņemtu rokā
Bet nosities tas, un sarkanas šļācas
Asinis logā un mājā, un pagrabā
Ak Dievs, es atkal esmu nokavējis
Ak Dievs


***
Logā man sitas savāds putns — varbūt, akls vai varbūt sajucis prātā, vai kļūdas dēļ, vai aizskatījies uz kaut ko, teiksim, uz mākoni, un ietriecies nejauši, bet, iespējams, grib paspēlēties vai ko pateikt, nodot ziņu, kādu slepenu ziņu, vai sūdzību, skumjas, pēcnāves aizvainojumu, brīdinājumu un sodu, patiesību ne no šīs pasaules pavēstīt vēlas vai sasist logu un ielauzties mājā kā nāves sūtnis! — buramiem vārdiem un lūgšanām bruņojies, izeju ārā, lai paskatītos, paskatos un saprotu, ka pie loga no saules puses visādi kukaiņi rāpo un lokās, bet viņš ar priecīgu tuk-tuk pret stiklu uzlasa kukaiņus bērneļiem saviem, acīmredzot! Lai tev veicas, debesu putniņ! Laimi tev un taviem bērniem, laimi tev no manis, līksmā un nabagā dzejnieka!


***
Savāds putns sitas man logā — jucis vai? akls vai? — Nē, esmu Hitlers! Tikai — jaunībā! — Bet es tevi arī vēlīno pazīstu ! — atbildu, neatskatoties

Un cits savāds putns sitas logā — jucis vai akls? — Staļins, Staļins es! Atskaties! — kas man uz tevi ko atskatīties? Gana jau esam atskatījušies! — un neatskatījos

Un cits savāds, savāds — varbūt, akls, bet varbūt ārprātīgs putns sitas man logā — Atskaties! Atskaties! Tu mani nezini! — Un zināt negribu! — atbildēju un neatskatījos


***
Manā laikā nomira Staļins, Hruščovs, Brežņevs
Un Georgijs Dimitrovs, Vilko Červenkovs arī nomira manā laikā
Un Klements Gotvalds, Antonīns Zapotockis, Gustavs Husaks un Ludvigs Svoboda manā laikā nomira
Un Boļeslavs Beruts manā laikā nomira
Un Josifs Brozs Tito manā laikā nomira
Manā laikā nomira arī Envers Hodža
Manā laikā nomira Vilhelms Pīks, Otto Grotenvols, Valters Ulbrihts un Erihs Honekers,
Maodzeduns, Čžoueņlajs, Ļinbao manā laikā nomira
Hošemins manā laikā nomira
Un de Golls nomira
Un Adenauers, Brants, Šmits, Štrauss nomira
Čērčils un Īdens manā laikā nomira
Rūzvelts un Trumens manā laikā nomira
Manā laikā nomira Paasikivi un Urho Kekkonens
Palmiro Toljati un Luidži Longo nomira manā laikā
Franko un Salazārs nomira manā laikā
Un Hirohito nomira manā laikā
Un daudzi, daudzi, daudzi citi
Arī nomira manā laikā

Manā laikā nosita Massadiku, Lumumbu un Aljendi
Ziju ul Haku, abus Gandijus un Samosu
Bangladešas prezidentu, neatceros, kā viņu sauca, nosita
Korejas premjerministru ar visu viņa kabinetu nosita
Jā, Kenediju, Kenediju, Kenediju manā laikā nosita
Nosita Sadatu, Čaušesku un Rabīnu
Ko vēl?
Jā, Ūvi Palmi nosita
Aldo Moro nosita
Un daudzus, daudzus citus arī nosita
Manā laikā

Manā laikā bija karš
Starp Ēģipti un Angliju un Franciju
Starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju
Starp Indiju un Pakistānu bija karš
Starp Indiju un Ķīnu karš bija
Starp Ķīnu un Vjetnamu bija karš
Ak, jā, jā, pavisam aizmirsu! — vēl
Otrais Pasaules karš bija manā laikā
Un starp Angliju un Argentīnu manā laikā bija karš
Un starp Izraēlu un Ēģipti
Un starp Izraēlu un Sīriju
Un starp Grieķiju un Turciju manā laikā bija karš
Un starp Irāku un Irānu manā laikā bija karš
Un starp Irāku un Kuveitu
Un starp Etiopiju un Somāliju
Un starp PSRS un Afganistānu
Un starp Peru un Hondurasu
Un starp Zambiju un Zairu, šķiet
Un citi, un citi, un citi
Un visi šie kari bija manā laikā

Manā laikā beidzās Britu impērija
Jā, jā, manā laikā
Manā laikā beidzās franču impērija
Manā laikā parādījās Rodēzija un beidzās DĀR
Manā laikā izjuka Dienvidslāvija
Un, kas vēl skumjāk — PSRS izjuka manā laikā
Un Dižā Indija beidzās manā laikā
Un VDR, VDR, VDR beidzās manā laikā
Toties Apvienotā Vācija parādījās manā laikā
Toties apvienotā Koreja manā laikā izjuka
Un OAR apvienojās un izjuka manā laikā
Jā, protams, arī Čehoslovākija sadalījās par Čehiju un Slovākiju manā laikā
Un vēl daudz, daudz kas visāds
Parādījās un tūlīt pat vai pēc kāda laika
Vai arī tieši laikā
Izjuka manā laikā

Manā laikā aizgāja Pasternaks, Ahmatova, Zabolockis, Harmss, Vedenskis un Tatļins
Pikaso, Matiss, Kamī, Sartrs, Dalī un Dišāns
Un Eliots, Paunds, Frosts, Borhess un Felīni aizgāja manā laikā
Un Šostakovičs aizgāja manā laikā
Un Prokofjevs aizgāja manā laikā
Un Dunajevskis aizgāja manā laikā
Un Stravinskis aizgāja manā laikā
Un Keidžs aizgāja manā laikā
Nurijevs, Kallasa, Le Korbizjē, Lisenko, Fadejevs, Šolohovs, Gagarins, Šolohovs, Orvels un Monro
Un daudzi, daudzi, daudzi-daudzi brīnišķīgi cilvēki
Aizgāja manā laikā

Manā laikā parādījās Rubinšteins, Sorokins, Kabakovs, Šnitke un Tarkovskis
Un Stallone, Švarcnegers, Kima Beisindžere, Maikls Džeksons parādījās manā laikā
Un Tarantino, Platinī, Van Bastens, Vims Venderss parādījās manā laikā
Un Džefs Kūns parādījās manā laikā
Un Čičelīna parādījās manā laikā
Un Ravi Šankars parādījās manā laikā
Un Maiks Taisons, Šumahers, Agassi, Medžiks Džonsons parādījās manā laikā
Manā laikā parādījās arī Čikatillo, Tomsons, Karloss Iļjičs, Basajevs un Če Gevara
Parādījās manā laikā arī Gagarins
Jā, Bītli, Bītli, Bītli parādījās manā laikā
Un Salmans Rušdijs parādījās manā laikā
Un Derridā parādījās manā laikā
Un daudz, daudzi, daudzi citi, šeit nepieminētie
Parādījās manā laikā
Manā laikā tika paziņots, ka cilvēks nav vis cilvēks
Bet visādu gēnu savienojums — lūk, kas tika paziņots manā laikā
Manā laikā atklājās, ka kosmosā iespējams dzīvot
Un, ka zem zemes iespējams dzīvot, atklājās manā laikā
Un visādi datori un roboti atklājās manā laikā
Un AIDS atklājās manā laikā
Un gaiss, pilns lidojošo šķīvīšu, atklājās manā laikā
Un visādas kalnu, upju, augu un zvēru dīvainības —
Tas viss atklājās manā laikā
Jā, aizmirsu — atombumba atklājās manā laikā
Un avio laineri, raķetes, lāzeri, lodes ar novirzītu smaguma centru atklājās manā laikā
Un tas, ka senatnē cilvēkiem bija daudzējādā ziņā taisnība
Atklājās manā laikā
Bet arī daudz, daudz, daudz dažādu blēņu
Arī, savukārt, atklājās manā laikā

Bet šausmas, bailes un neprāts
Atklājās manā laikā ar jaunu neprātīgu spēku
Tumsonība un terors atklājās manā laikā
Un kaislības manā laikā atklājās ar iepriekš neredzētu spēku
Un izmisums atklājās manā laikā ar iepriekš šajā pasaulē neredzētu spēku
Bet arī prieks un prieka cerības
Atklājās manā laikā ar iepriekš šajā daudz cietušajā pasaulē neredzētu spēku
Atklājās manā laikā arī līdzcietība
Ar iepriekš šajā daudz cietušajā pasaulē neredzētu un atklātu spēku
Un sāncensība un nodevība, un vājums, un vājuma pārvarēšana
Atklājās manā laikā kā acumirklīgi uzzibsnījumi ar iepriekš neredzētu šajā daudz cietušajā pasaulē un atklātu spēku
Un vispār, nezināmais un neaprakstāmais atklājās manā laikā kā acumirklīgi un reibinoši uzzibsnījumi ar iepriekš šajā daudz cietušajā pasaulē neredzētu un atklātu spēku

Manā laikā viss, praktiski, bija neizbēgams
Un mani vecāki manā laikā bija neizbēgami
Un es biju manā laikā praktiski neizbēgams
Praktiski, manā laikā neizbēgama bija mana māsa
Un vējbakas, dzeltenā kaite, skarlatīna, difterija, cūciņa un poliomielīts bija manā laikā praktiski neizbēgami
Un sociālisms bija manā laikā praktiski neizbēgams
Un kapitālisms manā laikā bija praktiski neizbēgams
Un bija manā laikā praktiski neizbēgami
Koloniālisma krahs, un imperiālisma, komunisma, ekspansionisma, biheiviorisma un eksistenciālisma krahs
Taču manā laikā bija praktiski neizbēgams homoseksuālisma uzplaukums un konceptuālisma, feminisma un ekoloģisma, terorisma un sinerģisma uzplaukums
Bija manā laikā praktiski neizbēgami
Arī zeme, debess, lauki, meži, pļavas, kalni, ūdeņi, zemestrīces, plūdi, ugunsgrēki, sagrāves, savaldzinājumi, bažas, atklāsmes, pārmaiņas, mierinājumi, attīrīšanās, iznīcināšanās, ieguvumi, zaudējumi un viss-viss viss-viss-viss
Bija manā laikā praktiski neizbēgams.

No krievu valodas atdzejojis Ilmārs Šlāpins.

Dmitrijs Prigovs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!