Sadarbībā ar projektu "LU Open Minded" piedāvājam jums apgūt lekciju kursu "Dzīvnieku un vides ētika", ko 2014. gada oktobrī – decembrī nolasīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedras lektors Artis Svece.
3. lekcija. Dzīvnieku ciešanas un labturība
Mūsdienu sabiedriskajās un filozofiskajās diskusijās dzīvnieku ciešanas tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tam, kāda izturēšanās pret dzīvniekiem ir pieļaujama un kāda nav. Tomēr nevar teikt, ka, ieviešot sāpes kā kritēriju ētiskai rīcībai, tiek atrisinātas visas ētiskās problēmas. Piemēram, vai drīkst nogalināt un lietot pārtikā dzīvniekus, ja tie turēti samērā labos apstākļos un nogalināti nesāpīgi? Vai labums, ko cilvēki gūst no dzīvnieku izmantošanas zinātnē, neatsver šo dzīvnieku ciešanas? Vienlaicīgi jāatzīst, ka dzīvnieku labklājība ir viena no intuitīvi vispārliecinošākajām dzīvnieku aizstāvības ētikas prasībām.
Literatūra:
1. Singers P. Dzīvnieku atbrīvošana // Kentaurs nr. 25, 2001. g. augusts. 94.–107. lpp.
(Grāmata pieejama: LNB un LUB)
2. Frey, R. G. Rights, Interests, Desires and Beliefs // Armstrong S. J., Botzler R. G., eds. The Animal Ethics Reader. London: Routledge, 2003. Pp. 50–53.
(Grāmata pieejama: LNB un LUB)
3. Singer P. Practical Ethics. Cambridge: Cambridge UP, 1999. Pp. 83–134 (4. un 5. nodaļa).
(Grāmata pieejama: LUB, elektroniski: http://emilkirkegaard.dk/en/wp-content/uploads/Peter-Singer-Practical-Ethics-2nd-edition.pdf )
4. Nussbaum M. C. Beyond “Compassion and Humanity”: Justice for Nonhuman Animals // Sunstein C. R., Nussbaum M. C., eds. Animal Rights: Current Debates and New Directions. Oxford: Oxford UP, 2004. Pp. 299–322.
(Grāmata pieejama: LUB)
Tīri psiholoģiski var saprast cilvēkus, kuriem šķiet, ka citas lietas šobrīd ir aktuālākas par vidi, bet šai izjūtai ir mazs sakars ar realitāti. Mēs turpinām dzīvot ekoloģiskās katastrofas laikmetā, un tāpēc ir vērts apzināties cilvēku un dzīvnieku attiecības.
Manifestā ir izteikta doma, ka Vācija ir atvērta cilvēkiem, kuri tajā vēlas dzīvot, bet ar vienu noteikumu – ka "ciemiņi" pieņem tos principus, kuri Vācijas sabiedrībai ir fundamentāli un svarīgi.
Tas, ka vienu vai otru cilvēku šokē kāds murālis, filma vai grāmata, vēl nenozīmē, ka noticis kaut kas ekstraordinārs un mums visiem vajadzētu steigties šo cilvēku mierināt un viņa kairinājuma avotu aizliegt.
Histēriskā birokratizācija ir korupcijas blakne, jo cilvēki netic, ka ierēdņi varētu patstāvīgi pieņemt jēgpilnus lēmumus, ja vien kāds viņus nekontrolē, un paši ierēdņi ir pie tā vainīgi.
Vai empātija būtu jāatrunā normatīvajos aktos, attiecinot juridiskas personas statusu uz dzīvniekiem? Galu galā mēs to esam piešķīruši uzņēmumiem un kuģiem. Ir savdabīgi turpināt praktizēt līdzšinējo attieksmi, pamatojoties uz to, ka dzīvnieki nespēj spriest vai komunicēt.
Jaunie žurnālisti nebija trenējušies amatā padomju presē, stāstot par izslaukumiem un kompartijas plēnumiem, bet viņiem nebija arī skaidru rāmju, kādai jābūt atbildīgai žurnālistikai demokrātiskā valstī. Atbildības principi bija jāapgūst praksē un, tāpat kā atjaunotās valsts likumi, jāuzliek uz papīra.
Eifēmisms "iemidzināšana" realitātē iemieso nāvējošas injekcijas procedūru, kas ikdienā tiek praktizēta dzīvnieku patversmēs un klīnikās. Kāpēc un kādiem dzīvniekiem to veic? Vai ir izskatītas ne-letālas alternatīvas? Kāpēc citur pasaulē izdodas šo praksi būtiski samazināt, bet mēs to turpinām?
Kinoteātrī "Kino Bize"
"Swedbank" ēkas 25. stāvā (Balasta dambī 15, Rīgā)
"RIXC galerijā"
"Swedbank" ēkas 25. stāvā (Balasta dambī 15, Rīgā)
Liepājas teātrī
Kinoteātrī "Splendid Palace"
Kinoteātrī "Splendid Palace"
Galerijā "Māksla XO"
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
0