Dzejoļi bērniem

Šodien savu 148. dzimšanas dienu svinētu latviešu dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs Jānis Pliekšāns jeb Rainis. Viņa dzimšanas dienā publicējam Raiņa rakstītos dzejoļus bērniem.

No krājuma “Lellīte Lolīte”

Lolīte

Manu lellīti
Sauc Lolīti.
Viņas actiņas
Zilas, spīdošas.
Lolīte labiņa,
Klausa uz vārdiņa.
Kad gulēt nolieku,
Nebrēc ne drusciņu
Un nekust nemaz,
Lai to vēl izdara kas?

Lellīte slima

"Kā tad nu lellītei
"Šodienu iet?"
Māmiņa gluži
Uztraukta šķiet.
Lellīte slima,
Ārsts galvu krata,
Pulsiņu rauga,
Pēta un skata.
Beigās nosaka abi:
"Rītu būs atkal labi."

Noslēpums

Pagriez, Lolīti, austiņu!
Ko es tevim pateikšu.

Tikai klusi, klusiņām!
Ka to nesaki nekam!

Pincei ir trīs incīši
Tavā šūplī ielikti!

Akli vēl, bet rāpjas jau,
Visi pīkst un ņaud: ņau! ņau!

Skriesim skatīt, Loliņa!
Vēl neviens to nezina.

Leļļu ķēķī

Nāc, pamācies nu, Lolīti,
Kā rīkot leļļu ķēķīti!
Es lielā ķēķi vārīt protu,
Kaut man tik mamma vaļu dotu.

Tāds katliņš viegli apmaisīts,
Kaut nebūtu tik augsta plīts.
Bet tev ir leļļu ķēķis ērts, —
Par labu ķēkšu būt ir vērts.

Labu nakti!

Nu, Lolīt, labu nakti!
Tev vajga gulēt iet.
Stāv māmiņa uz vakti,
Ver droši acis ciet!

Tev šūpulī būs mīksta guļa;
Ar dziesmām tevi guldīšu.
Bet rīt tu neesi man tūļa!
Jau agri tevi piecelšu.

Sunītis mācībā

Nāc šurpu, sunīt', uzmanies,
Nu pakaļkājās atsēdies,
Un ķepu dod man rokā!
Tā sēdi mēmi, nekusties,
Un pielūko, ka izmācies,
Jo šoreiz nav vis jokā.

Es vieglu došu darbiņu,
Tik izdari ar apdomu,
Tev pašam derēs lieti,
Es brangu cukurgabalu
Uz deguna tev uzlieku,
Svied up! un grāb to cieti!

Ja tu to gaisā saķersi,
Tad tūdaļ apēst varēsi,
Tad es to tevim ļauju.
Bet tikai to tu pieraugi,
Ka zemē manim nemeti,
Jo tad tev tiks ar sauju.

No krājuma “Puķu lodziņš”

Dzimumdiena

Še es esmu Ritiņa —
Visuskaistākā meitiņa;
Sanākat nu visas saimes
No malu maliņām,
Vēlējat kuplas laimes
Man uz jaunām gaitinām:
Šodien, mīļie radiņi,
Man ir četri gadiņi.

Zila ir man kleitiņa,
Rozā man ir jakiņa,
Zeķes raibas, kurpes baltas
Dotas man par dāvanām;
Rīkojat nu dzīras staltas
Kā uz kāzu svinībām:
Šodien, mīļie radiņi,
Man ir četri gadiņi!

Mielasts un viesi

Plaku, plaku karašiņu,
Čuru, čuru alutiņu —
Labi!

Karašiņām kur tie milti?
Jāņem skaidru baltu smilti
Labi!
Alum kur tas iesaliņš?
Jāņem skaidris ūdentiņš.
Labi!

Nu tik aicināmi viesi,
Kas lai ēd un dzer patiesi.
Vairs nav labi.

Sasistā krūze

Ak tu, krūzīt! Kā nu tā?
Kaklis nost, tik vienas suķes,
Beigtas raibās glāžu puķes,
Ak tu, krūzīt puķotā!

Vai man' dieniņ, kā nu būs?
Māte redzēs nokritušu
Pašu skaisto krūzi pušu, —
Vai, cik žēl tas mātei būs!

Nezin, kā tas lēcās man?
Es tik tā pēc pannas sniecos,
Drusciņ tik pret skapi triecos,
Plauks, jau krūze zemē skan!

No krājuma "Zelta sietiņš:
Zelta sietiņš

Zelta sietiņš,
Sudraba stīgas,
Dimanta sēkliņas
Sijājamas.

Vasaras rītu
Laimiņa staigā.
Pār lauku sijā
Dimanta rasu.

Kurš cauri skatās
Sietiņa acīm,
Redz visu pasauli
Dimantos mirdzam.

Cīrulītis

Kam vēl tā bija?
Kam vēl tā bija?
Kā bija cīrulim,
Debesu dēlam.

Cīrulim bija
Cīruļa sniedziņš:
Sudraba pārsliņas,
Zeltītas dzirkstītes.

Pabēra gaisā
Saujiņu sniedziņa,
Pats kāpa debesīs,
Skaļi gavilēdams.

Kaķenīte

Kaķenītei bērni bija —
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!

"Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki."
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.

"Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!"

Dancītis

Mīlīti, Ancīti,
Nāc ar mani uz dancīti!

Dēdis velk čīgas,
Krancis laiž ģīgas —

Kāravs inci ved dancot: vau, vau!
Incis sit pretī: dancošanas nau, ņau!

Kārlītis

Kārlīti, Kārlīti,
Manu mazu brālīti:
Tavu lielu bļāvienu,
Kā vērša māvienu!

Mū, mū, mū!
Ū, ū, ū!

Vērsīts mauj sieniņa,
Teliņš mauj pieniņa,
Ko tu gribi, Kārlīti,
Manu mazu brālīti?

Mū, mū, mū!
Ū, ū, ū!

Vērsītis ābolā

Pa ābolu triju-lapu
Iet vērsītis tipu-tapu:
Te tik nu būs!

Gards pa kreisu, gards pa labu,
Gans nāk ārā dzīt ar vabu:
Te tev nu bij!

Sienāzītis

Tavu negantu griešanu!
Vai tad tu nemani neskaņu?
Sienāzītis, ko tāds tev klausa?
Griež un griež tik, kopš diena ausa.

Tava vijole čarkst un čirkst,
Ausis jau sāp, un acis jau švirkst!
Viņš tik tev griež un danco pa zāli,
Dzirdi, ka pļāvējs šurpu dzen vāli!

Zaļumu balle tev izbeigsies drīz,
Izkapts tev kājiņas nogriezīs,
Mana mīļā muzika apklusīs.

Vāverīte

Vāverīte, kuplastīte
No zariņa zariņā —
Jo zariņi šūpojās,
Jo astīte svārstījās.

Visi tavi sīki bērni
Pa kokiem kāpelēja —
Kas man deva kāpelēt?
"Gan es tevim parādīšu!"

Šis domāja kāpelēt
Nātnajām biksītēm?
Lai tev šūda ādas bikses.
Gan tad kāpsi debesīs.

Vēzītis

Vēzīti, vēzīti,
Ko tu darījis?
Ko tik bailīgi
Atpakaļ rāpies?

Seši simti
Sīko putniņu
Vēzītis norējis
Upes malā.

Ak tu nekauņa!
Gan tu sarksi,
Kad tevi katlā
Vēžnieks vārīs!