Dzejas dienu balvu saņem Arvis Viguls

13. septembrī namā "Koka Rīga" Dzejas dienu 2019 balvu par labāko oriģināldzeju saņēma Arvis Viguls par pērn iznākušo krājumu "Grāmata" ("Orbīta").

Šis ir trešais Arvja Vigula krājums: 2009. gadā iznāca debijas grāmata "Istaba", savukārt 2012. gadā – krājums "5:00". Jaunākais krājums tika nominēts arī Latvijas Literatūras gada balvai, savukārt vēl pirms tā iznākšanas Viguls tika ierindots starp 10 interesantākajiem Eiropas jaunajiem rakstniekiem.

Šogad balvai tika nominēti pieci dzejas krājumi, kas izdoti laika posmā no 2018. gada 1. augusta līdz 2019. gada 1. augustam), un līdzās Vigulam par balvu sacentās arī Jānis Vādons ar krājumu "Klusuma forma" ("Pētergailis", 2019), Aivars Madris ar debijas grāmatu "Zonas" ("Neputns", 2019),  Jeļena Glazova ar bilingvālo izdevumu "Алчность / Alkatība", ko atdzejojis Arvis Viguls (Valters Dakša, 2019), kā arī Uldis Bērziņš par atdzejoto senspāņu varoņepu "Dziesma par manu Sidu" ("Neputns", 2019). Balvas laureāts tika izvēlēts aizklātā balsošanā un apbalvošanas ceremonijā saņēma 1000 EUR godalgu.

Dzejolis no Arvja Vigula krājuma "Grāmata":

Veļas diena

Pagalmā uz auklas žāvējas drēbes.
Jaunās ģimenes garderobe
ar mammas džinsiem un tēta krekliem,
un bērna drēbītēm, kuras drīz kļūs par mazu.
Un vecas atraitnes palagi un veļa -
bezcerīgas kā senioru iepazīšanās sludinājumi
tajās skumjajās, melnbaltajās avīzēs.
Un jauniešu apģērbi ātrai dzīvei -
bez pogām un ar daudzām kabatām,
kas domātas tikai tādēļ, lai paliktu tukšas.

Pēc tam drēbes nes mājā,
izgludina krunkas un knaģu nospiedumus,
saloka un nogulda skapī.
Un krekli smaržo svaigi,
it kā nekad nebūtu piesvīduši lipuši pie miesas,
palagi ir izgludināti gludi,
it kā neviens tajos nebūtu mīlējies vai
grozījies no sāna uz sānu, nespēdams aizmigt,
un spilvendrānas tīras un baltas,
it kā neviens nekad nebūtu raudājis spilvenos.

Bet cik reižu var izmazgāt audumu, līdz tas sāk irt?
Cik ilgs ir drēbju mūžs?
Cik veļas dienas nodzīvo kokvilna, sintētika, zīds?
Un kādēļ vakarā, kad aukla pagalmā paliek tukša,
man jādomā -
cik kreklu es nonēsāšu, cik zeķu un bikšu,
cik kurpju noplēsīšu,
līdz pienāks arī mana pēdējā veļas diena,
kad mani noģērbs un nomazgās,
un noguldīs smagā koka skapī?

Vairāk par Dzejas dienu balvu šeit.